Kad palīgā nāk modernās tehnoloģijas.

Sintija Rūze,fizikas skolotāja

Šogad 11.klases skolēniem noslēgsies fizika I kurss. Šī kursa ietvaros, apgūstot tematu “Elektriskai lauks”, skolēni mācās par kondensatoriem. Interesants šķita darbs “Kondensatora uzlāde”.

Skolēni izveidoja elektrisko slēgumu, ievietojot tajā dažāda veida kondensatorus un pētīja to uzlādi. Tā kā kondensators uzlādējas diezgan strauji, bija jāizmanto modernās tehnoloģijas. Skolēni savos mobilajos telefonos filmēja kondensatora uzlādi un tad palaižot video ļoti lielā palēninājumā, ievāca datus par uzlādes līmeni katrā milisekundē. Pētījums ar to nebeidzās, jo vēl vajadzēja izpētīt, kā rezistoru pretestība ietekmē kondensatora uzlādes laiku. Izrādījās, ka lielākas ietilpības (kapacitātes) kondensators uzlādējas ilgākā laika posmā un uzlādes ilgumu var palielināt, ja elektriskajā ķēdē ievieto lielākas pretestības rezistoru.

Jaunie pētnieki – 8.klases skolēni.

Sintija Rūze, fizikas skolotāja

Kompetenču pieeja uzņem pagriezienus un šoreiz 8.klases skolēni fizikas stundā pētīja ķermeņu cietību, kur salīdzināja dažādus materiālus pēc to cietības. Gala rezultātā tika iegūta savā vārdā nosaukta cietības skala, kur vismīkstākais no materiāliem izrādījās krīts, bet viscietākais – dzelzs.

Stundas otrā daļā skolēni pievērsās deformācijas veidu pētīšanā un saskarās ar tādiem deformācijas veidiem kā elastīga un plastiska deformācija. Papildus tam skolēni skaidroja arī ķermeņu sagrūšanu. Veicot eksperimentu – uzrakstot savu vārdu uz tāfeles, viņi secināja, ka krīts ne tikai maina formu, bet arī nav tāds pats kā sākumā – tas ir zaudējis daļu sevis. Papildus šim eksperimentam, tika veikti vēl citi eksperimenti, piemēram, burzīti dažādi paraugi, pūsti baloni, spiesti plastilīni un vēl daudz kas cits.

Skolēniem ļoti patīk darboties un viņi daudz labāk iemācās, ja paši pamēģina veikt praktisku darbu.

Horizontāls sviediens.

Sintija Rūze, fizikas skolotāja

Fizika pārsteidz pat vidusskolēnus. Par to pārliecinājās 10.klases skolēni, kad pētīja horizontāli izsviesta ķermeņa kustību. Izrādījās, ka masa nebūt neietekmē krišanas laiku. Turklāt arī izsviešanas ātrums neietekmē krišanas laiku. Krišanas laiku ietekmē augstums, no kura ķermenis krīt.

Pasaules Mitrāju dienas aktivitātes

Daiga Martinsone, bioloģijas skolotāja

Šogad pirmo reizi ekoskolas pasākumos tika iekļauta tēma par Mitrāju dienu. Vispirms bija jānoskaidro, ko šī diena sevī ietver un kas īsti ir mitrāji. 7. b klases skolnieces Emīlija Ļebedeva un Agate Jeluškina izvirzīja jautājumus un atrada atbildes uz tiem.

Kad sāka svinēt šo dienu?

Pasaules Mitrāju dienu sāka svinēt 1997. gada 2. februārī, atzīmējot Ramsāres konvencijas parakstīšanu gadskārtu un aktualizējot jautājumus par mitrāju aizsardzību.

Kas ir mitrāji?

Mitrāji ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības – dabiskas vai mākslīgas, patstāvīgas vai pārplūstošas-, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens.

Kāds ir Mitrāju dienas mērķis?

Pasaules mitrāju dienas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību  mitrāju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Par šiem atslēgas jautājumiem meitenes izveidoja video, ko skolēni noskatījās audzināšanas stundās. Video samontēja 7. b klases skolēns Markuss Apsītis. Pēc tam, izmantojot arī interneta resursus, tika noskaidrotas skolēnu zināšanas . Kopā saņēmām 151 iesniegtās anketas, 1.-4. klases skolēni tās bija pildījuši kopā ar skolotāju visa klase, bet pārējie- individuāli.

Interesanti, ka tikai puse pareizi atbildēja, ka Ramsāre ir pilsēta Irānā.

Video materiālā bija iespēja iepazīties ar purva bioloģisko daudzveidību un uzzināt rasenes barošanās veidu ar kukaiņiem. Ko skolēni varētu darīt mitrāju aizsardzības jomā? Te ir daļa no atbildēm: palīdzēt augiem un uztaisīt barotavas putniem, savākt atkritumus, iepazīt aizsargājamās sugas, piedalīties talkā, kā arī veidot savu talku, iegūt par to informāciju, izglītot citus, atbalstīt organizācijas, kas atbalsta mitrāju daudzveidības saglabāšanu.

Paldies visiem, kas iesaistījās šajās aktivitātēs!

Erudīcija+ orientēšanās!

Vija Meroža, direktora vietniece audzināšanas jomā.

Pandēmija nevēlas atslābt un arī skolēni kļūst nervozāki: “Kad šī jezga vienreiz beigsies? Tāpēc ar prieku tika  uzņemts piedāvājums 26. janvārī piedalīties erudītu konkursā ”Iepazīsti savu pagastu!” ar orientēšanos un matemātisko uzdevumu risināšanas iespējām. Komandas sastāvā ietilpa četri skolēni. Uzdevumu sarežģītības pakāpe atbilda skolēnu vecumam. Matemātiskos uzdevumus sagatavoja fizikas skolotāja Sintija Rūze- liels paldies viņai par milzīgo atbalstu konkursa organizēšanā! Prieks par klasēm, kuras deleģēja vairākas komandas-īpaši izcēlās 8.b klase.

9.-12. klašu posmā 1.vieta 11.a klasei/Ralfs, Roberts, Līga,Diāna/.

                                   2.vieta 9.b klasei/Kristena, Alberts, Kaspars/.

                                   3.vieta 9.b klasei/Lana, Drosmis, Danija Eduards/.

5.-8. klašu posmā 1. vieta 8.c klasei/Diāna, Rinalds, Rihards, Hugo/.

                                1. vieta 8.b klasei/Ints, Līva, Beāte, Valts/.

                                 2.vieta 6.b klasei/Estere, Emīls, Laura, Kristers/.

                                 2.vieta 6.a klasei/Paula, Daija, Niklāvs, Eva/.

                                3. vieta 5.b klasei/Agate, Alise, Alise/.                    

                                3.vieta 5.a klasei/Sindija, Jānis, Kaspars/.

Olimpiādes un konkursi 2021./2022. 1. semestris

Bioloģijas olimpiādes 2. posma rezultāti

Daiga Martinsone, bioloģijas skolotāja.

 Šogad bioloģijas olimpiādes 2. posmā piedalījas desmit mūsu skolas skolēni formātā, kas saucas pārraudzītā tiešsaiste.Ar īpaša rīka palīdzību tika monitorēta dalībnieka godīga uzvedība olimpiādes laikā, veikta audio, video un darbvirsmas analīze,visa darbošanās notika pie datora skolā vai mājās.Iegūtie rezultāti tika salīdzināti ar citu Aizkraules novada skolēnu rezultātiem un tie ir sekojoši:

9.klašu grupa Kristenai Balodei 2. vieta, Markam Anufrijevam 3. vieta, 10. klašu grupā Gundegai Beķerei 1. vieta, Terēzei Barkānei 2. vieta, Alisei Lasovskai 3. vieta, 11. klašu grupā Laurai Zīmelei 2. vieta, Sanijai Petrovičai 3. vieta, 12. klašu grupā Ievai Brečai 1. vieta.

9.a klases skolēns Marks Anufrijevs saka: “Kopumā sajūtas bija labas un arī jauna pieredze, jo pirmo reizi  piedalījos bioloģijas olimpiādē. Paldies par doto iespēju izmēģināt savus spēkus!”

9.b klases skolniece Lana Artjomenko saka:”Mūsu klases biedrene Kristena Balode piedalījās ikgadējā bioloģijas olimpiādē, kurā sasniedza ļoti labus vērtējumus. Skolā ieguva labāko rezultātu, bet Aizkraukles novadā- otro vietu. Tēmas bija dažādas, par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem. Pati ir ļoti lepna un priecīga par saviem sasniegumiem.”

Prieks par labajiem rezultātiem!

Konkursa “Mana Daugava”rezultāti

Daiga Martinsone, bioloģijas skolotāja

Mūsu skolas skolēni ar labiem rezultātiem jau sesto gadu pēc kārtas piedalās Daugavas savienības organizētajā konkursā “Mana Daugava”. Tā mērķis ir pievērst jauniešu uzmanību vides un kultūrvēturiskajām problēmām un piedāvāt to risināšanas iespējas. Šogad mūsu skolu pārstāvēja seši darbi par kultūvēsturisko mantojumu, tā saglabāšanas iespējām mūsdienās un trīs darbi saistībā ar ekoloģiju un vides problēmām. Augstāko novērtējumu un 1. vietu ieguva 10. klases skolēna Kristera Škapara darbs “Skrīveru pagasta upju ūdens kvalitāte” (vadītāja skolotāja Daiga Martinsone). Kristers pētīja upju krastu stāvokli, pH līmeni, aļģu un ūdensaugu daudzveidību piecās paragu ņemšanas vietās gan pavasarī, gan arī rudens sezonā. 2. vietu ieguva 11. klases skolnieces Meldra Spēka un Laura Zīmele (vadītāja skolotāja Ruta Dišereite) ar veikto darbu – video materiālu par Aizkraukles pilsdrupām un to aizsargāšanas iespējām. Visi darbu autori saņems atzinības rakstus, bet laureāti- naudas balvas.

 https://failiem.lv/u/pbrxz9u52

Savas jaudas noteikšana.

Fizikas skolotāja Sintija Rūze

11.klase cītīgi apgūst tēmu “Enerģija un darbs”. Šīs tēmas mērķī teikts, ka skolēniem jāprot noteikt jauda, lai to salīdzinātu ar reālu iekārtu jaudu.

Tāpēc skolēniem tika iedots uzdevums, kurā viņiem jānosaka pašiem sava jauda lēni ejot, ātri ejot un skrienot, cik ātri vien iespējams. Vislabākā vieta šādām aktivitātēm bija sporta zāle. Sadarbojoties ar sporta skolotājiem, skolēni veica mērījumus un tad, atgriežoties fizikas kabinetā, veica aprēķinus, lai noskaidrotu, cik lielu jaudu viņi spēj attīstīt.

“X5” apvidus automobilis ar 4,4 litru un V8 biturbo dzinēju attīsta 450 ZS (zirgspējas) un nevienam skolēnam to neizdevās sasniegt. Bet bija skolēni, kas spēja attīstīt 1 ZS, kas ir aptuveni 736 W (vati). Salīdzinājumam, tas būtu uz pusi mazāka jauda nekā putekļu sūcējam un aptuveni tik pat liela jauda, cik sprinterim īsās distancēs.

Pārbaudes darbs var būt arī šāds!

Sintija Rūze- fizikas skolotāja.

8. klases šogad ir uzsākušas jaunu mācību priekšmetu – fizika. Skolēni un skolotāja ir jaunu izaicinājumu priekšā, jo skolēniem jāmācās pēc jaunas programmas, bet skolotājai ir jāieinteresē skolēni apgūt fiziku, skaidrojot, un demonstrējot, ka tā var būt saprotama un interesanta.

Septembris bija iepazīšanās mēnesis, kurā skolēni apguva tematu: “Ko mācās fizikā?” Mēneša izskaņā viņi rakstīja pārbaudes darbu, kas nelīdzinājās klasiskam darbam – uzdevumu lapai. Jauno kompetenču ietvaros darbs bija strukturēts kā laboratorijas darbs, kurā skolēni parādīja prasmes – plānot eksperimentālo darbību, veikt to un izdarīt secinājumus. Katrs skolēns saņēma individualizētu piederumu komplektu pēc tā, ko viņš iepriekšējā stundā bija izdomājis darīt/pētīt. Pārbaudes darbu katrs veica atbilstoši savam plānam.

Kopumā darbi bija labi un ļoti labi. Tie parādīja to, ka skolēni ir noķēruši fizikas “garšu” un ir gatavi turpināt mācības fizikas priekšmetā ar pilnu jaudu.