Andreja Upīša vidusskola
1954./55. mg. darbu sāk kā Andreja Upīša vidusskola.
Skolas direktors – Gunārs Jansons.
Skolā mācās 430 skolēnu.
Jaunā direktora vadībā jaungada eglītē skolas teicamniekus un aktīvākos sabiedriskā darba veicējus apbalvo ar dažādu biedrību, organizāciju un kolhozu sarūpētajām dāvanām- grāmatām. Viņu vidū no
- 9.a – Kalniņu, Jostiņu, Vilkasti, Reinsoni,
- 9.b- Bikuliču,
- 8.b – Staltmani, Dišleri, Ludboržu,
- 7.a – Nemmiku,
- 7.b – Mārsonu, Lideri, Bišofu, Pučku, Strēli,
- 6.a – Kalniņu, Ķenci, Krūmiņu, Majoru,
- 6.b – Vuguli, Puķīti, Kazeku, Ezeriņu,
- 5.a – Auziņu, Eglīti,
- 5.b – Staņislavsku, Zībārtu,
- 4.a – Apalīti, Uzulnieci, Ušpeli, Viblo,
- 4.b- Ārīti, Priedi, Rubini,
- 3.a – Zvirbuli, Breikšu, Rusiņu, Nitišu,
- 3.b – Kauķi, Gailīti, Sproģi, Eiduku,
- 2.a – Liepiņu, Majori, Taukuli, Kasali, Kruskopu, Kazeku, Tatarčuku, Vālodzi,
- 1.- Tombergu, Auziņu, Vanagu, Gailīti, Austriņu, Ārīti.
Andreja Upīša vidusskolas 7.klases beidza:
- Antons Aldis,
- Garda Ivars,
- Glāznieks Jānis,
- Igals Juris,
- Jakubovs Jānis,
- Ķirse Laura,
- Lediņa Benita,
- Muižnieks Jānis,
- Nemmika Lilija,
- Ormane Velta,
- Ozols Imants,
- Ozola Skaidrīte,
- Valaine Anna,
- Vējiņš Jānis,
- Vējiņa Daina,
- Zadzeiko Paulīne,
- Babrane Arta,
- Bišofa Vija,
- Blusiņa Lidija,
- Breikša Dzidra,
- Dambergs Valdemārs,
- Galvāns Jānis,
- Gailīte Marija,
- Hamriha Aija,
- Iļjina Anna,
- Liepa Biruta,
- Lidere Rasma,
- Mārsons Kārlis,
- Ozoliņš Jānis,
- Pučka Laimonis,
- Strēlis Egils,
- Zarembo Jānis,
- Zaremba Jaņina,
- Zilgalvis Jānis.
1955./56. mg. skolas direktors G.Jansons, mācību daļas vadītāja L.Sarkanbārde.
Andreja Upīša vidusskolā mācījās 548 skolēni, bija 20 klašu komplekti.
Skolā strādāja 33 skolotāji.
Skolas galvenie uzdevumi:
- 1. nostiprināt disciplīnu skolā,
- 2. veikt pasākumus kulturālas valodas lietošanā gan skolā, gan ārpus tās,
- 3. izvērst tūrisma un novadpētniecības darbu.
Skolā darbojās 12 pulciņi – jauno naturālistu, jauno tehniķu, DOSAAF, Sarkanā krusta, fizkultūras kolektīvs, mūzikas, tēlotājas mākslas, dramatiskais, literārais, deju, krievu valodas un rokdarbu.
Skolas sienas avīzi izdeva skolotāja Mastiņa vadībā vienu reizi desmit dienās.
Šajā mācību gadā vēl aktīvāk strādāja vecāku komiteja, kuru ievēlēja 1955.gada aprīlī, par priekšsēdētāju ievēlēja Strēli, par priekšsēdētāja palīdzi – Alsiņu, par sekretāri Sproģi. No klašu kolektīviem pirmajā vecāku komitejā strādāja Bikuličs, Kasalis, Dreimane, Kauķis, Sproģe, Rudzīte, Zībārte, Akolova, Škarsts, Liepiņa, Majore, Leite, Garda, Šlesere, Gailīte, Pūce, Ezergaile.
Vecāku komiteja rīkoja kopīgas talkas malkas atvešanai skolas vajadzībām, tās sagatavošanu kurināšanai. Ar vecāku komitejas palīdzību sporta nodarbībām iegādājās divus hronometrus. Vecāku komiteja aktīvi piedalījās skolas izlaidumu organizēšanā.
Šajā mācību gadā 7.klasi beidza:
- Avdejevs Otto
- Ārīte Gunta
- Auziņa Skaidrīte
- Bajārietis Dainis
- Celms Jānis
- Cilke Ingrīda
- Daņilova Dace
- Daugule Ilga
- Kalniņa Vera
- Ķence Rūta
- Krūmiņa Mairita
- Krūmiņa Ausma
- Ieleja Biruta
- Jankauska Gita
- Jubule Monika
- Lapiņa Lilita
- Linīte Gunta
- Majors Jānis
- Melnace Mirdza
- Pontaga Monika
- Racins Vitālijs
- Upmalis Roberts
- Vīksne Erna
- Zemnieks Dainis
- Zirnītis Ēriks
- Zommers Arturs
- Breikšs Dainis
- Bondarevska Marija
- Ezeriņš Arnolds
- Kļaviņa Aina
- Ķervane Ilga
- Kokina Antonija
- Leitis Aivars
- Lukševica Skaidrīte
- Marga Zenta
- Mednis Juris
- Ozoliņš Valdis
- Popena Aija
- Puķīte Aija
- Pūce Maija
- Ščerbinskis Ivars
- Tukiša Valija
- Vjaters Imants
- Vugule Irēna
- Zirnītis Dainis
- Zvirbulis Uldis
- Greize Evlatija
Par teicamām sekmēm uzslavas rakstus saņēma Ezeriņš Arnolds, Kalniņa Vera, Majors Jānis, Daņilova Dace.
1956./57.m.g., skolas direktors Gunārs Jansons, mācību daļas vadītāja Laimdota Sarkanbārde.
Skolā mācās 604 skolēni.
Skolā strādā 37 skolotāji.
Gandrīz visas klases mācās pirmajā maiņā, izņemot 2.b un 4.b klases.
8.-11.klašu skolēniem bija obligātie formas tērpi, formas cepures.
1.-7.klašu skolēniem ieteica valkāt formas tērpus.
Skola bija izkārtota 4 ēkās.
Andreja Upīša vidusskolā darbojās mācību priekšmetu komisijas:
- 1.- 4.klašu – vadītāja skolotāja Sprudzāne,
- latviešu valodas – vad. skolotāja Būmane,
- matemātikas – vad. skolotāja Liniņa,
- krievu valodas- vad. skolotāja Preile,
- svešvalodu –vad. skolotāja Bērziņa M.,
- dziedāšanas –vad. skolotājs Pelčers,
- dabas zinību- ķīmijas –vad. skolotāja Brence.
Skolā bērni varēja iesaistīties 9 mākslas un mācību priekšmetu pulciņos – Jauno naturālistu, jauno tehniķu, DOSAAF, Sarkanā krusta, fizkultūras kolektīvā, mūzikas, dramatiskajā, literārajā, deju un foto.
Foto pulciņa dalībnieku uzdevums bija fiksēt visus notikumus skolā, kā arī ceturkšņa beigās nofotografēt skolēnus, kuri ir mācījušies labi un teicami un no fotogrāfijām veidot goda plāksni.
Turpretī nesekmīgajiem skolēniem aizliedza piedalīties pulciņos un skolas sabiedriskajā darbā. Uzvedības parasti samazināja par neattaisnotu stundu kavēšanu, par klaiņošanu, pīpēšanu, slepenu ieroču glabāšanu un rupju izturēšanos pret klasesbiedriem un skolotājiem.
Katram skolēnam kopgalda vajadzībām gadā bija jāatved
- 1,5 kg gaļas,
- 2 kg putraimu,
- 2 kg kāpostu,
- 2 kg burkānu,
- 22 kg kartupeļu,
- papildus katru mēnesi par cukuru bija jāiemaksā 3 rbļ. un 5 rbļ par maizi.
Šajā mācību gadā Andreja Upīša vidusskolā bija pirmais vidusskolas izlaidums.
1957./58. mg., skolas direktors Gunārs Jansons.
Skolā mācās 607 skolēni.
Šajā mācību gadā pilnveido skolas tradīcijas :
- 1. septembrī 11. klašu skolēni sveic 1. klašu skolēnus,
- 11. klases Žetonu vakaru rīko Andreja Upīša dzimšanas dienā –4.decembrī,
- 1. klašu skolēni pasniedz zvaniņus 11. klašu skolēniem Pēdējā zvanadienā,
- jaunos skolēnus svinīgi sagaida, pasniedzot viņiem grāmatas.
Lai sarīkotu 11. klašu izlaidumu, tika organizēti pašdarbības sarīkojumi par maksu – pieaugušajiem uz koncertu biļete maksāja 6 rbļ., bet uz dejām – 4 rbļ., skolēniem ieejas maksa – 3 rbļ.
Andreja Upīša vidusskolā ierīko pionieru istabu, jo pionieru skaits pieaudzis līdz 170.
Vienā no vecāku komitejas sēdēm tiek risināts ļoti svarīgs jautājums- jaunas skolas ēkas celtniecība. Skolas direktors un vecāku komitejas priekšsēdētājs informēja vecākus par būvizmaksām – kopumā paredzēts 1 miljons rubļu, no kuriem 1958. gadā jāizmanto 400000 rubļu. Skolas ēka paredzēta 8.-11. klašu 400 skolēniem. Skolas projekts izgatavots un apstiprināts. Skolas ēkā paredzētas skolas vajadzībām domātas telpas – mācību klases, direktora kabinets, skolotāju istaba, fizikas un praktisko darbu kabinets, fizkultūras zāle, ģērbtuve, plats koridors u.c. telpas.
Vasaras mēnešos skolēniem praksē jānostrādā 1-2 nedēļas.
1958./59. mg. Andreja Upīša vidusskolas direktore Biruta Murāne, mācību daļas vadītāja O. Deksne.
Skolā mācās 597 skolēni.
Skolā strādā 40 skolotāju.
Skolas direktores vadībā aktīvi darbojas vecāku komiteja:
- rīkoja reidus, kad bērni devās mājās,
- rīkoja reidus vakaros pie stacijas un kinoteātra,
- sniedza palīdzību sarīkojumu organizēšanā,
- rīkoja lektorijus,
- izdeva skolotāju – vecāku kopīgo sienas avīzi “Kopsolī”,
- organizēja vecāku talkas skolas apkārtnes sakopšanā.
1959.gada jūnijā skolas direktore vecākus iepazīstināja ar skolas celtniecības gaitu – vasarā paredzētie darbi:
- elektriskās instalācijas ievilkšana iekštelpās,
- visa veida krāsošanas darbi,
- jumta uzlikšana.
Direktore informē vecākus par sarežģījumiem – apkures katla uzstādīšanai vēl vajadzīgi 48000 rubļu.
Ar šo mācību gadu skolēni vairs nepiegādā produktus skolas ēdnīcai, bet katru mēnesi iemaksā 40 rubļus.
Skolā rīko atvērto durvju dienas vecākiem, kuri arī izmanto iespēju pabūt stundās, pavērot skolēnus skolā.
Skolotāji vairāk publicējas rajona laikrakstā.
Vidusskolniecēm ir aizliegts skolā nēsāt zīda un kaprona zeķes, kā arī matos likt ķīmiskos ilgviļņus.
Šajā mācību gadā starp klasēm notika sacensības par labākajām sekmēm, uzvedību, par uzvarām sacensībās, tūrismā, par klases kārtību un disciplīnu. Labākajām klasēm (3.a, 6.b, 9.b ) tika piešķirtas bezmaksas ekskursijas.
1959./60 .mg., direktore B.Murāne, mācību daļas vadītāja O.Deksne.
Skolā 540 skolēnu, strādā 39 skolotāji.
Skolā daudz pasākumu; Ražas svētki, Jaungada eglīte, draudzības vakari ar Jaunjelgavas vidusskolu, tikšanās ar aktieriem Singajevsku un Āboliņu, ar aktieriem Ritenbergu, Misiņu, Dārza dienas, Putnu dienas, Žetonu vakars, pārgājieni, ekskursijas, spartakiādes.
Aktīvi darbojās pulciņi – dramatiskais, deju, foto un tūrisma.
Skolas metodiskajā kabinetā skolotāji iesniedz savus izstrādātos metodiskos materiālus.
1960. gada 20. februārī tika rīkota jaunās skolas svinīgā atklāšana.
Ar 1960. gadu skolā sāk pārdot laikrakstus. Katrs skolēns saņem glāzi bezmaksas pasterizēta piena.
Šajā mācību gadā skolēni skolotāja J.Zālīša vadībā intensīvi strādā sporta stadiona iekārtošanā.
Šajā mācību gadā skolā pedagoģiskajā praksē strādā Daugavpils Pedagoģiskā institūta studenti Kancāne, Vingre, Cibuļskis, Sirmbārdis.
Andreja Upīša vidusskolas koris skolotāja Pelčera vadībā brauca uz Skolu dziesmu svētkiem.
1960./61. mg. direktore B. Murāne, mācību daļas vadītāja O. Deksne.
Šajā mācību gadā turpinās Andreja Upīša vidusskolas sadarbība ar Daugavpils Pedagoģisko institūtu, pedagoģiskajā praksē strādā 5 studenti –Strode, Pučko, Dukure, Strauss, Stašulāns.
Krietni palielinājies skolas bibliotēkā lasošo bērnu skaits – 300.
Skolotājas Daukstes vadībā notiek skolas apzaļumošana- skolēni uz skolu nes kaktusus, viņi arī aprūpē augus oranžērijā , lielās puķes gaiteņos.
Andreja Upīša vidusskolā tika organizēti Ogres rajona skolu Ražas svētki.
60. gados A.Upīša vidusskolā notiek daudz būtisku jauninājumu: skolā sāk strādāt daudz jaunu radošu personību – latviešu valodas un literatūras skolotāja Vilma Brikmane, ģeogrāfs Kārlis Brikmanis, mākslas un mūzikas pedagogi Edīte Aneraude un Māris Anerauds. Skolotāja Edīte Aneraude dalās atmiņās:
“A. Upīša vidusskolā mēs ar Māri sākām strādāt vidē, kur muzikālās tradīcijas bija veidojuši daudzi labi pedagogi. Skrīveru pagastskolā tāds bija Andrejs Lubānietis – J.Cimzes skolotāju semināra un Rīgas 1. Mūzikas institūta absolvents, kurš lieliski spēlēja vijoli, ērģeles, prasmīgi vadīja korus un nodibināja pūtēju orķestri. Kara gados viņa darbu turpināja Fricis Cers, bet pēckara gados- Pēteris Pelčers. Līdztekus strādāja Arturs Švābe, kurš prata pēckara paaudzei iedzīvināt vēlēšanos darboties pūtēju orķestrī, viņš vadīja vīriešu un sieviešu vokālos ansambļus kultūras namā. Skolotājs Švābe Ogres rajona dziesmu svētkos vairākkārtīgi bija apvienoto pūtēju orķestru virsdiriģents. Tā kā pēckara gados bija grūtības ar nošu materiāliem, tad skolotājs Švābe kļuva par komponistu un pats rakstīja dziesmas gan sieviešu, gan vīru ansambļiem.”
Skolotāji Aneraudi iesāktās tradīcijas turpināja, tās izvēršot. Tika palielināts koru skaits ne tikai skolā, bet arī Skrīveru ciematā. Skolā tika nodibināts jauktais koris un zēnu koris. Kori piedalījās salidojumos, festivālos, Dziesmu svētkos Rīgā. Rajona skatēs tika iegūtas pirmās, otrās vietas. Tika nodibināti un aktīvi darbojās skolā 5.-8. un 9.-11. klašu skolēnu vokālie ansambļi. Par skolas himnu kļuva dziesma ar Ārijas Elksnes vārdiem un Valtera Kaminska mūziku “Pie Daugavas”. To skolotājs Anerauds lūdza komponistam uzrakstīt sakarā ar gatavošanos jaunā Stučkas rajona pirmajiem Dziesmu svētkiem. Dziesmas pirmatskaņojumā piedalās pats komponists, dziesma iepatīkas daudziem, notis un vārdus pat publicē “Skolotāju Avīzē”. Kopš 1971. gada skolotājs Anerauds uzsāk jaunu un spēcīgu, jauniešus interesējošu darbību, viņš izveido skolā vokāli instrumentālo ansambli, kuras dalībnieki ir Broņislavs Mačuļskis, Andris Rozentāls, Uģis Zeltiņš, Ilmārs Leons, Jānis Paeglis un Hermanis
Brenčuks.
Skolotājs Anerauds veidoja skolā jaunu tradīciju – pasākumu “Ritmu mozaīka”, kurā jaunie solisti ansambļa vadībā rādīja savu prasmi.Te jāizceļ īpašie talanti Antoņina Breidaka, Dace Trenko un Vanda Katiņa. Nopietnās mūzikas pārstāve, Ļeņingradas Tautas konservatorijas absolvente Dagmāra Rozentāle, skolotāja Anerauda mudināta, kļuva par operas solisti.
Ar skolotāju Brikmaņu ierašanos Skrīveros sākas jaunu metožu ieviešana mācību priekšmeta mācīšanā. Skolotājs Kārlis Brikmanis turpina tradīcijas – vest audzēkņus pārgājienos, un tie ir 5-10 dienu gari, maršrutos ietver Latvijas skaistākās vietas – Ventu, Gauju, Mēmeli, Mūsu, Susēju.
Skolotājs Brikmanis atceras: “Ja es kādu vasaru nebiju izgājis pārgājienā, tad manī bija kaut kāds tukšums. Gar Abavu, Amatu, Gauju, no Lietuvas kājām nācām mājās. Atceros visvairāk Abavas
posmu: tur liepas liecās pāri upei, ziedēja baltās ūdensrozes, cik tur bija skaisti! Un Daugavas krasti- arī tie ir neaizmirstami.”
Skolotāja Brikmaņa laikā aktīvāk darbojas ģeogrāfijas pulciņš, īpaši noformējot pārgājienu aprakstus un piedaloties ar tiem vissavienības konkursos, par ko arī atzinība –1. vieta.
1963./64. mg. par direktoru sāk strādāt vēsturnieks Haralds Juhņevičs. Skolā togad jau 530 skolēnu. Skolas uzdevumi sekojošie: cīnīties par sekmību visos mācību ceturkšņos, mācību darba uzlabošanai organizēt metodiskās komisijas šādos priekšmetos:
- matemātikā, fizikā, rasēšanā ar vadītāju skolotāju Blūmentālu,
- latviešu valodā ar vadītāju skolotāju Brikmani,
- krievu valodā ar vadītāju skolotāju Čapļu,
- svešvalodās ar vadītāju skolotāju Preili,
- vēsturē un ģeogrāfijā ar vadītāju skolotāju Juhņeviču,
- ķīmijā, dabas zinībās ar vadītāju skolotāju Dauksti,
- 1.-4.klasēs ar vadītāju skolotāju Kvederi.
Stingri tika noteikts mācību priekšmetu konsultāciju laiks – vienu reizi nedēļā.
Skolā tiek papildināta materiālā bāze – tiek nopirkts magnetofons, šujmašīna, izremontēti pūšamie instrumenti, klavieres, pasūtīti skolai jauni soli, tiek celta novietne malkai un traktoram.
1964./65. mg. skolā jau 587 skolēni un strādā 45 skolotāji.
Skolas ķīmijas kabinets atzīts par vislabāko republikā (skolotājas Murānes iekārtotais 1. ķīmijas kabinets).
1965.gadā uz A.Upīša vidusskolu atnāk strādāt Ilga Antone un Leonīds Antons.
Skolotāja Antona atmiņas varam izlasīt: “Mans jauninājums sešdesmitajos gados laikam bija darba nometnes kolhozos. Ravējām, lasījām kartupeļus. Ravēšana, kā zināms, notika siltā laikā, tad dzīvojām
teltīs un paši gatavojām ēst. Tikai ar smaidu var pieminēt, ka nepratēji, pareizāk, nepratējas nesa līdzi lepnas pavārgrāmatas un tās šķirstīja. Tajās ieskatījos un lasīju man nepazīstamu ēdienu “buberts, debesmanna, peldošās salas” nosaukumus. Nosmīnēju, jo produkti bija tikai kartupeļi, dažādi putraimi un maize, maize, maize…
Nometnēs mācījāmies redzēt arī otru cilvēku. Cik reizes vēlāk atnācējs palika bešā, kad katls jau bija tukšs… Lai cik dīvaini tas liktos, kolhozu nometnes visi vērtēja pozitīvi. Grūti bija, bet tas nekas.” Otrs skolotāja Antona jaunievedums A. Upīša vidusskolā bija ekskursiju tīkla paplašināšana. Populārākie maršruti bija Ļeņingrada, Maskava, Krima, ilgums aptuveni 10 dienu. Tā bija saskarsme ar pasaules kultūru – gleznu galerijas, teātri, opera, vēsture.
Ar skolotāju Antonu darbu skolā uzsāk elektronikas pulciņš, kura dalībnieki izveido skolā radiomezglu, un visi ziņojumi tiek pateikti laikā un visiem dzirdami un saprotami. Tiek taupīts laiks.
Par 60.-70.gadu kārtību skolā var lasīt skolotāja Antona atmiņās: “Tajos tālajos laikos bija rīta līnijas, sākumā katru rītu, pēc tam pirmdienas rītos. Klenderi un delveri, arī pa kabatām grābekļi dabūja stāvēt biedru priekšā. Tas nebija viegli, bet iedarbīgi.
Jā, bija skolas forma. Ar kaklasaitēm jeb šlipsēm obligāti. Bez lūpu, nagu u.c. ķermeņa daļu izkrāsošanas.”
1965./66. mg. skolā tiek veidots literārās jaunrades žurnāls “Dīvajas jaunaudze”. Literātu pulciņu vada skolotāja Olga Deksne. Pirmie žurnālā savus darbus publicēja Daina Zilbereizena, Mairita Strade, Rita Kurtiša. Skolā populārs satīriskais izdevums “Āsā smaile”, kuru veidoja tā laika skolas labākie karikatūristi Uģis Zeltiņš, Andris Daņilovs, Valdis Platais, Jānis Jansons un Jānis Riekstiņš. Viņu karikatūras ievietoja arī literārajā žurnālā.
1968./69. mg. skolā jau 614 skolēnu un 46 skolotāji. Bioloģijas skolotājas Staņislavas Daukstes vadībā jaunajā skolas izmēģinājumu lauciņā ierīko Zaļo klasi. Īpaša vērība šajā mācību gadā tiek pievērsta mācību priekšmetu olimpiādēm skolā.
1968. gadā uz A. Upīša vidusskolu atnāk strādāt Helēna Eģīte un Andris Eģītis. Te sākas jaunas sporta tradīcijas Skrīveros – skolēni apgūst jaunu bumbu spēli – rokasbumbu. 1968. gads nes skolai daudzas uzvaras: Latvijas republikāniskā tūrisma padome apbalvo skolu par 1. vietu tūrisma izvēršanā, otro vietu skrīverieši nopelna V Latvijas PSR skolēnu sacensībās kartinga sportā.
1969./70. mg. skolā mācās 638 skolēni un strādā 49 skolotāji. Jaunums –1.septembrī notiek Aristoteļa svētki, oktobra sākumā, pēc talku laika, skolā svin Ražas svētkus, skolā tiek organizētas tematiskās “Uguntiņas”, kurās skolēni tiekas ar dzejniekiem, rakstniekiem, aktieriem. Skolas viesu vidū ir bijuši Imants Ziedonis, Daina Avotiņa u.c.
1970.gadā tiek izdots Ministru Padomes lēmums par panākumiem lauksaimniecības mehanizatoru kadru sagatavošanas paplašināšanai paredzēt lauku vispārizglītojošajās lauku vidusskolās ieviest traktormācību. Arī A.Upīša vidusskolā zēniem tiek piedāvāta iespēja iegūt traktora vadītāja apliecību, apgūstot traktormācību.
Tuvojās 70-tie gadi, skolēnu skaits bija stabils – virs 600, arī skolotāju skaits tuvojās 50, bet mācību telpas izkārtotas vairākās ēkās. Radās doma celt piebūvi. Tāpat kā skolotājai Murānei 50. gadu beigās, arī direktoram H.Juhņevičam pienāca laiks paralēli mācību darbam domāt par celtniecību.
1972. gadā ekspluatācijā tika nodots jaunais skolas korpuss 500 vietām un sporta zāle.
To, ka direktoram patika “noņemties” ar celtniecības lietām, varēja pārliecināties visi skrīverieši – tika uzcelta dzīvokļu māja skolotājiem, pēc laika jauns interrnāts skolēniem, tunelis uz internātu, otra dzīvojamā māja skolotājiem.
Skolas jaunā piebūve bija gatava laikā, kad Izglītības ministrija ierosināja kabinetu sistēmas ieviešanu skolās. Skrīverieši kļuva par pirmajiem, kas atbalstīja ministrijas ierosinājumu, un skolas dzīve papildinājās ar jauniem pavērsieniem:
- radās iespēja izveidot kabinetu sistēmu(skolotāji nestaigāja apkrāvušies ar burtnīcām, grāmatām, kartēm un globusiem),
- divu fizkultūras stundu vietā ieplānoja trīs, jo iedibināja handbola(rokasbumbas) novirzienu, kuru organizēja skolotāji Eģīši – celmlauži šim sporta veidam republikā,
- skola kļuva par Tautas sasniegumu izstādes dalībnieci,
- mācību priekšmetu olimpiādēs skolēni guva augstus rezultātus ganrajonā, gan republikā.
Skolēni savu aktivitāti un zināšanas varēja izpaust zinātniskās biedrības “Meklētāji” dažādajās sekcijās. Tajās apvienojās visu vidusskolas klašu matemātiķi, literāti, ģeogrāfi, biologi. Skolēni un skolotāji izmantoja netradicionālās darba formas, atļāvās pastrādāt ārpus mācību programmas. Katra sekcija ievēlēja savu vadītāju, izdomāja emblēmu, devīzi. Katram sekcijas dalībniekam gada laikā bija jāizstrādā kāds īpašs pētījums, jāuzraksta referāts par savu zinātnes nozari, par izcilākajiem cilvēkiem tajā, vai arī jāveic kāds praktisks darbs. Gidi rakstīja ekskursiju maršrutu aprakstus,rīkoja tikšanos ar A.Upīša muzeja darbiniekiem un profesoriem, dendrārija pārzinātājiem Kundziņu un Saliņu, matemātiķi pētīja atvasinājumus, fiziķi skolā izveidoja radiomezglu. Pateicoties tam, tika organizētas tematiskās zinātniskās radiopārraides. Starp zinātniskās biedrības sekcijām tika rīkoti konkursi, reizi mēnesī organizēja mācību priekšmetu pēcpusdienas.
70-tie gadi iezīmē jaunu līniju skolēnu mācību darbā – arvien vairāk skolēnu piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs, gūstot atzīstamus rezultātus.
Kabinetu sistēma jau apliecināja savu lietderīgumu:
- efektīvāk varēja uzlabot mācību procesu, jo visi mācību un uzskates līdzekļi tika koncentrēti katra priekšmeta telpā,
- skola iesaistījās Izglītības ministrijas organizētajos republikas mēroga konkursos par labākajiem ķīmijas, vēstures un citu mācību priekšmetu kabinetiem, bet ieguvēji bijaskolēni, kuri varēji radoši strādāt un attīstīt savas zināšanas labi iekārtotos kabinetos.
1975./76. mg. skolu beidz pirmā zelta medaļas ieguvēja Lolita Baltmane.
1977.gadā vidusskolas komanda piedalās televīzijas konkursā “Aicinām piedalīties”. Komandas sastāvā D.Celmiņš, L.Vancāne, Z.Kokaine, M.Zariņa, D.Bonāte, A.Vovers, A.Leitis, B.Jaunzeme, M.Daukste, L.Purgaile, M.Kļaviņa, V.Orups, J.Grelis, A.Kārkliņš. Daudz darba komandas sagatavošanā ieguldīja skolotāja Olga Deksne. Skolotājas vadībā gan rajonā, gan republikā godalgotas vietas iegūst skolas daiļlasītāji I.Darbiņš, A.Martinsons, D.Bonāte, L.Bērziņa, M.Krēsliņa, V.Katiņa, I.Āpse, S.Henkele.
1977.gadā Skrīveros uz A.Upīša muzeju Imants Ziedonis ir atvedis savu dēlu Rimantu, lai iepazītos ar rakstnieka dzīves un daiļrades vietām Skrīveros. Dodoties cauri ciematam, I.Ziedonis ievēro vairākus dižus kokus, bet viens iepaticies īpaši, tas, kas aug pretī Skrīveru pārtikas kombinātam. Dzejnieks nolemj, ka ozols ir piemērots, lai nestu Lielā Andreja vārdu, jo šis ir rakstnieka A.Upīša 100-gades gads. Jau rudenī Skrīveros ierodas DAG (dižkoku atbrīvošanas grupa), lai lielo ozolu atbrīvotu no krūmiem un citiem nevērtīgiem kokiem.
1978. gada izlaiduma klases stāda ozolu un bērzu piemiņas birzis pie A.Upīša dzimtajām mājām “Kalniņiem”, kā arī kuplina rožu dobi skolas priekšā ar jauniem stādījumiem.
1980. gadā, Žetonu vakaru gaidot, mūsu skolas absolvente, Latvijas Konservatorijas studente Solveiga Rozīte, izstrādājot kursa darbu “Žetonu vakara norise Andreja Upīša vidusskolā”, veido jaunu tradīciju – atceres brīdi pie Lielā Andreja un pārdomu ierakstīšanu Lielā Andreja grāmatā.
1981. gada absolventi izlaiduma gada pavasarī izkopj Lielā Andreja apkārtni un izveido pirmo taku skolotāja Antona vadībā – Dīvajas taku, kuras garums iespaidīgs – 1050 metru. Taka savieno Sateku ar Lielo Andreju. 80-to gadu skolas katras klases absolventi izveido savas takas, izstrādājot tādus maršrutus, kuros iekļautas Skrīveru gleznainās vietas un ciemata kultūrvēstures objekti.
1984. gadā Skrīveros sāk strādāt skolotāja Aija Blaua, kuras vadībā A.Upīša vidusskolā aktivizējas deju kolektīvu darbība. Deju kolektīvi ir visās vecuma grupās, bet pašus mazākos skolēnus iesaista divās sarīkojumu deju grupās. Aktīvā skolotāja A.Blaua jau pēc dažiem mēnešiem skolā sarīko republikas mēroga pasākumu – “Draudzības virpulis-84”, kurā piedalās sarīkojumu deju dalībnieki no Alūksnes, Madonas, Cēsīm, Rīgas, Ērgļiem un Jaunjelgavas.
Nākošajā sarīkojumu deju konkursā “Deju karuselis-85” pirmos panākumus gūst arī skrīverieši – 0 klasē vislabākie bija Anatolijs Dubauskas un Inga Rutka, Jānis Lavrenovs un Gunta Jančenko, Arnis Ģigulis un Kristīne Štauere, Jānis Zirnītis un Gundega Eglīte. E klasē 1.-3. klašu grupā labākie bija Andris Eģītis un Lauma Ziediņa, Aigars Tatarčuks un Inga Čača, Ilgvars Ābols un Diāna Rancāne,
4.-6. klašu grupā labākie bija Lauris Burka un Sanita Salmiņa, Jānis Glāznieks un Anita Rožkalne, 7.-8. klašu grupā labākie bija Uģis Reiniks un Nelda Ansena.
1989. gadā sarīkojumu deju grupa republikā iegūst III pakāpes laureāta nosaukumu.
Lielajam darbam ir arī atdeve un prieks – Dobeles zonas Dziesmu un deju svētkos no mūsu skolas piedalās 5 kolektīvi.
1989.gada 6. Skolēnu Dziesmu un deju svētos Rīgā no mūsu skolas piedalās gan tautas deju kolektīvs, gan sarīkojumu deju grupas.
80-to gadu vidū skolēnus foto mākslā ieinteresē skolotāja Vija Linka. Viņas vadībā skolēni izdod fotoavīzi “Fotomirklis”, regulāri iekārto dalībnieku izstādes, gatavo diapozitīvu sērijas par dzīvniekiem, par Daugavu, par skolas notikumiem. Foto pulciņa dalībnieki skolotājas Linkas uzraudzīti iemācās darboties ar videokameru.
Pulciņa vadītājas aicināti, skolēni piedalās rajona un republikas rīkotajos fotokonkursos, kuros saņem atzinību un augstu vērtējumu. Aktīvākie dalībnieki fotopulciņā Egīls Šķēle, Žanna Žaka, Gena Miezītis, Indulis Burka un Evija Apīne.
80-tie gadi skolā iezīmējas ar aktivitātēm profesionālajā orientācijā. Skolas vadībai un klašu audzinātājiem jau 5 gadus iepriekš bija jāparedz savu absolventu turpmākās gaitas augstskolās, tehnikumos, arodskolās vai sūrajā darba dzīvē, jo pamatā bija valsts izstrādātais saimnieciskais plāns par nodarbinātību dažādās nozarēs: lauksaimniecībā, rūpniecībā, izglītībā, kultūrā u.c. Šajā laika periodā stiprinās sadarbība ar Skrīveru izmēģinājumu saimniecību, kolhoziem “Aizkraukle” un Ogres rajona kolhozu “Mičurins”.
Pedagoga profesijas ieinteresēšanai palīdzēja jauna sekcija zinātniskajā biedrībā “Meklētāji”- jauno pedagogu sekcija , kuru vadīja skolotāja Daina Ziediņa. Skolotāja atceras:
“..izveidojās, manuprāt, īpaša sekcija –jauno pedagogu sekcija. Ne katrs var būt par pedagogu, kaut arī uzkrāta zināšanu bagāža. Ne katram piemīt spēja un prasme šīs zināšanas nodot tālāk. Tāpēc arī lielajā skolas nevaļā un steigā centāmies domāt par jauno maiņu, ļāvām tiem, kam tas interesē, praktiski padarboties, iepazīties ar pedagoģijas ābeci un pārbaudīt savas spējas jau skolā, lai vēlāk nebūtu jāpiedzīvo sāpīga vilšanās. Nākošie skolotāji nedaudz iepazinās ar didaktiku un metodiku, vēroja stundas jaunākajās klasēs un mācījās tās analizēt, ļoti labprāt aizvietoja skolotājus, kad tas bija nepieciešams.”
80-to gadu vidū īpaši atzīmēja klases, ierakstot tās skolas Goda grāmatā, kurās skolēni parādīja augstas zināšanas un aktivitāti sabiedriskajā darbā.
1984./85. mg. labākie klašu kolektīvi 1.-3. klašu grupā –1.b klase, audzinātāja I.Uzula, 3.b klase, audzinātāja D.Vancāne, 3.a klase, audzinātāja G.Verigo, 4.-5. klašu grupā –5.a klase, audzinātājs E.Murāns, 6.-7.klašu grupā – 7.b klase, audzinātāja I.Dika, 8.klašu grupā –8.c klase, audzinātāja V.Zālīte, “a” klašu grupā –10.a klase, audzinātāja A.Miķelsone, “b” klašu grupā – 11.b klase, audzinātāja S.Tatarčuka.
Šajā mācību gadā atzīstamus rezultātus sasniedza Republikānisko olimpiāžu dalībnieki:
- Uldis Krievārs –II vieta matemātikā,
- Atis Murāns –atzinība ķīmijā,
- Ilze Upīte – atzinība ķīmijā,
- Kaspars Vītoliņš – ķīmijā,
- Gatis Kalve- ķīmijā,
Bet Anda Ozoliņa bija uzvarētāja konkursā “Es balsoju par mieru”.
Republikāniskajā TV konkursā “Aicinām piedalīties” komandā piedalījās Aivars Vancāns, Līga Sunepa, Anda Ozoliņa, Andis Dzērve, Gatis Kalve, Sandra Zundāne, Inta Indriksone, Inese Zālīte, Dzintars Laganovskis, Uldis Krievārs un ieguva III vietu.
Šajā mācību gadā ļoti labi strādāja rokasbumbas komanda, kura kļuva par 1984.gada LPSR Jaunatnes čempioniem. Komandas sastāvā Andis Dzērve, Armīns Mozulis, Guntars Brils, Ints Ozoliņš, Uģis Salna, Dzintars Laganovskis, Aivars Vancāns un Aldis Rakstiņš.
1985./86. mg. iezīmējas mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētāji rajona mērogā:
- Uldis Krievārs- I vieta ķīmijā, II vieta fizikā, atzinība bioloģijā,
- Inese Bule – I vieta ķīmijā, III vieta matemātikā, atzinība bioloģijā.
1986./87. mg. skola atzīstamus rezultātus rajona olimpiādēs. Laureātu vid:
- Atis Murāns –I vieta rajona ķīmijas olimpiādē, I vieta rajona matemātikas olimpiādē,
- Inga Bodniece- IIIvieta rajona latviešu valodas olimpiādē,
- Gita Eiduka – II vieta rajona latviešu valodas olimpiādē,
- Inese Reine – IIIvieta rajona ķīmijas olimpiādē.
1987./88. mg. ir republikānisko olimpiāžu uzvarētāju gads –
- Sanita Lukstraupe –II vieta tiesību pamatos,
- Alvis Šmits –III vieta krievu valodas olimpiādē,
- Ģirts Murāns- III vieta atklātajā matemātikas olimpiādē,
- Linda Kirgizbajeva- I vieta tēlotājmākslas olimpiādē,
- Raimonds Skudra – III vieta atklātajā matemātikas olimpiādē,
- Aigars Tatarčuks –III vieta atklātajā matemātikas olimpiādē.
1988./89. mg. skolu beidz otra zelta medaļas ieguvēja Rudīte Cedriņa.
1989./90. mācību gadā skolas vadīšanu uzņemas jaunievēlētais direktors Aleksandrs Dementjevs. Viņš uzskatīja, ka “skolai ir jākļūst brīvākai, brīvākai no pavēlēm un norādījumiem no augšas.” Laika periods, kamēr par skolas direktoru ir Aleksandrs Dementjevs, iezīmējas ar jaunievedumiem skolēnu estētiskajā audzināšanā. Skola kļūst skaistāka. Skolas gaiteņos ir redzamas dažādu mākslinieku darbu izstādes.
Mainās skolotāju darba stils. Notiek dažādi eksperimenti un to izvērtēšana. Katram pedagogam tiek dota izvēle mācību procesa organizēšanā. Pedagogu kolektīvs sevi pilnveido, apgūst jaunāko.
Līdz ar Latvijas Neatkarības atgūšanu arī skola kļuvusi brīvāka, sākas jauns posms demokratizācijas attīstībā. 1991.gads iezīmējas ar jauno Izglītības likumu. Tā raksturīgākā iezīmē- demokrātisms. Uz Izglītības ministrijas apstiprinātā mācību paraugplāna un programmu vadlīniju pamata skolas pašas izstrādā savai specifikai un apstākļiem atbilstošus plānus un programmas.
Vecākajās klasēs samazinās obligāto priekšmetu skaits, bet paplašinās izvēles iespējas. Skolēns, stājoties 10.klasē, izvēlas profilkursu, kuram blakus tiek piedāvāti dažādu priekšmetu bloki. Kā obligātie priekšmeti tiek noteikti latviešu valoda un literatūra, matemātika, svešvaloda, vēsture, sports. Pārējais skolēna ziņā, izvēloties nepieciešamo nākošai mācību iestādei vai profesijai.
Vairāki kursi tiek piedāvāti fakultatīvi – mājturība meitenēm, kultūras vēsture, kora nodarbības, deju nodarbības.
Mācību plānos tendence paplašināt vispārizglītojošo priekšmetu kodola un izvēles priekšmetu apjomu.
1989./90. mg. skolas godu republikāniskajās olimpiādēs aizstāvēja
- Sandis Krūze – II vieta matemātikā un I vieta informātikā,
- Lauris Burka – matemātikā,
- Ģirts Murāns- ķīmijā,
- Elita Krilkova ar II vietu krievu valodā,
- Dace Ločmele ar II vietu krievu valodā.
- Rajona olimpiāžu uzvarētāju vidū
- Indulis Burka – II vieta krievu valodā, III vieta ķīmijā,
- Andželika Bērziņa – atzinības matemātikā un ķīmijā,
- Ģirts Pauriņš – III vieta fizikā un III vieta krievu valodā,
- Anda Sprudzāne – atzinība angļu valodā .
1990./91. mg, skolēnu skaits ievērojams 704.
A.Upīša vidusskolu beidza trīs sudraba medaļu ieguvēji – Sandra Šlesere, Ģirts Murāns, Sanita Lukstraupe.
Šā gada absolventi bija ļoti labi gan mācībās, gan sportā, gan taku veidošanā, gan mākslinieciskajā pašdarbībā.
Sākas regulāras skolotāju talkas dendrārijā.
Skolai ir sava saimniecība, kuras laukos aug gurķi, kabači, bietes un burkāni. Produkcija tiek izmantota darbmācības pulciņa nodarbībās, mācot gatavot salātus, konservus. Dārzeņus izmanto arī skolas ēdnīca, ēdienkartē lielāka salātu izvēle.
Realizējot dārzeņus, ieguva naudu, kuru izmantoja labāko skolēnu prēmēšanai.
1991./92. mg., skolā jau 713 skolēnu.
Skola pāriet uz 10 ballu sistēmu zināšanu novērtēšanā.
Skolā aktīvi darbojas pulciņi – zīmēšanas, ekoloģijas, informātikas, rokdarbu, dramatiskais, noformēšanas, elektronikas, folkloras, tūrisma, gokartu, foto, šaha, dambretes, aušanas-keramikas, vokāli instrumentālais ansamblis un psiholoģijas.
A.Upīša vidusskolu beidza jau 4 sudraba medaļas ieguvēji : Signe Behmane, Lauris Burka, Daiga Ciseļonoka, Baiba Sirmace.
1992./93. mg. par direktora vietnieku mācību darbā sāk strādāt Guntis Safranovičs. Šī mācību gada absolventi, piedaloties rajona mācību priekšmetu olimpiādēs, guva atzīstamus rezultātus:
- Jānis Kaķis- II vieta matemātikā,
- Lana Rancāne – II vieta ķīmijā, III vieta matemātikā,
- Jānis Rancāns- atzinība matemātikā.
Rajona vieglatlētikas sacensībās atzīstamus rezultātus sasniedza Karīna Akmene, Ivanda Bāliņa, Vivita Bērziņa, Mārtiņš Lūsis, Uģis Pauriņš, Jānis Rancāns, Vilnis Rušiņš, Marita Stikute.
1993./94. mg. skolas absolventi ir aktīvi piedalījušies olimpiādēs un ieguvuši atzīstamus rezultātus republikā: Iluta Zemniece – mājturībā atzinība, Elīnai Eizei mājturībā atzinība, Edvards Pāvils – politoloģijā atzinību,
rajonā: Ingrīda Kažociņa II vieta ķīmijā, Aivars Geida III vieta ķīmijā, Ieva Ezerkalne III vieta matemātikā, Iveta Skrimble II vieta krievu valodā, Aļona Medne II vieta krievu valodā, Elīnai Eizei II vieta mājturībā, Ilutai Zemniecei III vieta mājturībā.
1993./94. mg. direktora vietniece ārpusklases darbā Daina Vancāne atjauno “Ritmu mozaīku” tradīciju. Solistiem palīdz gatavoties skolas ansamblis “Romershof”, kura sastāvā spēlē J.Ozoliņš, R.Babris, E.Avakovs un A.Paukšte. “Ritmu mozaīkas” uzvarētāja Guna Upeniece ar labiem panākumiem piedalījās republikas konkursā “Meklējam solisti”. Skolā notiek arī “Popielas”.
Ar 1994./95. mg. par skolas direktoru sāk strādāt bijušais A.Upīša vidusskolas audzēknis, sporta skolotājs Aldis Rakstiņš. Skolas tradīcijas tiek saglabātas un daudzas jaunas iedibinātas.
1995. gadā uz A.Upīša vidusskolu par mūzikas skolotāju atnāk strādāt Rita Krauce.
Viņas vadībā skolēni brauc uz operas, baleta izrādēm, simfoniskajiem koncertiem.
Skolas pūtēju orķestri turpina vadīt skolotājs Ziedonis Puķītis, kuri Skolēnu dziesmu un deju svētkos 1995. gadā republikā skatē izcīnīja I vietu. Togad 7. Skolēnu dziesmu un deju svētkos piedalījās vidusskolas tautas deju kolektīvs.
1997. gadā taku veidotāju kustības “Zaļais termoss” dalībnieki skolotāja Antona vadībā bija izveidojuši savu ziņojumu dēli un dokumentēja padarīto takās. “Zaļajam termosam” turpinās sadarbība ar Latvijas Kultūras fondu un Daugavas fondu.
Sadarbībā ar Sorosa fondu tiek saņemti līdzekļi, lai “Zaļā termosa” dalībniekus vakcinētu pret ērču encefalītu. Darbi takās turpinās.
Sākot ar 1994./95. mg. skolēnu skaits ir stabili turējies virs 700:
- 1994./95.m.g. 725 skolēni,
- 1995./96.m.g. 735 skolēni,
- 1996./97.m.g. 745 skolēni,
- 1997./98.m.g. 740 skolēnu.
Skolā kļūst arvien populārāka rajonā – te, Skrīveros, mācījās skolēni no Aizkraukles, Ogres, Madonas, Jēkabpils rajoniem, kā arī no Rīgas, Tukuma, Bauskas, Krāslavas un Talsu rajoniem.
Skolā ir strādājuši vairāki skolotāji no ārzemēm. Pirmā no viņiem jānosauc Anne Lehmane no ASV. Skolotāja vēl tagad uztur sakarus ar Skrīveru skolu, sūta grāmatas par mākslu, valstu kultūrām, vēsturi. 1994.-1996. gadam skolā par angļu valodas skolotāju strādāja Lilli Loja no Singapūras, pēc tam Džosets Galejs no ASV, tad darbu turpināja vēl viena amerikāniete Kerija Sleitere.
Skrīveru skolu atbalsta arī absolventi. Lielu atbalstu informātikas kabineta izveidē sniedzis 13. izlaiduma absolvents Aivars Millers, kabinetā ir lokālajā tīklā saslēgti datori, lāzerprinteris, krāsu tintes printeris, viens no modernākajiem krāsu skeneriem.
Skrīveru skolas sadarbība ar Norvēģijas Aures skolu aizsākās 1997.gada martā, kas Aures skolas pārstāvji tiekas ar Skrīveru vidusskolas vadību. Tiek izstrādāts kopīgs sadarbības plāns. 1997. gada maijā Aures skolas 6. klases skolēni un skolotāji viesojas Skrīveros. 1997. gada jūlijā Skrīveros ierodas Norvēģijas skolu direktori- viņi te iepazīstas ar skolas darba plānošanu, darba organizāciju. 1997. gada septembrī A.Upīša vidusskolas skolotāji viesojas Norvēģijā.
1997./98. mg. skolas dzīvē jauna darba metode – projekti. Sākumā vislielāko popularitāti tēmu izvēlē ieguva latviešu valoda un literatūra, tad sekoja ģeogrāfija un vēsture, kā arī bioloģija, kurā vērtējumi bija visaugstākie.
Tikpat svarīga ir cita mācību procesa daļa, tās ir olimpiādes. Te noteikti jānosauc 1996./97. mg. iegūtā bronzas medaļa starptautiskajā ķīmijas olimpiāde, kuru izcīnīja Aigars Piruška.
1996./97. mg. Skrīveru skolas sportisti sāk piedalīties starptautiskajās handbola sacensībās Čehijā, bet no 2004./2005. mg. arī Vācijā.
2002./2003. mg. vairāki skolēni piedalījās pagasta rīkotajā konkursā par skolotāja Leonīda Antona piemiņas balvām, un laureātu vidū ir Lita Laganovska, Dailis Karziņins, Lana Dika, Ieva Zvidre, Zane Peļņika, Atis Bičkovskis.
2003./2004. mg. skolēniem sākas centralizēto eksāmenu laiks. Absolventi saņem sertifikātus. Īpaši jāatzīmē Linda Tarvida, kurai sertifikātos visi bija A līmeņa (augstākā) vērtējumi.
Savdabīgā projektā par reto, Sarkanajā grāmatā ierakstīto lielo susuri iesaistījās Kristaps Rozenfelds un Māris Žagars un izveidoja susuru novērošanu Ašķeres gravā, kā arī izdeva prospektu par šo veiklo nakts dzīvnieku.
Skolas direktors Aldis Rakstiņš turpina iepriekšējo direktoru sākto – ieviest kādu jaunu tradīciju vai uzcelt kādu jaunu ēku skolas vajadzībām.
No 2005. gada 1. septembra A.Upīša vidusskolas skolēniem ir plašas, gaišas, siltas garderobes, izremontēta ēdnīca, izveidoti jauni logopēdijas un psiholoģijas kabineti, kā arī vecajam skolas korpusam ir uzlikts jauns jumta segums.
2006./2007.m.g.
Skolā mācās 620 skolēnu.
Skolas direktors Aldis Rakstiņš
Vidusskolai 50.izlaidums.
Visai skolai salikti pakešlogi.
Šajā mācību gadā skola uzsāk darbu kā pilotskola jauno vidusskolas standartu aprobēšanā dabaszinību priekšmetos. Pilnīgi izremontēti ķīmijas, fizikas, bioloģijas kabineti. Ir ieviests jauns mācību priekšmets- sociālās zinības
7.-9.klašu skolēni iesaistās programmā „Panākumu un veiksmes skola”.
Skolas ēdnīcā saimnieko firma „Sandi”, 1.-4.klašu skolēni katru rītu devās turp dzert pienu.
2007./2008.m.g.
Skolā mācās587 skolēni.
Skolas direktors Aldis Rakstiņš
Skolā ir izstrādāti jaunie Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas iekšējās kārtības noteikumi. Uzsākta jauna tradīcija- sākoties jaunajam mācību gadam, ceļu uz skolu rotāt ar ziedu kompozīcijām, par ieteikumu –paldies skolotājai Zinaīdai Šleserei.
Darbu izvērš skolas padome, priekšsēdētājs Ģedimins Siliņš.
Novembri kā patriotisko mēnesī kuplina ierindas skates un patriotisko dziesmu konkursi. Pavasarī skolas avīzes „Skrīks” veidotāji jau 6. reizi piedalījās skolu avīžu festivālā.
2008./2009.m.g.
Skolā mācās 545 skolēni.
Skolas direktors Aldis Rakstiņš
Paralēli mācībām sertifikātus par pabeigtu interešu izglītības programmu komerczinībās ieguva 19 absolventu.
20.oktobrī – Leonīda diena, veidojas jauna tradīcija- šajā datumā godināt skolotāju un kultūrvēsturnieku Leonīdu Antonu.
Skolā no jauna ierīkota radiomezgls. Skola ieguvusi nosaukumu ”Skolēniem draudzīga skola”. Skolā īsteno projektu „Atbalsta pasākumu īstenošana Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas bērnu un jauniešu sociālās atstumtības riska grupu integrācijai izglītībā”.
2009./2010.m.g.
Skolā mācās 502 skolēni.
Skolas direktors Aldis Rakstiņš
Paralēli mācībām vidusskolā apliecību par pabeigtu interešu izglītības programmu „Komerczinības vidusskolēniem” ieguva 11 absolventu.
Skolā sākas e-klases ēra – liela priekšrocība skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem.
2010./2011.m.g.
Skolā mācās 444 skolēni, strādā 43 skolotāji. Darbu sāk jauna fizikas skolotāja Sintija Rūze.
Skolas direktors Aldis Rakstiņš
Paralēli mācībām vidusskolā apliecību par pabeigtu interešu izglītības programmu „Komerczinības vidusskolēniem” ieguva 8 absolventi. Vispopulārākais pasākums skolā Erudītu konkurss.
Andreja Upīša vidusskolas ilggadējam direktoram, pedagogam un sabiedriskajam darbiniekam tika piešķirts augsts Latvijas valsts apbalvojums – Atzinības krusta 4.šķira.
Agate Albekeite piedalās Artekā „Bērnu jaunajā vilnī”.
Trīs no absolventiem (L.Drukmanis, A.Vectirāns, S.Galvanovska) iegūst Vītola fonda stipendijas, viena – A.Meikališa- Zonta kluba stipendiju studijām augstskolās.
2011./2012.m.g.
Skolā mācās 396 skolēni, strādā 46 skolotāji. Darba gaitas skolā uzsāk Edgars Bērziņš, kurš mācīs Latvijas un pasaules vēsturi.
Skolas direktors Aldis Rakstiņš
Tiek rīkoti pētnieciskie pārgājieni.
Skolas absolventes Andras Pētersones darbs uzvarēja Skrīveru jubilejas gada logo konkursā.
Tika piešķirti papildus līdzekļi videoiekārtu atjaunošanai.
Četras komandas startēja Latvijas Republikas jaunatnes čempionātā handbolā un visas ieguva bronzas medaļas. Pieaugušo čempionāta 1.līgā komanda, kurā handbolu spēlēja gan 12.klašu puiši, gan iepriekšējā gada absolventi, ieguva 1.vietu.Handbolisti piedalījās Starptautiskajā handbola turnīrā Itālijā.
Noformēta aktu zāle- ir aizkari skatuvei, žalūzijas.
Ieviestas skolas formas.
2012./2013.m.g.
Skolā mācās 391 skolēns.
Skolas direktors Aldis Rakstiņš
Jaunieši piedalījās projektā „Women of Europa” Polijā, Lodzā, Baltijas jūras projektā un Globe projektā, „Jaunatne darbībā”projektā.
Skolēni, sākot ar 8.klasi, pievienojās portālam www.uzdevumi.lv PROF pakalpojumam. Tika izveidota skolas mājas lapa www.auv.lv
Jau trešo gadu skolēni piedalās Panākumu Universitātes aktivitātēs.
2013./2014.m.g.
Skolā mācās 348 skolēni, strādā 48 pedagogi. Skolā sāk strādāt divi jauni pedagogi – sporta skolotājs Mārtiņš Leitis un psiholoģe Kristīne Āriņa.
Skolas direktors Aldis Rakstiņš
Jūnijā jaunā redakcijā iznāca mācību standarti un programmas. Ierīkota zaļā klase. Olimpiskās dienas uzvarētājiem iespēja skatīties hokeja spēli Rīgā. „Ekselences 2013” balvu iegūst bioloģijas skolotāja Daiga Martinsone. 514.Skrīveru jaunsargu pulkā uzņem 21 mūsu skolas audzēkni. Ilva Viļuma kļūst par TV spēles „Gudrs, vēl gudrāks” finālisti un uzvarētāju.
2014./2015.m.g.
Skolā mācās 339 skolēni.
Skolas direktors Aldis Rakstiņš
2015.gada martā „Ekselences balvu” ieguva matemātikas skolotāja Ilze Gaņina.
Gada logopēdes goda nosaukumu ieguva ilggadējā pedagoģe Marianna Miška.
Par uzvaru literārajā konkursā „Ko mums šodien teiktu Oskars Kalpaks?” galveno balvu- ceļojumu uz Briseli- ieguva Liega Krasovska un Egija Matušēvica, kā arī skolotāja Daina Vancāne-Viļuma.
Ilvai Viļumai Starptautiskajā Vēstures olimpiādē –atzinība. Viņa arī iegūst zinošākās skolnieces nosaukumu Zemgales zonā Dienas rīkotajā konkursā „Kas notiek?” Skolā strādā projekta „Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas pedagoģiskā personāla kompetenču pilnveide CLIL ieviešanai”. Ekspluatācijā tiek nodots multifunkcionāls sporta spēļu laukums. Vidusskolēni iesaistījās un dibināja SMU „AUSV ekskursijas”, aktīvi darbojās un piedalījās skolēnu gadatirgos un uzņēmēju dienās.
Sāk darboties skolas TV.
2015./2016.m.g.
Skolā mācās 355 skolēni, strādā 43 skolotāji.
Skolas direktors Aldis Rakstiņš
2015.gada 5.novembrī Kultūras ministrija skolai izsaka pateicību par aktīvu dalību projektā „Eiropas pēdas Latvijā.2015”. Skola ieguvusi Eko skolas nosaukumu un tiesības mastā pacelt pie skolas Eko karogu.
Seši skolotāji vada sadarbības novadu metodiskās apvienības- matemātikas – I. Gaņina, latviešu valodas- S.Krasovska, vēstures-E.Bērziņš, ķīmijas- A.Sakse, bioloģijas- D.Martinsone, direktoru vietnieku mācību darbā- I.Mačuļska.
2016./ 2017. mācību gads
Skolā mācās 367 skolēni, strādā 45 pedagogi. Skolas direktors Aldis Rakstiņš.
Mācību gada prioritātes: darbs ar radošuma attīstīšanu skolēnos, jēgpilnas lasītprasmes paaugstināšana.
Skolēniem labi sasniegumi sadarbības novadu, kā arī reģiona un valsts olimpiādēs un konkursos: Ilvai Viļumai 2.vieta Valsts Latviešu valodas olimpiādē ( sk.S.Krasovska), 3.vieta Valsts ģeogrāfijas olimpiādē ( sk.L.Miezīte), Tomam Gigulim 1.vieta Valsts matemātikas olimpiādē “Tik vai…Cik?” (sk.M.Arcihoviča), Valsts atklātajā matemātikas olimpiādē Almai Pumpurei 3.vieta, Nikam Uzulniekam atzinība (R.Skrimble), Patrīcijai Pļenkovai atzinība Vidzemes reģiona vācu valodas olimpiādē, Agatei Albekeitei 2.vieta Zemgales reģiona angļu valodas olimpiādē (G.Voldeka), Ilvai Lācei 1.pakāpe Zemgales reģiona skatuves runas konkursā (sk.S.Krasovska) un 2.vieta Zemgales reģiona skolēnu ZPD konferencē ( D.Martinsone), Editai Dzērvei atzinība Zemgales reģiona angļu valodas olimpiādē ( A.Ieleja). Ministru Prezidenta goda rakstu par teicamām sekmēm saņēma Ramona Barkāne un Madara Kantāne. Skolotāji papildina zināšanas un mācās viens no otra, darbojoties mācību grupās. Draudzīgā aicinājuma fonds izsaka pateicību skolas vadībai par izcilu mācību darba organizāciju, jo skolai lauku vidusskolu grupā 5. vieta. Skola iesaistās Ekoskolu programmā vides izglītības apguvē un karjeras izglītībā. Tāpat turpināts iesāktais darbs pie kvalitatīva mācību un ārpusstundu satura nodrošināšanas. Skola iesaistās Erasmus+ 2.pamataktivitātes projektā “AIMS”, kura mērķis ir izglītot jauniešus par lobiju un lobēšanu, kā arī par gudru patērēšanu (koordinators E.Bērziņš). Projekta ietvaros 3 skolotāji un 5 skolēni devās 2 mobilitātēs uz projektā iesaistītajām valstīm – Somiju, Beļģiju.
2017./2018. mācību gads
Skolā mācās 399 skolēns, strādā 46 pedagogi. Skolas direktors Aldis Rakstiņš
Ilva Viļuma Valsts latviešu valodas un literatūras olimpiādē iegūst 3.vietu, Reinis Eiduks literāro darbu konkursā “A.Upītim 140” iegūst I pakāpi (sk.S.Krasovska ). Marta Šmite literāro darbu konkursā “100 vēstures mirkļi novadā” iegūst I pakāpi un kā balvu kopā ar skolotāju D.Vancāni – Viļumu dodas uz Briseli. Finanšu ministrijas un Izglītības ministrijas atbalstīto Latvijas nacionālās momentloterijas Simtgades stipendiju saņem spožākais absolvents – Ilva Viļuma. Latvijas Republikas Ministru Prezidenta atzinības rakstu par izcilām un ļoti labām sekmēm saņem Ilva Viļuma, Edita Dzērve un Andis Burka.
Skolas kolektīvs kā pilotskola mācību satura aprobācijā iesaistās ES struktūrfondu projekta ”Kompetenču pieeja mācību saturā “īstenošanā. Trīs skolas komandu izveide jaunajam projektam deva labu iespēju sadarboties skolotājiem gan uzdevumu izvirzīšanā, gan stundu vadīšanā/vērošanā, gan daloties idejām ar citiem kolēģiem. Skola uzsāk īstenot ESF projektu “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” . Šī projekta ietvaros sākumskolas klasēs vairākos mācību priekšmetos kopā ar skolotāju stundā strādā skolotāja palīgs. Tiek organizētas arī tehniskās jaunrades dienas.
Tiek īstenots Erasmus+ 2.aktivitātes projekts “AIMS”, kura ietvaros 3 skolotāji un 5 skolēni devās uz mācību aktivitātēm Maķedonijā, bet mācību gada pēdējā mēnesī uzņēma Skrīveros projektā iesaistīto valstu (Somijas, Maķedonijas un Beļģijas) skolu skolotāju un skolēnu komandas. Projekta ietvaros kopumā 15 skolēni un 9 skolotāji piedalās mācīšanās aktivitātēs ārzemēs.
Skola sāka īstenot ESF atbalstīto projektu “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”. Darbu skolā sāk karjeras konsultante Silvija Brīgere. Ar karjeras konsultanta palīdzību tiek rīkoti dažādi karjeras atbalsta pasākumi visiem skolēniem, lai nodrošinātu karjeras vadības prasmju apguvi skolās, celtu izpratni un informētību par tālākās izglītības ceļiem un izvēlēm un motivētu skolēnus izvēlēties profesiju un nodarbinātību atbilstoši savām interesēm, spējām, sabiedrības un darba tirgus piedāvājumam un vajadzībām.
Notiek sporta stadiona rekonstrukcija. Skolā darbu uzsāk sociālais pedagogs Lelde Salzemniece. Tiek veidots jauns pasākums – robotu cīņas. Olimpiāžu uzvarētāji dodas uz Zinoo, bet politisko zināšanu konkursa uzvarētāji – ekskursijā uz Daugavpili.
2018.- 2019. mācību gads
Skolā mācās 403 skolēni. Skolas direktors Aldis Rakstiņš.
Finanšu ministrijas un Izglītības ministrijas atbalstīto Latvijas nacionālās momentloterijas Simtgades stipendiju saņēma izcilākā absolvente – Marta Kaķe. Alma Pumpure atklātajā matemātikas olimpiādē iegūst atzinību (sk.I. Šreibere), Austra Pumpure ZPD Zemgales reģionā iegūst 2. vietu, Valstī 3.vietu ( sk.E. Bērziņš), ZPD Zemgales reģionā Agate Albekeite iegūst 1.vietu, Monta Kalēja 2.vietu (sk.D. Martinsone), Evija Mahļiņeca 3.vietu ( sk.V.Bērziņa). Starptautiskajā matemātikas konkursā “Tik..Vai cik?” Beāte Gribute iegūst 1.vietu, bet Patrīcija Oša – Gomesa 2.vietu ( sk. I. Uzula). Zemgales reģiona skatuves runas konkursā 2. pakāpi gūst Agate Anufrijeva ( sk. M. Arcihoviča) un augstāko pakāpi – Juris Gavars (sk.D. Vancāne-Viļuma).
Erasmus+ 2 aktivitātēs projekta “Eiropas identitātes stimulēšana” ietvaros skolotāju un skolēnu komandas devās mācīšanās aktivitātēs uz Somiju un Portugāli. Projekta mērķis bija paaugstināt skolēnu argumentēšanas prasmes un izglītot lēmumu pieņemšanas jomā, paplašinot skolēnu redzesloku par ar Eiropas integrāciju saistītiem jautājumiem (koordinatori E.Bērziņš, S.Mārtinsone).
Skola ar V.Merožas atbalstu sāka darbību Latvijas simtgades projektā “Latvijas skolas soma”, kā rezultātā guva finansējumu gan skolēnu ekskursijām, gan pasākumu organizēšanai skolās. Izvērtējot skolas darbu, skolēni ir pārsteigti, cik daudz pasākumi šajā gadā ir notikuši. D.Podvinskas atbalstīta aktīvi darbojās skolas EKO padome. Pēc ilgiem laikiem skolā ir zēnu ansamblis, kuru vada S.Upeniece. Pabeigta stadiona renovācija, tas ir pieejams sportošanai. Veikta durvju nomaiņa un sanitārā mezgla remonts jaunajā korpusā.