Direktores sleja
Dievs dzīvīti kā puzli kārto
Te laimīte, te skumja nots
Te cerības kā rozes sārto
Nu, kas nu kuram šoreiz dots.
(G. Račs)
Ir janvāris, 2025. gads, Jauns gads. Kādam jauns ES, kādam vecais ES, jo dažreiz jau nekas nav jāmaina pat pārmaiņu laikā. Jauno gadu saskatu kā vērtīgu un produktīvu, ar jauniem un daudzsološiem projektiem – uz attīstību vērstiem – arī skolā un tās apkārtnē. Lai tas ir atspēriens jaunam sākumam, jaunai pieredzei, zināšanām un notikumiem!
Pēdējā laikā novērots, ka “īstā” ziema pie mums atnāk janvārī. Vieniem tā sagādā vairāk raižu, citiem – atraisītus smieklus un laimes pilnus brīžus, dauzoties pa sniega kupenām. Taču šogad arī janvārī ir krasi mainīgi laikapstākļi – no sala līdz pavasarīgam atkusnim. Tikpat mainīgi kā pati dzīve. Ejot gadiem, vēsture 20.janvārī atgādina par 1991.gada barikādēm, par cilvēku drošsirdību, pašaizliedzību un ieguldījumu Latvijas brīvībai tik nozīmīgā notikumā.
Janvāris… Latviju pāršalca skaudra ziņa par nelaimes gadījumu uz Ventspils šosejas… Mēs pat nenojaušam, cik daudz mums ir dots, kamēr tā vairs nav. Tā ir dzīves realitāte, kura liek apstāties un padomāt – cik vērta ir cilvēka dzīvība, cik vērti ir viņa sasniegumi, profesionālisma apliecinājumi un pierādījumi, ka darbu dara profesionāli un ar sirdsdegsmi.
Šoreiz gribu uzrunāt visus “dīvāna ekspertus” – pirms vērtējat kāda padarīto un izsakāt aizskarošas piezīmes, iekāpiet “citās kurpēs” un atcerieties, ka aiz katra padarītā darba, amata un sasniegumiem stāv cilvēks. Cilvēks – vērtība!
Tieši tāpēc vairāk teiksim “paldies” saviem līdzcilvēkiem, jo “paldies ir vienīgā valūta pasaulē, kas nav vēl mainījusi kursu” . (J. Jaunsudrabiņš)
Jūsu direktore Ieviņa Piļka