Savas jaudas noteikšana.

Fizikas skolotāja Sintija Rūze

11.klase cītīgi apgūst tēmu “Enerģija un darbs”. Šīs tēmas mērķī teikts, ka skolēniem jāprot noteikt jauda, lai to salīdzinātu ar reālu iekārtu jaudu.

Tāpēc skolēniem tika iedots uzdevums, kurā viņiem jānosaka pašiem sava jauda lēni ejot, ātri ejot un skrienot, cik ātri vien iespējams. Vislabākā vieta šādām aktivitātēm bija sporta zāle. Sadarbojoties ar sporta skolotājiem, skolēni veica mērījumus un tad, atgriežoties fizikas kabinetā, veica aprēķinus, lai noskaidrotu, cik lielu jaudu viņi spēj attīstīt.

“X5” apvidus automobilis ar 4,4 litru un V8 biturbo dzinēju attīsta 450 ZS (zirgspējas) un nevienam skolēnam to neizdevās sasniegt. Bet bija skolēni, kas spēja attīstīt 1 ZS, kas ir aptuveni 736 W (vati). Salīdzinājumam, tas būtu uz pusi mazāka jauda nekā putekļu sūcējam un aptuveni tik pat liela jauda, cik sprinterim īsās distancēs.

Pārbaudes darbs var būt arī šāds!

Sintija Rūze- fizikas skolotāja.

8. klases šogad ir uzsākušas jaunu mācību priekšmetu – fizika. Skolēni un skolotāja ir jaunu izaicinājumu priekšā, jo skolēniem jāmācās pēc jaunas programmas, bet skolotājai ir jāieinteresē skolēni apgūt fiziku, skaidrojot, un demonstrējot, ka tā var būt saprotama un interesanta.

Septembris bija iepazīšanās mēnesis, kurā skolēni apguva tematu: “Ko mācās fizikā?” Mēneša izskaņā viņi rakstīja pārbaudes darbu, kas nelīdzinājās klasiskam darbam – uzdevumu lapai. Jauno kompetenču ietvaros darbs bija strukturēts kā laboratorijas darbs, kurā skolēni parādīja prasmes – plānot eksperimentālo darbību, veikt to un izdarīt secinājumus. Katrs skolēns saņēma individualizētu piederumu komplektu pēc tā, ko viņš iepriekšējā stundā bija izdomājis darīt/pētīt. Pārbaudes darbu katrs veica atbilstoši savam plānam.

Kopumā darbi bija labi un ļoti labi. Tie parādīja to, ka skolēni ir noķēruši fizikas “garšu” un ir gatavi turpināt mācības fizikas priekšmetā ar pilnu jaudu.

Šūnu modeļi 7.klasēs.

Daiga Mārtinsone, bioloģijas skolotāja.

7. klašu skolēni veidoja šūnu modeļus, lai labāk izprastu šūnu struktūru un sastāvdaļu savstarpējās attiecības. Vērtēšanas kritērijos ietilpa modeļa atbilstība reālajai šūnai, oriģinalitāte un uzstāšanās. Patīkami iepriecināja radošums materiālu izveidē: plastilīns, putuplasts, pogas, līme , diegi. Viens no interesantākajiem modeļiem bija torte, ar ko stundas beigās uzcienājāmies. Visi veidotie modeļi izlikti izstādē “Šūnu balle” apskatei citiem skolēniem.

9. klases absolvent!

Andreja Upīša Skrīveru vidusskola gaida tieši tevi!

Nāc mācīties pie mums!

Lai uzzinātu vairāk spied šeit!

Skatuves runas konkurss

Santa Krasovska, latviešu valodas un literatūras skolotāja

Šai mācību gadā Skatuves runas konkurss notika video formātā. Katram dalībniekam bija jāsagatavo gan dzejolis, gan prozas fragments.

Liels paldies skolēniem Agatei Anufrijevai, Paulai Germanei, Aleksandram Rakstiņam (4. klase),  Beātei Babrei (7. klase), Jurim Gavaram (8.klase) un Ilvai Biķerniecei (11. klase) par ieguldīto darbu, iemācoties tekstus un iestudējot priekšnesumus!

Agates un Jura uzstāšanās novērtēta ar augstāko pakāpi un virzīta konkursa nākamajai kārtai.

Lasīt tālāk …

Kā tapa mans Saules sistēmas makets?

Agate Anufrijeva, 4.klases skolniece

Kad dabaszinībās sākām jaunu tēmu par Saules sistēmu, skolotāja teica, ka var izvēlēties vai rakstīs noslēguma kontroldarbu, vai sataisīs maketu un pastāstīs par to. Tā kā man pārāk kontroldarbus nepatīk rakstīt, es uzreiz sapratu, ka taisīšu maketu. Par cik Saules sistēma ir liiiiela, arī es gribēju taisīt kaut ko lielu, un tā arī sanāca. J Bet patiesībā jau Piena ceļa galaktikā šī milzīgā sistēma tāds nieka krikumiņš vien ir.

Sākumā, kad prātoju kādus materiālus izmantošu, domāju, ka planētas un Sauli taisīšu no plastalīna, bet sapratu, ka tad makets būs ļoti smags un bumbas var neturēties pie pamatnes. Tad iedomājos par putuplasta bumbām un sapratu, ka ņemšu tās. Putuplasta bumbas bija jāpasūta internetā, kas aizņēma vairākas dienas.

Kad bumbas sagaidīju, nāca lielā krāsošana. Parakņājos pa brāļa krāsu kasti un izvēlējos planētām atbilstošas akrila krāsas, jo tās ir ļoti košas un labi izskatās. Arī krāsot ar tām ir ļoti viegli, jo nevajag jaukt ar ūdeni. Vienu pēcpusdienu veltīju bumbu krāsošanai. Man šķiet, ka vislabāk nokrāsot sanāca Jupiteru, jo tas izskatās kā šokolādes un vaniļas saldējuma sajaukums…. Lasīt tālāk …

Turpinās attālinātās mācības

Nedēļas laikā Skrīveru novadā epidemioloģiskā situācija nav uzlabojusies, tādēļ Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā arī turpmāk mācības notiks attālināti, līdz saņemsim informāciju, ka 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs Skrīveru novadā atbilst tādam līmenim, lai īstenotu klātienes mācības.

26.04.-30.04 mācīsimies attālināti!

Skrīveru novadā 21.04.2021 pēdējo divu nedēļu kumulatīvās saslimšanas rādītājs ir 300 gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, tādēļ 26.04-30.04.2021 Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā 1.-12. klašu skolēniem mācības notiks attālināti. Nākamā informācija 29.04.2021.

Sīkāka informācija: https://www.skriveri.lv/lv/skoleni-atkal-macisies-attalinati/

Atsākam mācīties klātienē

Aldis Rakstiņš, direktors

Labdien!

Esam saņēmuši oficiālu informāciju par atļauju klātienes mācību atsākšanai mūsu skolā ar 19.04.2021. Protams ir jāievēro SPKC prasības:

Visas piecas dienas klātienē mācās 1.-6.klases un 12.klase; 7-11.klases mācās pēc rotācijas principa; skolēni, skolotāji un darbinieki skolā lieto sejas maskas (var lietot savu vai ieejot skolā pie dežuranta varēs saņemt); regulāri veicam roku mazgāšanu,dezinfekciju un klašu vēdināšanu; ievērojam distanci 2m starp klasēm; neaizmirstam par maiņas apaviem; lūdzu vecākus par organizatoriskiem u.c. jautājumiem sazināties ar klases audz.telefoniski un skolā, drošības apsvērumu dēļ, neienākt; skolotāji, darbinieki un 12.klases skolēni skolā veic, nedēļā reizi, siekalu testu. Lasīt tālāk …

Pētījums par plazmolīzi augu šūnās ar 7. klašu skolēniem.

Daiga Martinsone, bioloģijas skolotāja

Attālinātajās mācībās 7. klašu skolēni patstāvīgi pētīja sāls šķīduma ietekmi uz sarkanā sīpola virsmiziņas šūnu iekšējo spiedienu.Tika pagatavoti sāls šķīdumi ar atšķirīgu koncentrāciju un tajos ievietota sīpola plēvīte. Attēla kreisajā pusē apakšā redzam Kārļa Jančenko darbu, labajā pusē- Kārļa Gusarova novērojumu mikroskopā.Savukārt, augšējā attēla daļā Ramona Paegle atradusi un darbā ievietojusi attēlu- zīmējumu par pārmaiņām šūnā, zem tā – Emīla Vanaga izvēlētais attēls. Ko tad varēja novērot? Ja sīpola virsmiziņu ievieto sāls šķīdumā, kurā sāls koncentrācija ir tāda pati kā šūnās, tad pārmaiņas nenotiek, bet, palielinoties sāls koncentrācijai, citoplazma zaudē ūdeni un kopā ar membrānu atraujas no šūnapvalka. Šis kopsavilkums varētu palīdzēt izprast to, ko ne visiem izdevās novērot.