Skolas pieredze attālinātā mācību perioda laikā

2020. gada 8. Jūnijs

Administrācija

Pēc pavasara brīvlaika rutīna ar ikdienas klātienes mācību darbu tika apgriezta kājām gaisā, jo līdz ar COVID-19 izplatību, nekavējoties savus ikdienas paradumus mainīja gan skolēni, gan skolotāji, skolas administrācija, vecāki, vecvecāki, tantes un krustvecāki… tātad, visi! Šis bija izaicinājumu un pašu konsekventi būvētas plānošanas un saplānotā īstenošanas laiks, jo katram un katrai, kas ir tieši vai netieši ir iesaistīti izglītības procesos, nācās pielāgoties, mainīties un sadzīvot ar jaunajiem apstākļiem. Mācību gads nule kā noslēdzies un ir pienācis laiks reflektēt par to, kā mums ir gājis. Lai noskaidrotu atbildi uz jautājumu, kādu pieredzi mūsu skola ir guvusi, lūdzām skolas skolotājus piedalīties aptaujā. Tajā kopumā piedalījās 29 skolotāji, reprezentējot sākumskolas, valodu, humanitāro, sociālo un eksakto mācību jomas. 

Komunikācijai lieto dažādus līdzekļus

Piezvanīt, uzrakstīt klasisku īsziņu vai ziņu Whatsapp grupā, sazināties e-klases pasta formā – visas minētās iespējas maksimāli izmantoja visi skolotāji un arī skolēni. Tika fiksēti arī gadījumi,  kad kāds mācību priekšmeta skolotājs lūdza, lai viņu pievieno klases whatsapp grupai ar mērķi pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodot vēstījumu jauniešiem. “Šis viennozīmīgi ir bijis laiks, kurā esam attīstījuši savas prasmes komunicēt un vēl skaidrāt, saprotamāk un nepārprotamāk paust savu vēstījumu,” uzsver kāda skolotāja un turpina, sakot, ka “no otras puses ir ļoti sarežģīti iegūt atgriezenisko saiti, lai arī kāds komunikācijas rīks tiek lietots.” Šeit izkristalizējas jauns aspekts – skolotāju un skolēnu abpusējā līdzatbildība mācību procesa īstenošanā, jo jēdziens ‘mācības’ ietver abus gan mācīšanu, gan mācīšanos. Te arī vieta statistikai: no 29 aptaujātajiem skolotājiem mācību procesa īstenošanai 23 lietoja viedtālruni, savukārt 25 – portatīvo datoru, bet planšetdatoru un/vai stacionāro datoru – 8 skolotāji. Varam secināt, ka vienlaicīgi tika izmantotas dažādas ierīces, lai sasniegtu konkrētajam mācību priekšmetam izvirzīto mērķi.

“Un kur man ir tas jādara?”

Ņemot verā plašo piedāvājumu, skolotāji izmantoja dažādas iespējas mācību procesa īstenošanai. Digitālie rīki sniedza lieliskas iespējas gan lasīt, pētīt un izzināt, gan meklēt kopsakarības, analizēt un, protams, komunicēt. Skolas skolotāji saziņai un kā mācību platformas visbiežāk izmantoja: e-klasi (29 skolotāji), google rīkus (12), Uzdevumi.lv (9), Māconis.lv (8), Zoom platformu (7), Soma.lv (5) un Moodle vidi (4). Tapat tika lietotas šādas platformas: Youtube.com, Tavaklase.lv, Padlet.com un Discord.com. Kāds skolotājs uzsver: “Izvēlētās platformas ļāva apvienot abus – gan mācīties, gan arī komunicēt, tādējādi tiešsaistes mācību stundas ar iespēju dalīties ar skolotāja izvēlētiem un/vai skolēnu sagatavotiem mācību materiāliem un darbiem, tika augsti novērtētas”.

Lai arī strādājām attālināti, kopības sajūta neizzuda

Visā attālināto mācību laikā skolotāji ik nedēļu piedalījās kopīgajās sanāksmēs, izmantojot ZOOM sarunu platformu. Tas sākotnēji bija liels izaicinājums (gluži kā skolēniem apgūt ko jaunu pašu spēkiem), bet ar laiku neskaidrības, nedrošība un cilvēcīgās bailes apgūt ko jaunu pagaisa un kā viens no spilgtākajiem ieguvumiem tiek nosaukta zoom aplikācijas lietošana komunikācijai ar skolēniem, kolēģiem un pat ar radiem. Šādā formātā arī notika skolas pedaoģiskās padomes sēdes, kurās kopā visu vecumposmu pedagogi dalījās ar skolēnu mācību sasniegumiem un diskutēja par papildus iespējamu atbalsta mehānismu īstenošanu, lai maksimāli sekmētu skolēnu izaugsmi.

Kāds skolotājs uzsver: “Skolas vadības radītā pieeja attālināto mācību procesa īstenošanai sekmēja mācības!” Šo tēzi apstiprina 90% respondentu, uzsverot, ka “ļoti parocīgas bija jau iepriekš izveidotās skolas iestrādnes ar, piemēram, regulārajām tikšanās reizēm, darbu Google vidē un sadarbību, mācoties vienam no otra”.  Tāpat tiek uzsvērts, ka “kopīgi veidotā pieeja ar kopīgotajiem iknedēļas plāniem ļāva laicīgi saplānot savu un skolēnu darba apjomu, kā arī saprast un izprast, kā rīkoties dažādās attālināto mācību situācijās”. Šeit tāpat jāizceļ arī iespēja skolā saņemt mācību līdzekļus un nepieciešamo datortehniku.

“Tā noteikti ir mana kā skolotāja profesionālā autonomija,” analizējot skolas plānošanas pieredzi procesa organizēšanā, uzver kāda skolotāja, kuras tēzi atbalsta kolēģi, piebilstot: “mēs varējām justies brīvi savā izvēlē, ko un kā mācīt”, “zoom platforma bija tā, kurā skolotāji diskutēja par mācību procesa īstenošanu, sadarbojās gan individuāli, gan metodiskajās apvienībās un piedāvāja dažādas darba metodes, lai mācīšanos dažādotu un ieinteresētu skolēnus” un “mēs kopīgiem spēkiem meklējām un atradām dažādas jaunas iespējas un metodes, lai labāk īstenotu šo procesu”. No otras puses, protams, daudz nozīmīgāku lomu ieņēma plānošana un nācās vairāk ieguldīt laiku. Tomēr visas nedēļas mācību plānu kopīga izveidošana skolēniem atviegloja gan skolotāja, gan vecāka, gan skolēna darbu un laika plānošanu, īpaši aktualizējot pašvadītās mācīšanās pamatprincipus: plānošana, uzraudzību un novērtēšanu.

Tādējādi var secināt, ka “skola nodrošināja visus nepieciešamos resursus, gan IT programmatūras nodrošinājumu, gan vienotu lēmumu pieņemšanu, kā arī administrācija ļoti atbalstoša un iedrošinoša.” Skolas pieeja sekmēja produktīvu mana mācību priekšmeta attālināta mācību procesa īstenošanu.

Ieguvumi un zaudējumi: vai līdzsvarā?

Analizējot skolas pieredzi, tika izcelti arī ieguvumi un trūkumi. Kā redzamākos ieguvumus skolotāji nosauc vairākus, piemēram, tika sastādīti un izmēģināti ļoti daudzi uzdevumi (5 skolotaji), iemācījās izmantot dažādas platformas un rīkus, kurus līdz tam nebija lietojuši (7 skolotaji) un ir liels gandarījums, cik rūpīgi skolēni veica darbus (2 skolotaji). Tapat tiek izcelta arī šādi pozitīvie aspekti: apgūts jauns sadarbības modelis ar skolēniem mācību procesā, iemācoties strādāt dažādās platformās un pilnveidojot savas prasmes tehnoloģiju jomā (8 skolotāji), kā arī nostiprinājās ciešāka sadarbība starp dažādu priekšmetu skolotājiem (6 skolotāji). Izskanēja arī atziņa: “Sapratu, cik svarīgs ir uzdevuma formulējums, jo ne vienmēr tas, ko es uzskatu par pašsaprotamu, skolēniem bija saprotams” un arī lielā ideja: “Tikai maijā sāku saprast, kā sagatavot uzdevumus tā, lai neparstrādātos. Ļoti patika izmantot padlet.com. Līdz ar to arī bērniem bija iespēja apskatīt un komentēt citu klases biedru darbus. Izmantoju zoom platformu. Centos izmamantot savādakus uzdevumus. Izmantoju telefonā balss ierakstīšanas funkciju vārdiņu pārbaudei”.

Skolotaji arī dalījās ar lielākajām grūtībām un izaicinājumiem. Te skolotāji izcēla šādus aspektus, kas apgrūtināja darbu: ļoti liels laika ieguldījums (19 skolotāji), lielākā daļa uzdevumu, kuri jau bija, nebija piemēroti attālinātai mācīšanai un visu vajadzēja izveidot no jauna (5 skolotāji). Tapat arī izkristalizējās nepārtraukta atrašanās nelielā trauksmes stāvoklī (3 skolotaji), kā arī fiziskas grūtības, atrodoties pie datora (7 skolotāji). Protams, tiek izcelta arī pārslodze (4 skolotāji), jo ļoti daudz laika paiet visu laiku rakstot, komentējot, labojot un atbildot uz jautājumiem katram individuāli (5 skolotāji). Skolotāji kā izaicinājumu minēja arī grūtības izskaidrot jauno vielu (8 skolotāji), darba plānošanu, kam tika paredzēts liels laika apjoms (ap 12h dienā) un lielais darba apjoms (190 skolēni), ar kuriem jākontaktējas (2 skolotāji). Savukārt kā būtiska atziņa izskanēja doma: “Mēs kā pedagogi nevarējām nodrošināt, ka darbu pilda tieši tas bērns, kuram tas adresēts”.

Darbs dara darītāju jeb, cik daudz ir izdevies īstenot no ieplānotā?

Viens no lielākajiem izaicinājumiem attālināto mācību periodā bija īstenot standarta prasības visos mācību priekšmetos. Aicinājām skolotājus novērtēt, cik lielā mērā, viņuprāt, tas ir izdevies. Mūsu skolotāji vērtē, ka saturs ir īstenots robežās no 40-100% (ar vidējo rādītaju 77%) un nosauc šadus papildus aspektus, kas ietekmēja sniegumu:

  • pietrūka laika, lai īstenotu vairāk (5 skolotāji);
  • sarežģītāku vielu skolēni, īpaši pamatskolas klasēs, nespēj apgūt paši, nepieciešams ir skolotāja vairākkārtīgs skaidrojums (3 skolotāji));
  • strādājot klātienē, var izdarīt vairāk. Strādājot grupā, var pārrunāt, bet tagad vajadzēja katru darbu izlasīt, turklāt iesūtīto foto kvalitāte arī bija dažāda (6 skolotāji);
  • apgūtā gramatika, protams, ir jānostiprina un nevaru būt īsti pārliecināta, ka katrs skolēns godprātīgi pats veica šos uzdevumus,to neredzot (2 skolotāji);
  • nevar attālināti apgūt laboratorijas darbu prasmes; lai kādus ievadvārdus, piemērus, paraugus es arī nesacerētu, saprotu, ka no skolēna tas prasa lielāku izpildes laiku un iedziļināšanos. Tapat ir palikušas neizņemtas tēmas (4 skolotāji);
  • izpalika kopīgas āra nodarbības, ekskursijas dabā, pētījumi, apkopojumi klasē, vingrināšanās un nostiprinājuma uzdevumi, ka arī komunicēšana. Daļa vecāku pietiekoši nekontrolē lasīšanas prasmes pilnveidošanu – neliek lasīt (3 skolotāji);
  • izdevās realizēt visu plānoto, jo skolēni izpildīja uzdotos darbus, sniedza AS, jautāja un sadarbojās izmantojot tehnoloģijas. Mērķtiecīgs un jēgpilns darbs uz sasniedzamo rezultātu (4 skolotāji);
  • no vienas puses, šajā laikā neeksistēja mācību stundas, kuras “izkrīt”. Viss iet pēc grafika. bet no otras puses bija jūtams, ka daudziem skolēniem neizdodas piespiesties pašiem tikt galā ar uzstādīto problēmu/uzdevumu vai arī bez pedagoga klātbūtnes neizdodas to atrisināt/izdomāt. Līdz ar to, nedaudz nācās palēlināt mācību gaitu, lai neaizskrietu par daudz uz priekšu (3 skolotāji).

Un visbeidzot – kuriozi

Kur tad bez amizantām un kuriozām situācijām? Skolotāji padalījās arī ar interesantiem atgadījumiem, piemēram:

  • “Praktiskajā darbā, kur tabulā jāsalīdzina Baltijas valstis, jāatrod kopīgais un atšķirīgais, blakus Latvijai un Igaunijai dažiem skolēniem parādījās Albānija, tā arī nesapratu no kurienes, liekas vēl tikko tā atradās pie Adrijas jūras”;
  • “Skolēns vairākkārt sūta neizpildīto darbu, bet tā arī neaizsūta, jo atsūta atpakaļ tikai skolotājas jautājumus un galu galā nekādi nesaprot, kāpēc nav un nav atzīmes un dusmojas par skolotājas atkārtoto prasību”;
  • “Skolēns: “Jūs būsiet vainīga, ka neizpildīšu mājas darbu. Jūs neatbildat uz manu jautājumu”. Varēju atbildēt tikai pēc 20 minūtēm, nevis uzreiz”;
  • “Varēju pārliecināties, ka ne visi skolēni lasa uzdevumu nosacījumus. Kāds skolēns piecu e-pastu garumā centās mani pārliecināt, ka ir uzrakstījis vēstuli, bet bija tikai atbildējis uz jautājumiem, neievērojot vēstules rakstīšanas struktūru”;
  • “Tie drīzāk bija neizdevušies plaģiāti, ka daži skolēni pat ir bijuši tik slinki, lai pārrakstītu, bet atsūta ar tādām pašām kļūdām, kas ir iekrāsotas tieši tāpat un ar tādu pašu krāsu”;
  • “Izvēlējos savā priekšmetā, ritmikā, popularizēt dančus, dažus pazīst arī ne tikai latvieši, un dažus skolēni ir arī dejojuši nodarbībās un skolas pasākumos. Lai saņemtu atgriezenisko saiti, izveidoju video uzdevumu, kur bērniem, kuri sekojuši līdzi nodarbībās uzdotajam, jāatpazīst 5 danču soļi. Uzdevums ne uz atzīmi, bet konču. Jau nākošajā rītā saņēmu ziņu – “Labrīt! Šeit … (vārds) no X.klases. Es vēlējos pajautāt par ritmiku. Kā es varētu izpildīt ritmiku, ja neko nesaprotu no dejām?” Protams, es biju priecīga, ka vispār ir reakcija! Izskaidroju, kur meklējamas atbildes un tagad esmu saņēmusi jau pareizas atbildes – jautātāja saņems konču. Man ir prieks, ka šobrīd, vēl gan ir dažas dienas laika, man jāgādā jau 19 čupa-čupi, tātad 1.-3.klašu grupā tika pamanīti ritmikas uzdevumi”;
  • “Interesantas ir situācijas, kad pieķer kurš skolēns no kura norakstījis darbu, jo ir vienādas kļūdas. Tam, kurš deva norakstīt aizsūtīju ziņu, ka norakstītājs drīz ieradīsies ar kūku”;
  • “Jā, ir bijuši interesanti plaģiātisma varianti. Un tad saņemu vēstules ar izbrīnu: “man nebija internets, tādēļ palūdzu klasesbiedram atsūtīt darba uzdevumu” (nav skaidrs – vai ar pasta balodi?)”;
  • “skolēni atsūtīja uz mobilo telefonu savu darbu un domā, ka es atpazīstu sūtītāju, bet tā nebūt nav, tad man bija jāprasa, kas tu esi?”;
  • “Telefona sarunā ar komunikablu skolēnu, runājot par citu tēmu, ieminējos par jauko pašdarināto darbiņu (aizdomas par internetā atrastu) un lūdzu noteikti rudenī atnest uz skolu. Saruna pēkšņi pārtrūkst un nekavējoties saņemu īsziņu: “Es atvainojos, ka noliku. Man izlādējās telefons.””;
  • “Daudz jau nav bijušas… vien dažiem skolēniem sūtīju vēstuli ar jautājumu: “Vai Tu dzīvs??””;
  • “Skolēns whatsapp aplikācijā iesūta darbu plkst.22.17 un pēc stundas jautā, vai nevarētu ātrāk dot atbildi, vai darbs izpildīts pareizi”;
  • “Skolēni reizēm atsūtīja citos mācību priekšmetos izpildītus darbus, bija arī interesantas pārrakstīšanās kļūdas”;
  • “Kuriozs ar vecākiem – zvana mamma: “Piedodiet, neesam izpildījuši mājas darbu jau otro nedēļu neko neesam iesūtījuši….” runas plūdi un atvainošanās nespēj rimties, līdz nonākam pie tā, kas ir zvanītāja mamma. Izrādās bērns bez mammas ziņas visus darbus paveicis un nosūtījis man Whatsapp. Mamma bija nepatīkami pārsteigta, jo tā gribējās koriģēt visu situāciju, bet es biju sajūsmā”.

Strādāt klātienē vai attalināti – tāds ir jautājums

Pēc 10 nedēļas ilgā attālināto mācību perioda aicinājām skolotājus padalīties savās pārdomās, kā un vai ir mainījusies viņu nostāja par attālināto mācību formu. Interesanti, ka 14 no 29 skolotājiem domā, ka vēlētos strādāt tikai un vienīgi attālināti, tikai diviem skolotājiem attālināto mācību forma ir ļoti iepatikusies, bet 13 skolotāji labprāt strādātu, lietojot abas – gan klātienes, gan neklātienes formas. Skolotāji uzsver:

  • ir lietas, kuras labi strādā arī attālināti, bet svarīgs jau ir ne tikai mācību saturs, bet arī komunikācija, to attālināti grūti pilnvērtīgi nodrošināt;
  • labāk jau klātienē, jo acu kontakts ļauj man kā skolotājai pārliecināties, vai mācību materiāls ir saprasts, dod iespēju skaidrot savādāk, netērējot tik daudz laika, kā strādājot attālināti;
  • klātienē var novērtēt, ko KATRS skolēns ir izdarījis un iedot momentānu AS;
  • varētu strādāt abējādi gadījumos, kad skolotājam nav iespēja būt stundā klātienē, izmantot attālinātu mācīšanos, lai skolēni apgūtu tēmu;
  • man personīgi attālināts darbs ļoti patīk. Ir patīkami satikt kolēģus, bet tas laika ieguvums (ceļš no un uz darbu) ir ļoti pievilcīgs. Atsevišķas tēmas vajadzētu pasniegt klātienē, bet man ļoti patiktu pieeja – uzdot skolēniem darbu un skolēni nāk uz klātienes tikšanos jau ar jautājumiem. Līdz ar to, trīs attālināti darbi un viena klātienes sesija šķiet labs variants;
  • man iepatikās, jo attālināta mācīšanās varētu būt kādas neparedzētas situācijas risinājums;
  • strādāt attālināti – noteikti nē. Ja blakus darba pienākumiem mājās ir vēl bērni, kuriem arī vajadzīgs tas pats dators mācībām un, veicot visus mājas un darba pienākumus, darba diena izveidojas vismaz 16 stundu garumā… tad šobrīd skolotājs jau var justies laimīgs, ka attālinātais mācību process ir beidzies;
  • es vēlētos strādāt jaukti. Attālinātajam darbam ir arī savi plusi: klusums, kas ļauj produktīvāk strādāt, laika ekonomija t.i. nav jātērē laiks ceļam uz un no darba, darbu var organizēt pats.

Nobeiguma vietā

Skolotāju pārdomas par attālināto mācību procesu kopumā ir arī mūsu pieredzes kopsavilkums:

  • Es apbrīnoju mūsu skolas skolotāju milzīgās darba spējas, pacietību, iecietību, veidojot darbus, tos labojot, skaidrojot, rakstot atbildes katram skolēnam. To spēj novērtēt un saprast tikai tie, kas to visu darīja. Paldies vecākiem, kuri palīdzēja saviem bērniem šajā periodā un ar izpratni pieņēma šo situāciju;
  • Man šķiet, šī situācija pierādīja, cik vērtīgs ir skolotājs un viņa dzīvais vārds. Nu nevar visu skolēns tikai pats atklāt. Ļoti svarīga ir komunikācija ar skolotāju un klasesbiedriem klātienē;
  • Novērtēt ikdienā, cik svarīga ir socializēšanās, darbs komandā, kolēģu atbalsts, pozitīva vide, kas dod lielāku motivāciju radošam darbam;
  • Neaizmirstam, ka grūti ir visām iesaistītajām pusēm un, ka tikai kopā mēs varam tikt galā ar šo situāciju, kura skārusi visu pasauli. Lai visiem veselība un ejam svaigā gaisā pēc iespējas vairāk!
  • Viss notika, tikai savādāk kā parasti. No skolēniem atskanēja ikdienā tik negaidītā frāze: “Kā es gribu uz skolu!”;
  • Vēlējums vecākiem. Lai arī turpmāk izdodas saglabāt interesi par bērna mācībām skolā!
  • Vajadzētu iekļaut attālināto mācību procesu skolas iekšējās kārtības noteikumos, skolēniem, kas traucē klasē citiem mācību darbu.Lai strādā mājās noteikto laiku,izpilda visu uzdoto, ja nesaprot nāk uz konsultācijām;
  • Ļoti ceru, ka septembrī tiksimies klātienē. Man skolēnu pietrūka!
  • Cik lielā mērā attālinātajā apmācībā ir vecāku atbildība, godīgums un bezatbildība?
  • Paldies par sadarbību un informāciju par skolu!
  • Šis laiks, iespējams, daudziem radīs pārliecību, ka attālināts darbs ir lieliska opcija. Ja IT rīki nav problēma, visi ir ieguvēji – cilvēki iegūst laiku, ietaupa ceļa izdevumus. Darba devēji netērē resursus – elektrība, telpu īre, kafija (jā, tā izmaksā daudz darba devējiem), iekārtu nolietošanās utt.
  • Protams, pastāv arī opcija, ka laiku, ko mēs tērētu ceļā, mēs pavadītu strādājot (kas tā visbiežāk arī ir). Bet tas arī ir abpusējs ieguvums (mums – pieredze, priekšniekiem – vairāk padarīts);
  • Pedagogiem – iespējams, komunikācija ar skolēniem internetā (ne tik oficiālos saziņu tīklos), samazina “distanci” starp mums un viņiem;
  • Izcils direktors, izcilas mācību daļas vadītājas= KOMANDA, kurā jutos kā līdzvērtīgs spēlētājs ar savu pienesumu. Esmu visiem ļoti pateicīga;
  • Skolotāja profesija sabiedrībā vienmēr ir bijusi kā dadzis acīs. Visiem vienmēr būs ko pamācīt, nozākāt, reti kad – pateikt paldies. Ļoti ceru, ka šinī 2 pagājušo mēnešu situācijā gan skolēni, gan arī vecāki kaut drusciņ novērtēja, cik mūsu profesija ir nepieciešama, cik būtiska ir skolotāja klātesamība jebkura vecuma skolēnam. Prieks par jau iepriekš izskanējušajiem Paldies skolotājiem sociālajos tīklos;
  • Mums visiem bija smagi šajā laikā t.i. gan skolēniem, gan skolotājiem, gan vecākiem. No visas sirds izsaku pateicību tiem vecākiem, kuri neatlaidīgi un pacietīgi bija starpnieki mācību procesā starp bērnu un skolotāju. Paldies jums par sapratni un atbalstu;
  • Šī situācija parādīja, kas patiešām svarīgs un, kas var pagaidīt.

Komentāri

Šajā lapā tiek izmantotas sīkdatnes (cookies). Papildus informācija

Lai nodrošinātu Jums vislabāko mūsu mājaslapas pārlūkošanu, šī mājaslapa izmanto sīkdatnes ("cookies").
Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes.

Aizvērt