Anete Zarāne, 12.a klases skolniece
19. septembrī mūsu skolas pašpārvaldes jaunieši piedalījās Eko padomes veidotā pasākumā, kurā uzzinājām par mūsdienu ātro un lēno modi, par ātrās modes industrijas ietekmi, kā arī paudām savu viedokli par to.
Īpašu uzmanību pievērsām tam, kā piešķirt apģērbam otru elpu. Grupu darbā kopīgi domājām, analizējām, prezentējām un piedāvājām pārējiem savas idejas rīcībām, kuras varētu realizēt. Piemēram, pārveidojot vecās drēbes jaunās, ziedojot un apstrādājot tās, skolā veidojot pulciņus vai darbnīcas, kas mudinātu skolēnus iesaistīties šai procesā.
Pasākums akcentēja vides jautājumus, reizē dodot lielisku iespēju grupu darbā saliedēties ar citu – Ķeipenes, Kokneses un Līvānu – skolu pašpārvalžu pārstāvjiem. Strādājot komandās, daloties ar viedokļiem un paužot savas idejas, guvām jaunu pieredzi un iedvesmu nākotnes pasākumiem.

Enija Panteļejeva, 12.b klases skolniece
12. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Ekoskolu apbalvošanas ceremonija, kurā mūsu skolas Ekopadome saņēma augstāko novērtējumu – Ekoskolu vēstnieku statusu. Šis gods apliecina, ka 2024./2025. mācību gadā Ekopadomes skolēni un skolotāji ar atbildību un neatlaidību īstenoja dažādus vides aizsardzības projektus, aktīvi iesaistījās konkursos un veicināja ilgtspējīgu dzīvesveidu skolas un sabiedrības vidē. Lasīt tālāk …
Danute Podvinska, eko programmas koordinatore 
Jau otro gadu mūsu skola aktīvi piedalās Ekoskolu projektā “No atkritumiem uz resursiem”. Šī projekta mērķis ir ar mērķtiecīgiem pasākumiem samazināt atkritumu rašanos, veicinot resursu otrreizēju izmantošanu, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un mazinot oglekļa emisiju pēdas nospiedumu. Projekta ietvaros, 2 gadu griezumā Ekopadome veica 6 atkritumu auditus – vienu nedēļu rudenī, ziemā un pavasarī. Skolēni apsekoja 50% visas skolas atkritumu tvertņu. Atkritumus sašķiroja pa frakcijām, svēra un rezultātus ievadīja projekta datu bāzē. Šo auditu galvenais mērķis bija iegūt skaidru priekšstatu par to, cik un kādus atkritumus skola rada, cik liela daļa no tiem tiek izmesta pareizi un kādi papildu konteineri būtu nepieciešami efektīvākai atkritumu apsaimniekošanai. Skolēnu neatlaidīgais darbs datu vākšanā bija pamats secinājumu izdarīšanai un turpmāko soļu plānošanai: palielināt skolēnu izpratni par atkritumu samazināšanas nozīmi un resursu otrreizējo izmantošanu; pievērst uzmanību atkritumu radītajai negatīvajai ietekmei uz vidi un oglekļa emisiju samazināšanas nepieciešamībai; veicināt praktiskas iemaņas atkritumu šķirošanā un pareizā atkritumu apsaimniekošanā ikdienā.
Līdztekus Ekopadomes un skolēnu praktiskajām aktivitātēm būtiska loma projektā “No atkritumiem uz resursiem” bija arī skolotājiem, integrējot atkritumu tēmu mācību saturā. Tas nodrošināja, ka zināšanas par atkritumu samazināšanu un resursu racionālu izmantošanu netika apgūtas tikai atsevišķās aktivitātēs, bet gan kļuva par daļu no skolēnu ikdienas izglītības.
Apkopotie rezultāti uzrāda, ka rudens periodā, kad skolā tiek īstenots projekts “Skolas auglis”, skolā rodas ievērojami liels bioloģisko atkritumu apjoms. Tādēļ skola plāno uz vismaz trīs rudens mēnešiem izvietot papildu bioloģisko atkritumu konteineru. Lai samazinātu pārstrādājamo atkritumu daudzumu, kas nonāk sadzīves atkritumos, Ekopadome ir izveidojusi speciālu šķirošanas punktu.
Kopumā Ekopadomes un skolēnu kopīgās pūles atkritumu auditu veikšanā un izglītojošajās aktivitātēs ir būtiski veicinājušas skolas virzību uz ilgtspējīgāku atkritumu apsaimniekošanu un vides apziņas celšanu.
3.martā mūsu skolas Ekopadomes skolēni devās izzinošā ekspedīcijā uz Aizkraukli. Tā notika liela projekta “Vēsturiski piesārņotās vietas sanācija Aizkrauklē” ietvaros, un tās mērķis bija informēt un iesaistīt Aizkraukles novada bērnus un jauniešus par pašvaldībā īstenoto piesārņotās teritorijas sanāciju. Šī projekta ietvaros tiek veicināta ne tikai vides aizsardzības izpratne, bet arī kritiska domāšana, radošums un atbildības sajūta par savu pašvaldību un apkārtējo vidi.
Ekspedīcijas laikā skolēniem bija iespēja tikties ar dažādu jomu ekspertiem:
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārstāvji stāstīja par ūdens resursiem (virszemes un pazemes) Latvijā, klimata pārmaiņu ietekmi un vides piesārņojumu.
- Valsts vides dienests (VVD) iepazīstināja ar objektu Dzelzceļa ielā 10, Aizkrauklē, skaidrojot tā rašanās iemeslus, esošo piesārņojumu un tā ietekmi uz gruntsūdeņiem un Daugavu, kā arī informēja par projektā plānotajām darbībām.
- “Latvenergo” speciālisti stāstīja par piesārņojuma ietekmi uz Pļaviņu HES un “Latvenergo” rīcību šajā jautājumā, kā arī par to, kā tiek novērsti riski un piesārņojuma izplūde Daugavā.
Ekspedīcijas noslēgumā mūsu Ekopadomes skolēniem bija īpašs uzdevums – sagatavot ideju priekšlikumu vēsturiski piesārņotās teritorijas attīstībai.
Ceturtdien, 20. martā, mēs devāmies uz Likteņdārzu Koknesē, lai prezentētu savas idejas un priekšlikumus konferencē “Pazemes ūdeņi – padari neredzamo redzamu!”. Pasākums tika filmēts, fotografēts un translēts tiešraidē, dodot iespēju plašākai auditorijai uzzināt par mūsu skolēnu darbu.
Mēs piedalījāmies pasākuma otrajā daļā, kur skolēnu grupas no dažādām Aizkraukles novada Ekoskolām dalījās ar savām idejām, ko varētu īstenot Aizkrauklē, Dzelzceļa ielā 10, pēc veiktajiem sanācijas darbiem. Bija ļoti interesanti, ka konferencē piedalījās arī pārstāvji no Šveices, kuriem mūsu runātais tika tulkots austiņās, apliecinot projekta starptautisko nozīmi.
Esam lepni par mūsu Ekopadomes skolēnu ieguldījumu šajā svarīgajā vides izglītības un apziņas veidošanas projektā!
Tīna Koja, 7.a klase skolniece 
6.maijā Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas ekopadome rīkoja ekoforumu “Pavasaris zaļos Upīšos”. Pasākumā piedalījās ekoskolu komandas no 6 skolām: Edgara Kauliņa Lielvārdes vsk., Aizkraukles vsk., Pļaviņu vsk., Daugmales pamatskola, Amatas pamatskola, Ogresgala pamatskola, kā arī SIA “Elektroniskie sakari” Zaļā biroja komanda. Diena sākās ar ekopadomes uzrunu, kurā tika apkopots šī gada veiktais darbs. Pēc tam SIA “Elektroniskie sakari” pārstāvji dalījās savā pieredzē par to, kā viņi kļuvuši par Zaļā biroja uzņēmumu un kādas rīcības veic, lai saglabātu šo statusu. Foruma noslēdzošajā lekcijā 7. klases skolniece Tīna Koja prezentēja savu projektu par tekstila ražošanas ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Pēc lekcijām dalībnieki tika sadalīti komandās, un visi devās uz Skrīveru Satekām, kur ietek Brasla un Maizīte Dīvajas upē. Tur komandas virzījās pa Dīvajas taku. Pārgājiena laikā komandām bija jāatbild uz dažādiem ar vidi saistītiem jautājumiem. Pēc pārgājiena dalībniekus sagaidīja uz uguns vārīta silta zupa, par kuru bija parūpējusies Skrīveru jauniešu centra vadītāja. Kad visi bija paēduši, notika neformāla saruna ar Māri Pilskalnu par zāļu tējām. Vēlāk baudījām gaiļbiksīšu tēju. Diena noslēdzās ar labākās komandas apbalvošanu – tā saņēma balvu par visvairāk sakrātajiem punktiem pārgājiena laikā. Tāpat tika pasniegtas pateicības dāvanas visām skolām, Zaļā biroja pārstāvjiem un brīvprātīgajiem, kuri veltīja savu dienu šim pasākumam. Īpaša pateicība tika izteikta Skrīveru pārtikas kombinātam par pasākuma atbalstu.

Agate Jeluškina, 10.a klases skolniece 
3. maijā Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas ekopadome rīkoja “Ģimeņu pārgājienu” Skrīveros, Satekās, kurā piedalījās 17 ģimeņu komandas- 67 cilvēki no dažādām Latvijas pilsētām (Skrīveriem, Aizkraukles, Pļaviņām, Rēzeknes un Rīgas). Ģimenēm bija iespēja iziet Skrīveru Dīvajas taku, ko veidojis bijušais Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotājs Leonīds Antons ar audzēkņiem. Ceļā katra ģimene saskārās ar dažādiem vides un eko jautājumiem un iespēju atrast talismanu, par kuru varēja iegūt balviņas. Mēs bijām ļoti pārsteigti par tik lielu cilvēku dalību, jo rīkojam šādu pasākumu pirmo reizi. Secinājām, ka Skrīveros nepieciešams biežāk rīkot pasākumus ģimenēm dabā, lai apskatītu skaistās Skrīveru ainavas un iemācītu būt dabai draudzīgākiem. Pēc pārgājiena ģimenes baudīja skaisto laiku, kopā būšanu Dīvajas upes krastā un ēda gardu, uz uguns vārītu zupu. Noslēgumā ekopadome apbalvoja trīs ģimenes, kas vislabāk atbildēja uz viktorīnas jautājumiem.
Pateicamies par sadarbību un atbalstu Skrīveru pārtikas kombinātam, Cepumu studijai no Pļaviņām, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas 9.b klasei un 7.a klases skolniecei Katrīnai Posnijai, eko padomes dalībnieces Tīnas Kojas mammai Dacei. Katra kopiena sākas ar mums pašiem!

Jau no aprīļa vidus AUSV skolēni iesaistās Lielajā talkā un dodas sakopt Skrīveru apkārtni – piemiņas vietas un nozīmīgākos tūrisma objektus. Tādējādi bērni un jaunieši saliedējas kopīgā darbā, mācās cienīt un uzturēt tīru vidi. Paldies vecākiem par nodrošinātajiem darbarīkiem, bet pašiem bērniem un audzinātājām par čaklo darbu!
2.a klase 16.aprīlī devās talkot uz “Satekām”. “Satekas” ir unikāla vieta, kur satek divas upītes Maizīte un Brasla, veidojot vēl vienu upi Dīvaju. Tā ir vieta, kur var baudīt klusumu un putnu dziesmas, pastaigāties, atpūsties kopā ar sev tuviem un mīļiem cilvēkiem. Talka bija reizē arī kā pārgājiens, kopīgs pasākums, kurā varējām veikt svarīgu uzdevumu – rūpēties par dabu un tīru vidi mums apkārt, sakopjot vienu no iecienītākajām atpūtas vietām Skrīveros.
Lai šī apkārtne būtu sakopta un tīra, 2.a klases bērni ļoti čakli strādāja, salasot atkritumus un žagarus, sakopjot ugunskura, piknika vietu un lapeni, nolasot lapas un žagariņus no upju tiltiem. Pēc labi padarīta darbiņa, bērni pacienājās ar līdz paņemtajiem veselīgajiem našķiem un uzkrāja spēkus atpakaļceļam uz skolu.
Par tīru, sakoptu un zaļu Latviju!
Evita Štauere, 2.b klases audzinātāja
3.b klase priecīgā un jautrā noskaņojumā kopā ar skolotāju Inesi Šali devās uz Kraukļakmeni. Cītīgi, ar lielu darba prieku salasījām visus mazos un lielos žagariņus, lai ikviens interesents var brīvi pieiet pie šī Skrīveru lepnuma. Uz pusdienām bijām atpakaļ – tik ļoti visiem pēc padarītā darba gribējās ēst.
Inta Sprosta, 3,b klases audzinātāja
15. aprīlī 4. klašu skolēni piedalījās Lielajā talkā, sakopjot pansionāta iemītnieku atdusas vietas Jaunajos kapos. Tika grābtas vecās lapas, vākti zari, radot mierpilnu vidi piemiņai. Šī nesavtīgā aktivitāte ne tikai palīdzēja uzturēt koptu kapu teritoriju, bet arī sniedza bērniem vērtīgu mācību par cieņu un līdzcietību pret aizgājušajiem, kā arī saliedēja klases kopīgai sadarbībai un sniedza gandarījumu par paveikto, stiprinot izpratni par talkas nozīmi mūsu kopīgā labā.
Ance Krastiņa, 4.b klases audzinātāja
16.aprīļa rītā, bruņojušies ar grābekļiem, devāmies sakopt Sūnu taku pie ezera. Gandrīz divas stundas čakli strādājām, lai sakoptu taku un padarītu ērtāk apskatāmas tajā esošās koka figūras. Daži strādāja tik aizrautīgi, ka tika arī pie tulznām!
Santa Judeika, 5.b klases audzinātāja
Es nedomāju, ka izvēlējāmies pašu skaistāko dienu, kad doties uz upes piekrasti, bet šī gada 16. aprīlī mēs, 8. b klase, braucām sakopt apkārtni Daugavas piekrastē, kuģīša “Baltā kaza” piestātnes vietā.
Piekrastē bija diezgan auksti, bet strādājot varējām vērot Daugavas dusmīgo viļņu un aukstā vēja cīņas. Mūs sadalīja nelielās grupās un uzdeva sakopt vairākas vietas. Mēs grābām lapas gan no piebrauktuves ceļa, gan no uzkalniņiem, arī sējām zāli, jo vasaras sezonā te būs pikniku vietas un notiks koncerti. Atpakaļ mājup devāmies kājām, lai izbaudītu dabu.
Agate Anufrijeva, 8.b klases skolniece
16. aprīlī 9.b klase piedalījās talkā, kuras laikā tika veikti vairāki darbi apkārtējās vides sakopšanai. Lai arī uzkopjamās vietas nebija daudz, darbi tomēr bija, un visa klase strādāja cītīgi un atbildīgi. Galvenais uzdevums bija sakopt Laimes Lāča taku – tika savākti zari, lapas un citi atkritumi. Pēc paveiktā darba taka izskatījās daudz tīrāka un sakoptāka. Laikapstākļi bija labvēlīgi – ārā bija silts un patīkams laiks, kas padarīja darbu vēl patīkamāku. Skolēni sadarbojās, palīdzēja cits citam un darbojās ar labu noskaņojumu. Pēc labi padarīta darba visi kopā atpūtāmies pie ugunskura un cepām desiņas. Karīna Vaivode, 9.b klases skolniece

Silvija Strautmane, sociālo zinību un vēstures skolotāja
Visa mācību gada garumā 7. klašu skolēni veica nopietnu darbu kāda skolotāja vadībā, gatavojot prezentāciju par Ekoskolas gada tēmu “Vide un veselīgs dzīvesveids“.
16. aprīlis – ilgi gaidītā diena pienākusi, un skolēni beidzot varēja parādīt savu sniegumu prezentācijas veidošanā un tās izstāvēšanā. Jau no paša rīta ikviens centās atkārtot savu sagatavoto runu, pielabot prezentācijā tekstu u.t.t. Visi atzina, ka pietrūka laika, lai varētu sagatavoties vēl labāk.
Man, kā skolotājam – vērtētājam, likās, ka uztraukums traucēja justies brīvi, pārliecinošāk atbildēt uz jautājumiem, jo konsultācijās visiem viss izdevās. Taču pievienotā vērtība šim pasākumam ir prezentēšanas PIEREDZE, iegūtās iemaņas, saprastās kļūdas. Tas viss skolēniem noderēs turpmākajā dzīvē.
Daiga Martinsone, bioloģijas skolotāja
Darbus bioloģijā, matemātikā un latviešu valodā skolēni bija veidojuši savlaicīgi un pamatīgi. Bija prieks, ka pārzināja savu izvēlēto tematu vides vai veselības jomā un varēja to pasniegt brīvi, saistoši. Īpaši gribas uzslavēt Rūtas Stugles, Katrīnas Posnijas, Olīvijas Volkovas un Gustava Ieleja veikumu.


Liene Sola, direktora vietniece izglītības jomā
Pie Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas 1.-3.klašu skolēniem 17.martā viesojās Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātes, 2.kursa studentes Estere Vingre un Evita Evelīna Malnača.
Topošās zobārstes, Latvijas Zobārstniecības studentu asociācijas dalībnieces piedalās projektā, kura ietvaros apbraukā Latvijas skolas un izglīto skolēnus par zobu higiēnu.
Esam pateicīgi par iespēju skolēniem aktualizēt tik būtisko mutes higiēnas tēmu!
