“No vasaras mācies mūžu dzīvot –
Mācies krāsas un siltumu krāt,
Katram dzīvotam mirklim,
Pieliekot mīļumu klāt.”

    Šodien ir vispasaules Valentīndiena! Šīs dienas ietvaros ,pa Amora pastu, nosūtīsim savam draugam vai draudzenei jauku, mīļu vēstulīti .Kā arī 1. stāvā pie pasta kastes uz galda redzēsiet sirsniņasveida plakātu ,uz kura variet pierakstīt, kas, jūsuprāt, ir mīlestība.

      Sirds ir vissastopamākais mīlestības simbols. Senās kultūras piekopēji ticēja,ka cilvēka dvēsele dzīvo sirdī. Citi ticēja, ka sirds simbolizēja vīrieša taisnību, stiprumu un diženumu. Sirds varbūt tiek saistīta ar mīlestību tāpēc, ka senie grieķi to asociēja ar Amoru. Ikviens, kam trāpīja ar bultu Amors, iemīlējās.

Dari labu citiem un saņemsi to pašu pretī! Sirsnības pilnu jums Valentīndienu!

Visaktīvākā izrādījās 1.a klase, kas kopā ar vecākiem pagatavoja dažādas sirsniņas, izgatavoja plakātu “Kas ir mīlestība?” Paldies audzinātājai Maijai Arcihovičai par atsaucību!

Ar 14.02.2022. atsākam mācības klātienē

Sintija Rūze, fizikas skolotāja.

Arī devītās klases nesnauž un aizrautīgi veic laboratorijas darbus fizikas stundās.

Šobrīd tiek aplūkots temats “Kā mēs ikdienā izmantojam elektrību?”, kurā skolēni veido dažāda veida slēgumus, pēta enerģijas patēriņu, atkarībā no elektroierīču jaudas un saviem ikdienas paradumiem. Skolēni arī pilnveido pētnieciskās darbības prasmes un nostiprina zināšanas.

Devītās klases skolēni strādā ātri, ir apķērīgi un zinātkāri.

Sintija Rūze,fizikas skolotāja

Šogad 11.klases skolēniem noslēgsies fizika I kurss. Šī kursa ietvaros, apgūstot tematu “Elektriskai lauks”, skolēni mācās par kondensatoriem. Interesants šķita darbs “Kondensatora uzlāde”.

Skolēni izveidoja elektrisko slēgumu, ievietojot tajā dažāda veida kondensatorus un pētīja to uzlādi. Tā kā kondensators uzlādējas diezgan strauji, bija jāizmanto modernās tehnoloģijas. Skolēni savos mobilajos telefonos filmēja kondensatora uzlādi un tad palaižot video ļoti lielā palēninājumā, ievāca datus par uzlādes līmeni katrā milisekundē. Pētījums ar to nebeidzās, jo vēl vajadzēja izpētīt, kā rezistoru pretestība ietekmē kondensatora uzlādes laiku. Izrādījās, ka lielākas ietilpības (kapacitātes) kondensators uzlādējas ilgākā laika posmā un uzlādes ilgumu var palielināt, ja elektriskajā ķēdē ievieto lielākas pretestības rezistoru.

Sintija Rūze, fizikas skolotāja

Divpadsmito klašu skolēni brīvi prot mērīt attālumu ar mērlenti, bīdmēru, prot skaitīt soļus un tā tālāk, bet ko darīt, ja jāizmēra kaut kas tik mazs, kas ir nedaudz lielāks kā atoms, bet mazāks kā viena desmitmiljonā daļa?

Palīgā nāk viļņu īpašība – difrakcija jeb apliekšanās ap šķērsli.

Tā nu divpadsmito klašu skolēni, izmantojot difrakcijas režģus ar zināmu konstanti (starp citu ar CD/DVD diskos izmanto difrakcijas režģus), mērīja redzamās gaismas dažādu krāsu viļņu garumus.

Darbs veicās ļoti labi un iegūtie rezultāti bija ļoti tuvi tam, kāds ir viļņa garums dažādu krāsu gaismai. Piemēram, zaļai gaismai viļņa garums ir no 560 nanometriem līdz 500 nanometriem, bet sarkanai krāsai viļņa garums ir no 760 nanometriem līdz 620 nanometriem.

Sintija Rūze, fizikas skolotāja

Kompetenču pieeja uzņem pagriezienus un šoreiz 8.klases skolēni fizikas stundā pētīja ķermeņu cietību, kur salīdzināja dažādus materiālus pēc to cietības. Gala rezultātā tika iegūta savā vārdā nosaukta cietības skala, kur vismīkstākais no materiāliem izrādījās krīts, bet viscietākais – dzelzs.

Stundas otrā daļā skolēni pievērsās deformācijas veidu pētīšanā un saskarās ar tādiem deformācijas veidiem kā elastīga un plastiska deformācija. Papildus tam skolēni skaidroja arī ķermeņu sagrūšanu. Veicot eksperimentu – uzrakstot savu vārdu uz tāfeles, viņi secināja, ka krīts ne tikai maina formu, bet arī nav tāds pats kā sākumā – tas ir zaudējis daļu sevis. Papildus šim eksperimentam, tika veikti vēl citi eksperimenti, piemēram, burzīti dažādi paraugi, pūsti baloni, spiesti plastilīni un vēl daudz kas cits.

Skolēniem ļoti patīk darboties un viņi daudz labāk iemācās, ja paši pamēģina veikt praktisku darbu.

Sintija Rūze, fizikas skolotāja

Fizika pārsteidz pat vidusskolēnus. Par to pārliecinājās 10.klases skolēni, kad pētīja horizontāli izsviesta ķermeņa kustību. Izrādījās, ka masa nebūt neietekmē krišanas laiku. Turklāt arī izsviešanas ātrums neietekmē krišanas laiku. Krišanas laiku ietekmē augstums, no kura ķermenis krīt.

Daiga Martinsone, bioloģijas skolotāja

Šogad pirmo reizi ekoskolas pasākumos tika iekļauta tēma par Mitrāju dienu. Vispirms bija jānoskaidro, ko šī diena sevī ietver un kas īsti ir mitrāji. 7. b klases skolnieces Emīlija Ļebedeva un Agate Jeluškina izvirzīja jautājumus un atrada atbildes uz tiem.

Kad sāka svinēt šo dienu?

Pasaules Mitrāju dienu sāka svinēt 1997. gada 2. februārī, atzīmējot Ramsāres konvencijas parakstīšanu gadskārtu un aktualizējot jautājumus par mitrāju aizsardzību.

Kas ir mitrāji?

Mitrāji ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības – dabiskas vai mākslīgas, patstāvīgas vai pārplūstošas-, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens.

Kāds ir Mitrāju dienas mērķis?

Pasaules mitrāju dienas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību  mitrāju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Par šiem atslēgas jautājumiem meitenes izveidoja video, ko skolēni noskatījās audzināšanas stundās. Video samontēja 7. b klases skolēns Markuss Apsītis. Pēc tam, izmantojot arī interneta resursus, tika noskaidrotas skolēnu zināšanas . Kopā saņēmām 151 iesniegtās anketas, 1.-4. klases skolēni tās bija pildījuši kopā ar skolotāju visa klase, bet pārējie- individuāli.

Interesanti, ka tikai puse pareizi atbildēja, ka Ramsāre ir pilsēta Irānā.

Video materiālā bija iespēja iepazīties ar purva bioloģisko daudzveidību un uzzināt rasenes barošanās veidu ar kukaiņiem. Ko skolēni varētu darīt mitrāju aizsardzības jomā? Te ir daļa no atbildēm: palīdzēt augiem un uztaisīt barotavas putniem, savākt atkritumus, iepazīt aizsargājamās sugas, piedalīties talkā, kā arī veidot savu talku, iegūt par to informāciju, izglītot citus, atbalstīt organizācijas, kas atbalsta mitrāju daudzveidības saglabāšanu.

Paldies visiem, kas iesaistījās šajās aktivitātēs!

Vija Meroža, direktora vietniece audzināšanas jomā.

           Vidusskolas gadi! Tas ir laiks, kad beidzot jādomā par savu karjeru, kad jāizvēlas nākamā studiju iestāde. Te, protams, var nākt palīgā vecāki, skola, klašu audzinātāji, skolas psihologs… Šogad karjeras atbalsta diena būs 11.februāris, kurā tiek aicināti sešu augstskolu studenti -pārsvarā mūsu absolventi. Ceram sagaidīt RTU, LLU, RSU, LU, KA, BA pārstāvjus, lai klātienē tiktos,  dzirdētu un saprastu, kādas ir augstskolu prasības, ieteikumi, sagatavošanās kursu iespējas…                                                                                         Lai mūsu absolventi jūt atbalstu!