• REĢISTRĒTIES
• AUTORIZĒTIES

Skrīveru septiņgadīgā pamatskola

Četrdesmitajos gados tika pildīts lēmums – sešklasīgajās pamatskolās jāatver septītās klases, izveidojot šīs mācību iestādes par nepilnajām vidusskolām. Sekoja izmaiņas stundu plānos: tika izsvītrotas ticības mācības stundas, bet stundu skaits palielināts latviešu valodā un matemātikā, kā arī vēsturē un vingrošanā.
1940.gada rudenī uz Skrīveru skolu par pionieru vadītāju tiek atsūtīta Aina Elksnīte. Šajā rudenī tiek uzņemti pionieros pirmie skrīverieši. Skola darbu turpina arī Otrā pasaules kara gados, mācību laiks īsāks, stundu garums no
20-30 minūtēm. 1944. gada 15. aprīlī beidzās skola, jo tās telpās ierīkoja hospitāli, tāds bija arī kultūras biedrības namā. Skolas pārzinim, Trīszvaigžņu ordeņa kavalierim Pēterim Liepiņam no darba skolas vadībā jāaiziet, viņa vietā stājas Fricis Cers, vēlāk- Kārlis Ošiņš.
1944./45.m.g. decembrī Skrīveru nepilnā vidusskola atsāk darbu vecajā skolas ēkā Rīgas – Daugavpils ceļa malā. Sagānītajā ēkā viss izpostīts, inventārs izvazāts; skolotāju mācību līdzekļi – tāfele un krīts.
1945.gadā skola tiek pārcelta uz Kultūras biedrības namu, kur mita Lauksaimniecības skolas audzēkņi. Skolas vadību uzņemas Nikolajs Kazeks.

UZZIŅAI

Nikolajs Kazeks dzimis 1911. gada 26.janvārī Cēsu rajona Kosas pagastā. Jau no bērnības viņš ir visa skaistā un daiļā mīlētājs. N. Kazeks dzīvo saskaņā ar dabu, savā mūžā ir iestādījis simtiem koku. Rocība Kazeku ģimenei nav liela, jo ir rentnieki Aizkraukles pagasta Lejasžagaru mājās, taču vecāki nolemj, ka dēls Nikolajs studēs.
Nikolajs mācās Rīgas 1.ģimnāzijā, tad Latvijas universitātes baltu filoloģijas fakultātē, pēc tās beigšanas N. Kazeks strādā Rīgas 1.ģimnāzijā un Pļaviņu ģimnāzijā, bet 1944. gadā viņš sāk strādāt Skrīveru septiņgadīgajā skolā par latviešu valodas skolotāju, bet no 1946.gada ir skolas direktors. Visu mūžu, būdams profesora Jāņa Endzelīna audzēknis, N.Kazeks velta pareizas latviešu valodas mācīšanai. Kā direktors un skolotājs Nikolajs Kazeks vienmēr ir bijis korekts, ar lielu pietāti pret likumu. Viņa ģimenē uzauga trīs bērni – Mārtiņš, Dzintars un meita Māra (vēstures skolotāja Māra
Burka). Bagāts bija šī dižā cilvēka mūžs, arī tā garīgais saturs, jo viņa dzīves mērķis – izglītot tautu. Viņa skolēni arvien par savu latviešu valodas skolotāju saka: ”Labs skolotājs, no kura varēja daudz mācīties!”
1947. gada 15.oktobra pedagoģiskās padomes sēdē Nikolajs Kazeks sacīja: ”Cilvēks veidojas darbā, un skolā bērns attīstās kā garīgi, tā fiziski, un skolotāja uzdevums ir attīstīt bērnu spējas un domāšanu. Vingrinājumi attīsta domāšanu, skolotājam jāraugās ne tik vien uz skolēna ārējo stāju un disciplīnu, bet jāizkopj arī skolēna garīgā seja. Lai attīstītu skolēna domāšanu, ieaudzinātu viņos pašsavaldīšanos, korektību un nosvērtību, skolēnu audzināšanā jālieto pareizi paņēmieni. Gramatika mācāma kā teksta iztirzājuma neatņemama daļa. Nav iespējams iepazīties ar formu, kamēr nav skaidrs saturs.”
Aizsaules takās Nikolajs Kazeks aizgāja 2000.gada 19.oktobrī, apglabāts Skrīveru vecajos kapos.

1945./46.m.g. Skrīveru 7-gadīgajā pamatskolā aizsākas mācību plānu un programmu pārkārtošana, lielāku vērību veltot humanitāro un dabas zinātņu mācīšanai. Ātri jauno programmu prasībām sāk strādāt bioloģijas skolotāja, iekārtojot naturālistu lauciņu un iestādot ābeļdārzu, kā arī uzceļot skolas dārzā siltumnīcu.
Sarežģīto mācību darbu vada izcila skolotāja un matemātiķe Marija Liniņa. Latviešu valodu māca Elza Cīrule, kura turpina Skrīveru skolu tradīciju – iesaistīt bērnus teātra spēlēšanā.

Elza Cīrule dzimusi 1902.gada 14.aprīlī. Skrīveros sāk strādāt no 1946.gada. Viņa vada latviešu valodas un literatūras stundas, organizē dramatisko pulciņu. Elza Cīrule vienmēr ir bijusi labestīga, zinoša un prasīga skolotāja. Skrīverieši – aktieri skolotājas režijā iestudējuši daudzas lugas –“Runga iz maisa”, “Maija un Paija“,”Blusa”, “Pūt, vējiņi” u.c. Plašākais uzvedums, kurā tika iesaistīts vai pussimts audzēkņu, bija uzvedums “Meteņi”. Pēc profesijas Elza Cīrule bija skolotāja, bet pēc aicinājuma – māksliniece. savā mūžā uzrakstījusi vairākus interesantus darbus – autobiogrāfisko tēlojumu “Lauku režisore”, atmiņu krājumu “Nerimtīgais Jānis Greste”, pētījumu “Lielvārdes teātra vēsture”.
Elza Cīrule savā darbīgajā mūžā iestudējusi gan Skrīveros, gan Sunākstē un Asītē, gan Viesītē , Saukā un Lielvārdē ap simtu iestudējumu un nodarbinājusi ap tūkstoti pašdarbnieku.
Elza Cīrule mūžībā aizgāja 1982.gada 15.maijā, apglabāta Skrīveru kapos.

Vēsturi, vingrošanu un dejošanas stundas vada talantīgā un skolēnu iemīļotā skolotāja Laimdota Šulte. Ģeogrāfiju māca Elma Jansone, kura prata aizraut skolēnus gan ar stāstījumu, gan ar izdales materiāliem. Fiziku un praktisko darbu nodarbības vadīja skolotājs Artūrs Švābe, kurš radināja skolēnus kārtīgi strādāt un saņemt tikai pelnītas atzīmes. Jaunākajās klasēs ar milzīgu atdevi strādāja Lilija Ozoliņa, kuras audzēkņi vēl arvien ir ar skaistākajiem rokrakstiem.

1945./46.m.g. Skrīveru 7-gadīgajā pamatskolā bija sekojošas klases- 1.a, 1.b, 2., 3.a,
3.b, 4., 5., 7. klase.
Daži audzēkņi bija spiesti pavasarī skolu beigt ātrāk, jo bija jāiet strādāt, bija jāiet ganos. Šajā mācību gadā Skrīveru 7-gadīgo pamatskolu beidza:

• Jēkabsons Jānis
• Krūmiņš Jānis
• Liepiņš Laimonis
• Marga Jānis
• Porietis Ādolfs
• Račiņš Gunārs
• Rubenis Biruta
• Sniedze Jānis
• Upmale Aina
• Vasks Jānis
• Goba Rasma.

1946./47. m.g. Skrīveru 7 – gadīgajā pamatskolā direktora N.Kazeka vadībā strādā skolotāji P.Pelčers, V.Martinsone, A.Vanaga, F.Cers, E.Jansone, L.Ozoliņa, V.Sleņģe, E.Cīrule, V.Dzimtā, A.Soboļevs, L.Šulte, J.Ķelle, mācību pārzine M.Liniņa.
Par skolas darbvedi strādāja Milda Mauliņa. Skolā mācījās 317 skolēnu.
Skolas direktoram kopā ar pedagogu kolektīvu jārisina saimnieciskie jautājumi – tiek pieprasīti skolas palīgsaimniecības vajadzībām 5 ha zemes, kā arī nolemj kopgalda vajadzībām iegādāties sivēnu. Šajā mācību gadā aktīvi darbojas pulciņi- dramatiskais pulciņš E.Cīrules vadībā iestudēja R.Blaumaņa lugu “Pamāte”, A.Brigaderes “Talku”, kā arī vairākas dzejas kompozīcijas: skolotājas E.Jansones vadītais Sarkanā Krusta pulciņš, kurā darbojās 58 biedri, veica teorētiskās un praktiskās nodarbības, tāpat kupls bija fizkultūriešu kolektīvs , kurā darbojās 72 biedri un skolotājas Šultes vadībā
darbojās īpaši aktīvi – regulāri organizēja krosus – pārgājienus, slēpošanas sacensības, tautisko deju sekcijas dalībnieki regulāri sagatavoja priekšnesumus. Ļoti interesants bija mūzikas pulciņš, kuru vadīja skolotājs Pelčers – tur klavieru apguves grupā vien mācījās 12 skolēnu, bet koristi sniedza regulārus koncertus. Jaunie naturālisti šo mācību gadu veltīja divām tēmām – “Putni” un “Dīgtspēja”. Arvien aktīvāk strādāja pionieri, kurus vadīja pionieru vadītāja B.Ancēna. Pionieru organizācijā bija 74 pionieri. Viņu šā gada akcija – vākt pelnus. Kā obligāta prasība skolotājiem bija uzskaitīt 6-7 gadus vecos bērnus, bet pavasarī piedalīties skolēnu mākslinieciskās pašdarbības olimpiādē Kokneses- Krievkalna pamatskolā.
1946./47.m.g. Skrīveru 7-gadīgo pamatskolu pabeidza:

• Ābrams Gunārs
• Cīrule Zenta
• Gaspersone Zenta
• Lamze Velta
• Lūks Valdis
• Martinsons Juris
• Ozola Velta
• Prušaks Ojārs
• Pelčers Valdis
• Šmite Benita
• Taukulis Harijs
• Vasks Jānis
• Zarums Osvalds

1947./48. mg. Skrīveru 7-gadīgās pamatskolas direktors N. Kazeks, mācību daļas vadītāja M.Liniņa, skolotāji V.Martinsone, A.Vanaga, F.Cers, E.Jansone, E.Cīrule, V.Sleņģe, P.Pelčers, L.Šulte, A.Soboļevs, V.Dzimtā, J.Ķellis, L.Ozoliņa, R.Spārniņa, I.Rozīte, Ē.Šics un pionieru vadītāja B.Ancena.
Skolotāju slodzes lielas – mācību pārzinei M.Liniņai nedēļā 20 stundas, F.Ceram-26, P.Pelčeram – 30, Sleņģei – 27 stundas.
Skolas galvenie uzdevumi – panākt 100% bērnu iesaistīšanu skolā, līdz ar to pagasts sadalīts pa rajoniem, katram skolotājam iedalīts viens rajons, kurā apzina visus skolas vecuma bērnus.
Ar šo mācību gadu pievērš lielāku uzmanību skolēnu kavējumiem, prasot rakstiskus paskaidrojumus par kavējumiem. Turpinās darbs ar pionieriem, un ir iecere dibināt skolā komjaunatnes organizāciju.
Arī šajā mācību gadā direktoram lielas rūpes sagādā saimnieciskie jautājumi, it sevišķi malkas sagāde.
Skolotājiem toties jāizspriež, kuriem bērniem piešķirt 12 pārus apavu, kas iedalīti skolai. Priekšroka dota sarkanarmiešu ģimenēm un tiem trūcīgajiem bērniem, kuri apavu trūkuma dēļ neapmeklē skolu.
1947./48. mg. dramatiskajā pulciņā bērni iestudē A.Brigaderes lugu “Sprīdītis”.
Mūzikas pulciņa dalībnieki skolotāja Pelčera vadībā darbojas 3 virzienos – solo dziedāšanā, klavieru spēlē un instrumentālajā mūzikā.
1947. gada 10. decembrī notiek skolas pedagoģiskās padomes sēde, kurā direktors nolasa LPRS Ministru Padomes rīkojumu, ka sakarā ar rakstnieka A.Upīša 70. dzimšanas dienu Skrīveru 7-klasīgā pamatskola turpmāk sauksies Latvijas PSR Tautas rakstnieka Andreja Upīša skola.
Ļoti apzinīgu un čaklu skolēnu tolaik bija daudz, laikam sabiedrība un laiks vadīja apgūt zināšanas pēc iespējas vairāk un labāk. Jau tolaik skolā bija teicamnieki Gunārs Spēlmanis, Olita Lūka, Gunārs Ābrams, Ojārs Pruška, Valdis Pelčers, Juris Martinsons, Osvalds Zarums, Daina Zaruma, Ruta Spēlmane, Māra Zariņa, Vaira Graudiņa. Divi skolēni – Gunārs Krollis un Egons Kokainis – tika apbalvoti par īpašiem panākumiem zīmēšanā un rasēšanā.
Aktīvākais pulciņš skolā ir dramatiskais, ko vada skolotāja Lilija Ozoliņa. Aktīvākie aktieri – Juris Martinsons, Gunārs Krollis, Ausma Ozola u.c., kuri iestudē A. Brigaderes lugu ”Talka”.
1947./48.m.g. Latvijas PSR Tautas rakstnieka Andreja Upīša skolu beidza:

• Arcihovičs Jānis
• Bunde Gunārs
• Cīrule Mirdza
• Deksne Lilija
• Kokainis Egons
• Krollis Gunārs
• Libeks Juris
• Lumbergs Juris
• Lūka Olita
• Mellis Elmārs
• Ozoliņš Gunārs
• Pļaviņa Ruta
• Spēlmanis Gunars
• Spriņģis Eduards
• Veisberga Ausma

Arvien skolēnu kavējumu galvenais iemesls – rudens un pavasara darbi un apģērba trūkums. Interesanti, ka jau 1947./48. mg. skolotāji cīnījās ar tādām ikdienas lietām kā puišu garie mati vai meiteņu brīvi palaistie garie mati, kuri obligāti jāsapin, kā arī skolēnu nākšanu uz skolu bez gredzeniem pirkstos.
Laikraksts “Skolotāju Avīze” nr.7 1948. gada 11. februārī publicē rakstu “Vairāk vērības skolotāju janvāra apspriedes lēmumiem”, kurā atspoguļo reida materiālus Tautas rakstnieka Andreja Upīša skolā: ”..līkloču gaiteņi, šauras kāpnes, caurstaigājamas klases, izkārtotas trijos stāvos, vairākas klašu telpas pārāk šauras, patumšas, dažās betona klons. Profesionālās izglītības ziņā skolotāji labi sagatavoti: trijiem augstākā izglītība, 2 beiguši skolotāju institūtu, 6 – speciālos skolotāju kursus. Visiem minētajiem ir ilggadīga darba prakse. Tikai trīs skolotāji ar 1-2 gadu praksi un bez pedagoģiskās izglītības. Bet šie un vēl citi trīs mācās mūsu augstskolu neklātienes nodaļās. Teicami tas, ka Skrīveru skolēni brīvi un nepiespiesti, dresūras nenomākti. Labs sākums apzinīgas disciplīnas audzināšanai.”
1948./49.m.g. Andreja Upīša skolā direktors un skolotāji tie paši, kas iepriekšējos gados. Darbvede Elvīra Rozentāle. Skolā latviešu plūsmā mācās 296 skolēni, bet krievu plūsmā 68 skolēni.
Skolas pionieru vienībai piešķīra Oļega Koševoja vārdu. 1948. gada 21. oktobrī skolotājai Laimdotai Šultei ar Izglītības ministrijas pavēli ir piešķirta krūšu nozīme “Teicamnieks izglītības darbā”.
Vienā no pirmajām pedagoģiskās padomes sēdēm skolas direktors ziņoja, ka no skolas zemes ievākti:

• 10 vezumi siena,
• 140 kg mistra
• 192 kg kartupeļu,
• 220 kg kāļu,
• 16 kg burkānu,
• 700 kg cukurbiešu,
• 110 kg sarkano biešu,
• 7 kg zirņu,
• 2 kg pupiņu,
• 400 gb. gurķu.

No govs, kura pieder skolas saimniecībai, katru dienu izslauc 15 litrus piena.

Šajā mācību gadā bez mācību darba skolēni ir aktīvi dalībnieki pulciņos. Skolā darbojas fizkultūriešu, Sarkanā Krusta, DOSARM un DOSFLOT, kā arī jauno naturālistu pulciņš, kura dalībnieki iekārtoja dzīvās dabas stūrīti ar akvāriju, trusi un ievainotu kovārni, kā arī devās mācību ekskursijās uz Lauksaimniecības skolu pētīt mašīnas un koku skolu. Dramatiskais pulciņš iestudēja Raiņa lugas “Uguns un nakts” pēdējā cēliena fragmentus.
1949.gada 29.maijā skolā viesojas Andrejs Upīts un skolas bibliotēkai uzdāvināja 30 grāmatu.
1948./49.m.g. klases audzinātāja Ēvalda Šica vadībā LPRS Tautas rakstnieka Andreja Upīša skolu pabeidza:

• Āboliņa Aina
• Ansone Gaisma
• Baumane Lilija
• Bērziņa Inta
• Brence Lilija
• Graudiņa Vaira
• Grunska Ilga
• Leimanis Ojārs
• Leitis Ziedonis
• Lesničenoka Genovefa
• Ozoliņš Gunārs
• Pļaviņa Maija
• Porietis Jānis
• Spēlmane Ruta
• Stabiņš Jānis
• Zariņa Ilze
• Zariņa Māra
• Zaruma Daina
• Zavicka Zelma
• Škarsts Rudolfs
• Želnova Katrīna

1949./50. mg. skola turpina darbu direktora Nikolaja Kazeka vadībā. Klasēs skolēnu skaits paliels – 1.a- 37, 1.b- 35, 2.a- 34, 2.b- 30, 3.a- 32, 3.b- 31, 4.- 41, 5.a- 25, 5.b- 29, 6.- 24, 7.- 24 skolēni. Ļoti aktīvi darbojās naturālistu pulciņš, kura dalībnieki jau rudenī izmēģinājumu lauciņā iestāda zemenes, ierīko lecektis. Pulciņā norit praktiskie darbi – dalībnieki gatavo konservus un svaigus salātus.
Fizkultūras kolektīvs rīkoja sporta nedēļu, kuras ietvaros spēlēja volejbolu, šahu, dambreti, arī slēpoja. Ziemā skolēni kopā ar skolotājiem komjauniešiem ierīkoja slidotavu.
1949. gada 27. novembrī skolotāji piedalījās Mežu talkās.
Skolotāju sabiedriskais darbs saistījās ne tikai ar darbu skolā, bet arī ar darbu vietējos kolhozos – tajos skolotāji noorganizēja korus, vadīja dramatiskos pulciņus, dejas, palīdzēja izdot sienas avīzes, organizēt svētku svinības.
Šajā mācību gadā skolēni iestudē vairākas leļļu teātra izrādes ar pašgatavotām lellēm. Aktīvākie leļļu vadītāji bija A. Grunska, Z. Odiņa, S. Dreika un J. Bajārietis.
Jauninājums – lai būtu labāka kārtība, tika nolemts, ka skolotājs, kurš klasē vada pēdējo stundu, organizē skolēnu nostāšanos pa divi un aizvadīšanu līdz garderobēm.
Uzvedību skolēniem samazināja par kaušanos, zādzībām, sabiedriskā īpašuma bojāšanu un nekārtīgu uzvedību stundās.
7.klases audzinātāja bija E. Jansone, un skolu beidza viņas audzēkņi:

• Brokovskis Jānis,
• Cīrule Ruta,
• Graudiņa Velta,
• Grospiņa Ruta,
• Kundziņš Andrejs,
• Lapsa Ērika,
• Lapsa Zigrīda,
• Lojāns Jānis,
• Melbārdis Elmārs,
• Ozoliņa Inta,
• Rogule Aija,
• Sapietis Ēriks,
• Staltmanis Oskars,
• Strautnieks Pēteris,
• Veisberga Maija,
• Zaremba Anastasija,
• Zelčāns Miervaldis,
• Kleina Inta,
• Noruševics Aleksandrs,
• Pētersone Ilga,
• Lūka Velta.

1950./51. mg. ir kārtējais jauninājumu laiks, sāk darboties mācību priekšmetu metodiskās apvienības.

Klašu audzinātāji ieviesa klašu audzinātāju dienasgrāmatas.

Skolotāju diena notika 15. oktobrī.
Skolā kopā mācījās 399 skolēni. O. Koševoja pionieru organizācijā darbojās 113 pionieru.
Skolā izveidoja skolēnu komjaunatnes pirmorganizāciju.
Skolā sāk iekārtot fizikas kabinetu.
Skolēni gatavo rotaļlietas kolhoza “Zaļā zeme” bērnudārzam

1951./52.m.g. skolotāju kolektīvs direktora N. Kazeka vadībā turpina uzlabot skolas
darbu. Tiek izstrādāti skolas iekšējās kārtības noteikumi:

• 1.visi gaitnieki ierodas skolā plkst. 9.30,
• 2.rīta rosme plkst.9.50,
• 3.politinformācija 9.40,
• 4.skolēni līdz klašu atslēgšanai uzturas zālē,
• 5.pēc zvana skolēni nekavējoties bez steigas dodas klasēs, nācēji no āra pie durvīmnoslauka kājas,
• 6.neskriet pa kāpnēm, satiekot skolotāju vai pieaugušu cilvēku kāpnēs, skolēnamjāapstājas, palaižot to garām,
• 7.starpbrīžos skolēni drīkst uzturēties tikai skolas teritorijā un bez atļaujasmācību laikā nedrīkst to atstāt,
• 8.skolēni ēd tikai skolas ēdamtelpā,
• 9.sporta laukumā nebojāt sporta ierīces.

Skolēnu skaits pa klasēm – 1.a-27, 1.b- 24, 2.a –40, 2.b- 36, 3.a- 35, 3.b-35, 4.a –29,
4.b- 30, 5.a-35, 5.b-30, 6.a-20, 6.b-26, 7.a-21, 7.b-21.
Ziemas brīvdienas skolēniem un skolotājiem noslogotas – kino izrādes, šaha – dambretes sacīkstes, leļļu teātris, Pionieru pils eglīte, kamaniņu sports, slidošanas sacensības, slēpošanas treniņi.
Šajā mācību gadā skolēni aktīvi iesaistījās metāllūžņu vākšanā.

1952./53.mg. skolā mācās 420 skolēnu.
Tiek organizētas mācību priekšmetu sekcijas – 1.-4.klašu sekciju vadīja A.Rozītis, matemātikas– V.Martinsone, krievu valodas– Z.Preile un latviešu valodas – skolotāja Ludborža. Septīto klasi beidza:

• Artihoviča Irena,
• Ārītis Jānis,
• Baikovs Jānis,
• Bērziņš Kārlis,
• Bikuliča Lilija,
• Briļuns Pēteris,
• Čakše Valentīna,
• Čate Zeltīte,
• Kalniņa Ausma,
• Kalniņa Zigrīda,
• Kalniņš Jānis,
• Krēsliņa Vija,
• Krūmiņa Zenta,
• Krūmiņa Zenta,
• Krūmiņš Jānis,
• Latkovska Anna,
• Lesničenoka Zinaīda,
• Lūka Ārija,
• Nitiša Lilita,
• Pietriks Leons,
• Pudriķis Mārtiņš,
• Pukse Anita,
• Pūce Velta,
• Pūle Ivars,
• Rudzītis Kārlis,
• Rusiņš Konrāds,
• Šica Dagnija,
• Šņoriņa Aina,
• Tambergs Jānis,
• Zirne Skaidrīte,
• Zommere Inta.

1953./54.m.g. atnāk ar mazām izmaiņām skolotāju sastāvā, direktors ir Nikolajs Kazeks, bet ar 1953.gada 9.decembri par mācību pārzini sāk strādāt V. Blankenburga.
Šajā mācību gadā skolas 7.klasi beidza:

• Ārītis Dainis,
• Bikuliča Janina,
• Daugaviete Ārija,
• Gailīte Ināra,
• Glāznieks Andrejs,
• Gributs Gunars,
• Iļjina Lūcija,
• Kokins Viktors,
• Krēsliņš Alberts,
• Lapiņa Elza,
• Lapiņš Juris,
• Lavrinoviča Ļena,
• Leitis Uldis,
• Ludborža Irēna,
• Melle Jānis,
• Ozoliņa Elita,
• Ozoliņš Raimonds,
• Salna Miervaldis,
• Sapiete Aina,
• Rusiņa Tekla,
• Tatarčuks Ēriks,
• Viterungs Aleksandrs,
• Valdmanis Kārlis,
• Bērziņa Mirdza,
• Blumbergs Imants,
• Dišlere Aina,
• Gailīte Lilija,
• Gailišs Staņislavs,
• Griķe Lilita,
• Jēkabsone Aija,
• Kļava Maija,
• Kodoliņa Laimdota,
• Krēsliņa Ilona,
• Lojāne Sarmīte,
• Lumbergs Visvaldis,
• Lūse Aija,
• Matisons Juris,
• Mežiņa Velta,
• Rozmane Aina,
• Staltmane Ilga,
• Strazdiņa Vineta,
• Ščerbinskis Valdemārs,
• Šics Evalds,
• Taukule Ruta,
• Zalāne Rita,
• Zirnītis Guntis.