Danute Podvinska, Eko programmas koordinatore.
Noslēdzies foto konkurss “Ļatvijas Meži”.Par fotogrāfijām varēja balsot sociālajos tīklos Instagram un Facebook.
3. vieta – Enija Panteļejeva 8.a.klase”,
2. vieta – Markuss Grigorjevs 9.a klase,
1. vieta – Katrīna Celmiņa 11.klase.
Ērika Luīze Girgensone,7.a klases skolniece, EKO padomes dalībniece.
Zemes stundas pasākums norisinājās Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas foajē 26. martā no plkst. 20:30 – 21:30 (Zemes stundas laikā). To organizēja EKO padomes skolēni ar skolotāju Danuti Podvinsku.
Vakars tika pavadīts sveču gaismā ar fonā skanošu akustiskās ģitāras pavadījumu, kuru spēlēja Ivars Girgensons. Skolotāja Danute izlasīja dažas lappuses no EKO grāmatas, kas galvenokārt aktualizēja jautājumu par mūsu ikdienišķajām, parastajām darbībām, kas izraisa straujas un dzīvībai uz zemes nelabvēlīgas sekas. Tad sekoja Agates Albekeites runa, kurā viņa aicināja visiem pacelt savas balsis un protestēt pret to, kas liekas nepareizs un nemirstošs. Tam sekoja viktorīna ar 3 posmiem, katrā bija pa četriem jautājumiem. Pirmais posms bija par Zemes stundu, otrais – par Skrīveriem un trešais bija par apokalipses žanra filmām. Viktorīnā piedalījās komandas “Ābolīši”, “Flīzes”, “Gudrinieces”, “Pasaule”, “Putukrējums” un “Zemes stunda”. Beigās pārējās komandas uzveica komanda “Gudrinieces”.
Veidojot apkopojumu, pasākums bija informatīvs, jautrs un izdevies.
Daiga Martinsone, bioloģijas skolotāja
Šogad pirmo reizi ekoskolas pasākumos tika iekļauta tēma par Mitrāju dienu. Vispirms bija jānoskaidro, ko šī diena sevī ietver un kas īsti ir mitrāji. 7. b klases skolnieces Emīlija Ļebedeva un Agate Jeluškina izvirzīja jautājumus un atrada atbildes uz tiem.
Kad sāka svinēt šo dienu?
Pasaules Mitrāju dienu sāka svinēt 1997. gada 2. februārī, atzīmējot Ramsāres konvencijas parakstīšanu gadskārtu un aktualizējot jautājumus par mitrāju aizsardzību.
Kas ir mitrāji?
Mitrāji ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības – dabiskas vai mākslīgas, patstāvīgas vai pārplūstošas-, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens.
Kāds ir Mitrāju dienas mērķis?
Pasaules mitrāju dienas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību mitrāju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Par šiem atslēgas jautājumiem meitenes izveidoja video, ko skolēni noskatījās audzināšanas stundās. Video samontēja 7. b klases skolēns Markuss Apsītis. Pēc tam, izmantojot arī interneta resursus, tika noskaidrotas skolēnu zināšanas . Kopā saņēmām 151 iesniegtās anketas, 1.-4. klases skolēni tās bija pildījuši kopā ar skolotāju visa klase, bet pārējie- individuāli.
Interesanti, ka tikai puse pareizi atbildēja, ka Ramsāre ir pilsēta Irānā.
Video materiālā bija iespēja iepazīties ar purva bioloģisko daudzveidību un uzzināt rasenes barošanās veidu ar kukaiņiem. Ko skolēni varētu darīt mitrāju aizsardzības jomā? Te ir daļa no atbildēm: palīdzēt augiem un uztaisīt barotavas putniem, savākt atkritumus, iepazīt aizsargājamās sugas, piedalīties talkā, kā arī veidot savu talku, iegūt par to informāciju, izglītot citus, atbalstīt organizācijas, kas atbalsta mitrāju daudzveidības saglabāšanu.
Paldies visiem, kas iesaistījās šajās aktivitātēs!
Pirmajā brīvlaika dienā Eko padome pulcējās uz radošo darbnīcu, lai kārtīgi pastrādātu. Diena izdevās darbīga, apkopojām Vides novērtējuma rezultātus, izdomājām Rīcības dienu aktivitātes, kuru sauklis šogad- “Īstais brīdis ir sākt!”. Pirmā starptautiskā Rīcības dienu kampaņa notika 2012. gadā, un kopš tā laika katru gadu rīcības dienas notiek pirmajā novembra nedēļā. Šogad, sakarā ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli, Vides izglītības fonds nolēma pārcelt rīcības dienas uz pēdējo novembra nedēļu, cerībā, ka skolēni varēs atgriezties skolās un sākt rīkoties! Mēs par to esam ļoti priecīgi, jo izdomātās aktivitātes nebūs jāatceļ.
Eko padome aicina skolotājus, skolēnus un viņu vecākus ieklausīties sauklī- “Īstais brīdis ir sākt! un nolemt rīkoties, atrast izaicinājumus darbībām, kas mazina ietekmi uz klimata pārmaiņām. Mēs kopā varam paveikt daudz!
Skrīveru novada dome, sadarbojoties ar mūsu skolas Eko padomi, uzrakstīja un īstenoja Meža attīstības fonda projektu “Veidosim daudzveidīgu Latviju un tīkamu ainavu”.
18.oktobrī uzsāka “Maizītes” upes ielejas labiekārtošanas darbus, ierīkojot ainavisku zaļo zonu Skrīveru centrā. Pirms jauno kociņu stādīšanas, teritoriju apsekoja un esošos kokus izpētīja 5.b klase – dabas zinību stundā un 7.a un b klases – ģeogrāfijas stundā, kopā ar skolotāju Ligitu Miezīti. Skrīveru centru pie mūzikas un mākslas skolas, “Maizītes” upes ielejā papildinās ar 13 jauniestādītiem kokiem. Eko padome izpētīja un apkopoja informāciju par jaunajiem koku stādiem, lai varētu izveidot informatīvās zīmes par koku izcelsmes valsti, vainagu, lapu formu, ziediem, augļiem utt. Video saite: https://www.youtube.com/watch?v=9wGFdntnoLs
Salix x sepulcralis ‘Crysocoma’ (Salix alba ‘Tristis’) Nokarenais zeltzaru vītols –
Tilia americana ‘Macrophylla’ – Amerikas liepas šķirne
Syringa reticulata var. amurensis – Amūras ceriņš
Larix decidua – Eiropas lapegle
Salix alba ‘Sericea’ – Baltā vītola šķ.
Padus avium ‘Novosibirska’ – Parastās ievas šķ.
Malus x purpurea ‘Red Sentinel’ – Purpura ābeles šķ.
Malus x purpurea ‘Red Silver’ – Purpura ābeles šķ.
Malus x purpurea ‘Royalthy’ – Purpura ābeles šķ.
Acer platanoides ‘Crimson King’ – Parastās kļavas šķ.
Viburnum opulus ‘Kijevskaja Sadovaja’ – Parastās irbenes šķ.
Quercus rubra – Sarkanais ozols
Pinus koraiensis – Korejas ciedru priede
16. oktobrī pasaulē atzīmē “Pasaules pārtikas dienu”. Šajā dienā tiek aktualizētas pārtikas atkritumu problēmas. Lai pievērstu skolēnu uzmanību šai problēmai, Eko padome sagatavoja informatīvu materiālu un Kahoot spēli klases stundai. Klašu audzinātāji, vadoties pēc dotās informācijas, aktualizēja pārtikas atkritumu tēmu un ar skolēniem apsprieda pareizas un nepareizas rīcības. Noskatījās filmiņu par palmu eļļas ražošanas ietekmi uz vidi.
Daiga Martinsone, bioloģijas skolotāja, attēlā- Marka Anufrijeva zīmējums nometnē
No 4. līdz 7. maijam sešiem mūsu skolas skolēniem bija iespēja piedalīties attālinātajā nometnē, kurā tāpat kā parastajās nometnēs bija atklāšanas ceremonija, radošās darbnīcas, lekcijas un noslēguma pasākums. Tajā iesaistījās Katrīna Borzova no 6.a klases, Agate Jeluškina no 6.b klases, Karīna Gaņina un Krista Posnija no 7.a klases, Beāte Babre no 7.b klses, Marks Anufrijevs no 8.a klases un arī skolotāja Daiga Martinsone. Īpaši jāuzslavē Beāte, kura drosmīgi prezentēja skolu, demonstrēja skaņas iegūšanu no glāzēm un savus video straumēšanas kanālā. Karīnas, Marka un Beātes vērtējums: Lasīt tālāk …
Daiga Martinsone, projekta koordinatore
UNESCO asociētā Baltijas jūras projekta koordinatori aicināja šajā gadā, strādājot attālināti, veikt dažādus interesantus ar ūdeni saistītus darbus -eksperimentus, video veidošanu, aprakstu veidošanu par ūdens vērtību u.c.
Mūsu skolēni ievietoja fotogrāfijas, kur sasalis ūdens veido neparastas formas ledus “sēni”, ledus eņģeli vai arī saulrietā iekrāsojas ugunssarkanā krāsā. Visvairāk sirsniņu bija ieguvusi Dāvida Meņšova fotogrāfija un apraksts. 7. klašu skolnieces veidoja video par ūdens pārvērtībām sala laikā, par ūdens ksilofonu un ūdens patēriņu kokvilnas un citu apģērbu ražošanā. 11. klašu skolēni apkopoja idiomas par ūdeni, no kurām “turēt galvu virs ūdens” var noderēt katram. Par skolas aktivitāti sešiem skolēniem būs iespēja no 4. maija līdz 7. maijam piedalīties attālinātajā nometnē, kuras laikā būs iespēja gan diskutēt angļu valodā ar citu valstu skolēniem, gan arī vērot un veikt eksperimentus.
Ar projekta kopsavilkumu var iepazīties sertifikātā norādītajā adresē.
Aija Ieleja, angļu valodas skolotāja.
11.a klases skolēni arī atbalstīja Baltijas jūras projektu saistībā ar Pasaules Ūdens dienu, meklējot idiomas un frazeoloģismus angļu valodā, kā arī pielāgojot tiem atbilstošus frazeoloģismus latviešu valodā, kas arī bija lielākais izaicinājums. Taču skolēni demonstrēja savu izdomu,radošumu un prasmi interpretēt, idiomas gan tulkojot, gan skaidrojot ar piemēriem, gan arī mēģinot tās ilustrēt. Populārākie starp skolēnu sameklētajiem frazeoloģismiem angliski ‘feel like a fish out of water’ (justies ne savā ādā), ‘in hot water'(pamatīgā ķezā) , ‘walk on water’ (izvilkt kamieli caur adatas aci), bet atradās arī neparastāki izteicieni, piemēram, ‘a big/tall drink of water’ ar nozīmi- gara auguma cilvēks, un ‘water under the bridge’ – daudz ūdens aiztecējis. Šī projekta aktivitāte noteikti ļāva skolēniem paplašināt vārdu krājumu gan angļu, gan dzimtajā valodā, kā arī nedaudz citādāk paraudzīties uz mūsu ikdienā tik ierasto ūdeni.
Visu skolu paveikto var apskatīt šajā saitē.
Lai vecāki un skolēni iegūtu piekļuvi e-klasei, skolēna klases audzinātājai/am jāiedod savs telefona numurs. Pēc izmaiņu veikšanas Jūs saņemsiet īsziņu ar apstiprinājumu par paroles iegūšanu vai maiņu. Neskaidrību gadījumā, lūdzu, sazinaties ar klases audzinātāju.
