Skrīveru sešklasīgā pamatskola
Ir 1921.gada 10.novembris, kad izremontētajā bijušajā nespējnieku namā 87 skolēni uzsāk mācības divklasīgajā pamatskolā. Par skolas pārzini tiek pieņemts Baltijas skolotāju semināra absolvents Pēteris Liepiņš.
UZZIŅAI
Pēteris Liepiņš dzimis 1891.gada 8.decembrī Vecpiebalgā rentnieku ģimenē. 1912.gadā viņš pabeidza skolotāju semināru Kuldīgā. Pirmā darba vieta – Vecbebru pagastskola. Krievijas armijā mobilizēts no 1914.-1918.gadam. Latvijas Nacionālajā armijā dienējis
no1919. –1921.gadam. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.Skolas darbā tiek iedibinātas tradīcijas, kas atbilst Baltijas skolotāju semināra audzēkņu noskaņojumam: mērķtiecība skolas darbā un pašdarbībā. Skolas pārzinis mācīja ticības mācību un matemātiku. Tolaik skolā strādāja izcili skolotāji-
Berta Kalniņa- Vismane (vēsture, matemātika),
Anna Veistere,
Lūcija Pilsētniece,
Andrejs Lubānietis (dziedāšana),
Fricis Cers (dziedāšana, rokdarbi),
Marija Apīne (zīmēšana),
Austra Elstere,
Helēna Lietavniece (latviešu valoda,
vingrošana),
Jūlijs Mazulis.
Katrs skolotājs, mācot savus priekšmetus, vienmēr arī audzināja to klasi, neatkarīgi no tā, vai ir, vai nav audzinātājs, kurā vadīja stundas.Skolotāji daudz strādāja, lai vispusīgi izglītotu savus skolēnus, lai atklātu talantus, veicinātu jaunradi.
1921.gada Ziemassvētku eglītes laikā skolēni uzved Jāņa Jaunsudrabiņa ludziņu “Dzīves nopūta”, 1922.gadā bērni iestudē “Dullo Dauku”, par kura izrādīšanu saņem 6668 rubļus, tāpēc šī gada Ziemassvētkos tika sarīkota bezmaksas eglīte un 27 skolēni
saņem pabalstu grāmatu iegādei.
1922.gada ziemā skolā organizē pirmskolas bērnu apmācību, kurā darbojas 20 mājas bērnu.
1923.gadā uz skolu nāk 114 audzēkņu. Skolēnu jaunradei ceļš vaļā – no 1923.gada sāk iznākt skolēnu literārais žurnāls
”Roma”, bet ar tā paša gada decembri žurnāls iznāk ik mēnesi atsevišķā burtnīcā.1923./24.mācību gadā skola kļūst par pilnu pamatskolu. Atjaunotajā pagastmājā tiek atvērtas vēl divas klases un pieņemts skolotājs – Cimzes skolotāju semināra absolvents
Andrejs Lubānietis. No Kultūras fonda līdzekļiem skolai piešķirta I pakāpes bibliotēka, 30000 rubļu mācību līdzekļu iegādei un 10800 rubļu – trūcīgo skolēnu pabalstam. Skolēnu skaits pieaudzis līdz 138.Skolotājs Lubānietis noorganizē pūtēju orķestri, kam instrumentus sagādā pagasta valde. Divdesmitajos gados iedibinātās darba tradīcijas saglabājas, turpinās un attīstās arī
trīsdesmitajos gados. Skrīveru sešklasīgajā pamatskolā strādā stabils kolektīvs. Pēc skolotājas Apīnes stāstītā, talantīgās skolotājas Kalniņas- Vismanes režijā un skolotāja Lubānieša muzikālajā apdarē tika uzvesta Humperdinga opera “Ansītis un Grietiņa”. Skolas pārzinim bija ļoti laba sadarbība ar tā laika Skrīveru pagasta vecāko Liepu. Viņš bija īpaši atsaucīgs skolas saimniecisko jautājumu risināšanā – skolā bija ierīkots ūdensvads ( līdz tam vajadzēja nest ūdeni no avotiņa pie Kraukļakmens, lai uzvārītu tējai), elektrību skolai ievilka jau trīsdesmito gadu sākumā.
Diena skolā sākās ar rīta lūgšanu, kuru vadīja dežūrējošais skolotājs vai pats skolas pārzinis Liepiņš. Pēc rīta lūgšanas skolēni devās uz rīta tējas dzeršanu. Pusdienas gatavoja skolas saimniece no vecāku atvestajiem produktiem. Par Skrīveru 6-klasīgo pamatskolu savās atmiņās raksta Austrālijā dzīvojošais Valdemārs Mežaks grāmatā “Liesie gadi” (South Australia, 1996, 295 lpp.)
Valdemārs Mežaks dzimis 1926.gada 11.decembrī Madonas apriņķī Vestienas pagasta Vesetas dzirnavās. Skolas gaitas sācis Skrīveru sešklasīgajā pamatskolā, kuru beidza 1939.gadā. Vēlāk mācījās Rīgas pilsētas vakara tehnikumā. 1944.gadā iesaukts Latviešu leģionā un iedalīts 15. divīzijas kājnieku pulkā. Kara noslēgumu piedzīvojis Čehoslovākijā. Uz Austrāliju izceļojis 1947.gada beigās, visu laiku strādājis un dzīvojis Adelaidē. Austrālijā beidzis Pasta institūtu un Dienvidaustrālijas Tehnoloģisko institūtu. Ir Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas dibinātājs un biedrs.
“Skolu varēja redzēt ceļa līkumā, Daugavas krastā, vēl pirms Aizkraukles baznīcas. Liela, gaiši dzeltena divstāvu ēka, kuras logos bieži blāzmoja vakara saule. Skolas priekšā skraidīja un skaļi sasaucās daudz skolnieku. Māte veda mani pa trepēm uz otro stāvu, kur sameklēja kādu telpu ar uzrakstu uz durvīm. Es burtoju: kanceleja.Es esmu skolas priekšnieks Liepiņš,- māti uzrunāja nopietna un cienīga izskata kungs, -jūs atvedāt savu dēlu piereģistrēt skolā, vai ne?
Sajutu bailes, viņš man izlikās bargs. Ievēroju viņa rūpīgi sasukātos matus un ūsas, galos sagrieztas uz augšu.
Pēc pāris nedēļām saņēmu dažas grāmatas, pirmās manā mūžā, un tās man patika. Citas noliku pie malas, bet manu interesi visvairāk saistīja “Tēvu valodas lasāmā grāmata” ar daudziem krāsainiem zīmējumiem. -Ja, ja, izskrējis grāmatai kā vilks caur Rīgu. Labāk sāc visu pamatīgi ar pirmajām lappusēm, kā tev to mācīja Pilsētnieces jaunkundze!-Klasē ienāca skolotājs Lubānietis, ieraudzījis mani sakņupušu solā ar saraudātām acīm, bargi noprasīja-
-Kas tev lēcies? Laikam sakāvies?-Es izstāstīju gadījumu.
-Tu tagad pastāvi kaktā vienu stundu!-
Pēc Pilsētnieces aiziešanas uz Skrīveru pamatskolu kā pagaidskolotāja atnāca Grantiņa. Viņa bija jauka sieviete, bet, kamēr iepazinās ar skolēniem, pienāca šķiršanās. Atnāca jauns skolotājs ar mazliet neparastu uzvārdu Mazulis. Viņš tikko bija beidzis skolotāju institūtu un mūsu skola bija viņa pirmā darba vieta. Jūlijs Mazulis bija spējīgs, jauns cilvēks, kurš savam darbam nodevās ar lielu enerģiju un entuziasmu. Viņš labi spēlēja klavieres, vadīja skolas kori un mācīja angļu valodu. Mazulis spēja saskatīt apdāvinātākos skolniekus un visādos veidos mēģināja vēl augstāk pacelt viņu zināšanas, iesakot lasīt vērtīgas grāmatas un cītīgi mācīties angļu valodu, kura bija vienīgā svešvaloda mūsu skolā.
Orķestri vadīja skolotājs Lubānietis. Viņa trīs meitas spēlēja vijoli, flautu un čellu. Kad es (V.M.) gāju piektajā klasē, tad orķestri vadīja skolotājs Fricis Cers.
Mēs, kas augām brīvās Latvijas laikā un nobeidzām pamatskolu, bijām ļoti nacionāli noskaņoti un audzināti paklausībā, disciplīnā ar lielu pienākuma apziņu.”
1933.gadā skolai piešķir Jorģa Zemitāna vārdu.
Jorģis Zemitāns dzimis 1873.gada 23.februārī Skrīveru pagastā “Līčos”.Mācījies Skrīveru pagastskolā pie skolotāja J.Purapuķes, vēlāk Viļņas kara skolā, kuru beidza 1897. gadā. Bija virsnieks krievu kājnieku pulkā Rīgā. 1.pasaules kara laikā rotas komandieris, 1915.gadā krita vācu gūstā Austrumprūsijā. Atgriezies Rīgā, 1918. gada 7. decembrī iestājās nacionālajā armijā un piedalījās tās formēšanā. 1919. gada 10. janvārī Liepājā iecelts par Latvijas militāro pārstāvi Igaunijā, bet jau 2. februārī kļūst par formējamās Ziemeļvidzemes armijas komandieri. Pēc Cēsu kaujām Rīgas frontes
pavēlnieks. Bermonta uzbrukuma laikā atcelts no komandiera amata un 12. decembrī 1919. gadā ieskaitīts inspekcijas daļā pie armijas virspavēlnieka štāba. Vēlāk darbojas kara reglamentu komisijās un kara tiesā. 1922. gada 1. aprīlī atvaļināts no armijas. Miris 1928. gada 16. janvārī. Apglabāts Rīgā Brāļu kapos.
Skolēni aktīvi darbojās 175. Mazpulku vienībā, kuru vadīja Lauksaimniecības skolas agronoms Vilks un Trumekalna jaunkundze, bet agronoms Uiska no Ērgļiem tam visam bija pārraugs.
J.Zemitāna Skrīveru 6-klasīgajā pamatskolā mācīja reliģiju – ētiku, latviešu valodu, vācu valodu, ģeogrāfiju, rēķināšanu, rokdarbus, dabas mācību, zīmēšanu, dziedāšanu, vingrošanu un glītrakstīšanu. Tika novērtēta katra skolēna uzvedība, uzmanība, uzcītība un kārtība. 1938. gadā Mežu un dārzu dienās skolēni iestāda liepiņas Krusta ceļā Jaunajos kapos un ari tais vietās Skrīveros, kur tiek iezīmēta jaunā vieta jaunajai skolai (iecere palika nerealizēta, liepu stādījumi vēl fragmentāri saglabājušies Dzelzceļnieku un Sporta ielās).
1939. gadā skolas pārzinim Pēterim Liepiņām piešķir Triju Zvaigžņu ordeņi. Tas notiek izlaiduma dienā, kad izlaiduma klasi audzināja skolotāja Kalniņa. Svinības notiek pie kultūras biedrības nama uz estrādes.
1940. gada maijā skolai Karoga svētki. Karoga vienā pusē uz austošas saules fona ir atvērta grāmata, zem tās zaļojošas ozollapu vijas, augšējā labajā stūri -Latvijas Valsts karogs, bet karoga apakšējā malā – devīze – “DARBAM MĪLESTĪBUNĀKOTNEI TICĪBU!” Karoga otrajā pusē-milzīgs ozols Daugavas krastā, kreisajā augšējā stūrī- Latvijas Valsts karogs, bet karoga centrā
nosaukums -SKRĪVERU PULKVEŽA JORĢA ZEMITĀNA PAMATSKOLA.
Skrīverieša Jāņa Bundzinieka (Skrīveru 6-klasīgajā pamatskolā sāka mācīties 1938. gadā) stāstītajā par Skrīveru skolu ir daudz spilgtu atmiņu: “Skolā sāku iet 1938.gadā. Pirmajā klasē uzņēma, pārbaudot lasīšanu un rēķināšanu. To veica skolotāja Kalniņa un Veistere. Pirmā lasāmā grāmata “Tēvu valoda”. Latvijas skolās mācīja no dažādām grāmatām, un tikai no 1938. gada skolās mācīja no vienādām mācību grāmatām.
Pirmā klase 1938. gadā bija paliela – 26 skolēni. Skolā bija vairāki sodi – mutisks aizrādījums, ielikšana kaktā, bet visbargākais bija izdzīšana no klases, pie tam garajos starpbrīžos sodītajam bija jāstāv gaitenī pretī skolotāju istabai.
1939. gadā skolas pārzinis Liepiņš garajos starpbrīžos ieslēdza tā laika lielāko retumu – radio – un to klausījās ne tikai skolotāji, bet ari skolēni. Vingrošana siltā laikā notika ārā, gan soļošana, gan skrējieni līdz Meteņu kalnam bija ierasta lieta.
Skolā pulciņi nepastāvēja, bet visu darīja un visur piedalījās visas klases un skolotāji. Vēstures stundas bieži notika “dzīvajā”- ejot pārgājienos uz Aizkraukles pilsdrupām vai Augstajiem kalniem uzreiz pēc arheoloģiskajiem izrakumiem (arheologi šajā apvidū strādāja diezgan daudz 30.-to gadu beigās) un tur skolotāji stāstīja vēsturi. Tas pats notika kapu talkās- uzkopjot kapus, tika stāstīts par kapos apglabātajiem. Mežu dienās skolēni stadija liepas Skrīveru ielu malās.
1942. gada Ziemassvētku eglītē skolēni iestudēja Raiņa lugu “Zelta zirgs”,un es (Jānis Bundzinieks) arī spēlēju šajā uzvedumā. Skolā deva siltās pusdienas. Zvanīja uz un no stundām dežurants vai apkopēja. Skolā skolēniem noteiktas formas nebija, bet ieteikts bija zēniem nēsāt tumšas krāsas bikses, svārkus un cepurītes, meitenēm- tumšas krāsa kleitiņas, ikdienā – tumši priekšautiņi, beretes.
Skolā aktīvi darbojās pūtēju orķestris skolotāja Cera vadībā, beidza pastāvēt 1943. gadā.
Aktīva bija 175. Mazpulku darbība agronoma Vilka vadībā, no dalībniekiem aktīvākie bija Lukstiņa (Bondare) Aina, Lukstiņš Jānis, Krūmiņa (Narbute) Velta, kura vēlāk kļuva par lielisku bioloģijas skolotāju gan Jaunjelgavas, gan Skrīveru vidusskolās.
Pirmais mācību gads – pirmā klase pagāja,mācoties Skrīveru centrā, Kultūras biedrības namā, kur skolotājai Veisterei bija dzīvoklis, jo ar 1938. gadu J.Zemitāna pamatskolas telpas sāka apdzīvot Lauksaimniecības skola.
30. un 40. gadu skolotāji Skrīveru skolā bija īsti audzinātāji un skolotāji, kuri savu mūžu veltīja darbam- skolēniem un skolai.”
1940./41.mg. radikāli bija jāpārkārto izglītības sistēma. Izglītības tautas komisariāts noteica, ka 1. klasē uzņemami visi bērni, kuri līdz nākamā gada 1.janvārim sasniegs 8 gadu vecumu.
