Santa Krasovska, klases audzinātāja

Šī gada 10. oktobrī 7.b klase Devās uz Valmieru, lai ar “Latvijas skolas somas” atbalstu noskatītos izrādi “Cilvēkam vajag suni”, kas veidota pēc Regīnas Ezeras tāda paša nosaukuma daiļdarba. Mēs ar aizrautību vērojām izcilu aktierspēli, kas lika iejusties stāstā un dzīvot līdzi četru kucēnu liktenim. Vai visiem cilvēkiem vajag suni? Vai ikdienā atceramies, ka suns nav tikai rotaļlieta, bet dzīva būtne? Šī izrāde ir par atbildību par savām vēlmēm un izvēlēm.

Sintija Rūze, fizikas skolotāja

Fizika ir praktiska zinātne. Skolēni no 10.klases šodien (15.10.2020.) par to pārliecinājās, veicot interesantu pētījumu: cik baloni, kas pildīti ar hēliju nepieciešami, lai paceltu gaisā māju, kā to rāda multfilmā “Augšup”.

Vispirms tika noteikts viena balona cēlējspēks. Lai to noteiktu skolēni nolīdzsvaroja balonu, izmantojot papīru, lai tas peldētu gaisā (ne grimtu, ne uzpeldētu).

Tad skolēni noteica teorijas patiesumu par to, no kādiem parametriem ir atkarīga pamatu izraušana no zemes.

Visbeidzot, izmantojot sakarības, skolēni aprēķināja nepieciešamo balonu skaitu. Tas ir aptuveni 387 miljoni balonu. Ja balonus vajadzētu iegādāties veikalā, kur viens hēlija balons maksā 1,70 eiro, tad sanāktu šķirties no aptuveni 660 miljoniem eiro. Par šādu naudu noteikti izdevīgāk būtu iegādāties pili okeāna krastā blakus kādai Holivudas slavenībai vai pasaules multimiljardierim.

Mīts tika apgāzts, jo filmā attēlotais vecītis, kas visu mūžu krāja un nespēja iekrāt naudu, lai ar sievu dotos ceļojumā, nebija spējīgs tik daudz balonus iegādāties

Vija Meroža, direktora vietniece audzināšanas jomā

2020. gada 9. oktobrī televīzijas konkursā ”Gudrs, vēl gudrāks” piedalījās Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas 7.b klases skolniece Krūmiņa Līva. Meitene konkursa atlases kārtībā tika līdz pat pusfinālam un arī pusfinālā ieguva 1. vietu.  Sekosim tālākai konkursa virzībai un novēlēsim Līvai veiksmi arī finālā…!

Daina Vancāne-Viļuma, latviešu valodas skolotāja,gidu vadītāja

Patīkami, ka 4.klase izmantoja iespēju iepazīt Skrīverus un kādreiz dzīvojošā rakstnieka Andreja Upīša dzīves vietas  Skrīveru novadā.

Agate Anufrijeva par braucienu raksta:  „Brauciena laikā uzzināju, kā veidojušies māju nosaukumi. Atceros pieminekli, kas bija veltīts romānam „Zaļā zeme” un aktieriem, kuri iestudēja šo darbu teātrī. RADADA ēkā kādreiz bija ugunsdzēsēju depo. Braucām garām Kraukļakmenim un Kraukļupītei, bet līdz šim es nekad nebiju aizdomājusies, kāpēc akmenim un upītei ir doti tādi vārdi.  Mēs bijām aizbraukuši uz A.Upīša dzimtajām mājām „Kalniņi”, bet daudzu māju, kur kādreiz dzīvoja rakstnieks bērnībā- „Vilkudobes”, „Baloži” –vairs nav, bet citām, kā „Jaunpuntūži”, pabraucām garām.

Gida profesija varētu būt ļoti interesanta, bet tas nozīmē, ka ir ļoti daudz jāzina.”

Markuss Ozoliņš sniedza savu vērtējumu par Skrīveriem :„Skrīveri ir mazs novads, centrālā ir Daugavas iela, bet ielu ir daudz, mēs pabraucām garām Tilta, Sporta, Pīlādžu, Ozolu, Robežu ielai, bet , braucot pa Purapuķes ielu, nokļuvām uz Rīgas-Daugavpils šosejas, no kuras nogriezāmies pa Skrīveru-Līgatnes ceļu un iepazinām dažādas ražotnes, kas saistās ar rakstnieka  Andreja Upīša darbos aprakstītām vietām, piemēram, Pārtikas kombināts, Zaula dzirnavas, daudzās upītes. Manā novadā ir laba vidusskola,  Mākslas un mūzikas skola, bibliotēkas, kultūras centrs. Skrīveros ir visskaistākā daba un visforšākie cilvēki. Man patīk dzīvot Skrīveros!”

Paulai Germanei pēc brauciena  veidojās savs viedoklis:„Skrīveri, senāk Remershofa, ir neliels novads, kurā ir daudz ielu, iestāžu, uzņēmumu. Izbraucot no centra, nokļuvām vietā, kur ir lielas un skaistas mājas, kurām ir interesanti nosaukumi- „Stirnas”, „Vīksnas”, „Ziemlauki”, „Vecveģi”, „Jaunveģi”, „Jaunpuntūži”, „Robežas”, „Kalniņi” u.c. Mūsu novadā kādreiz bija Kalna krogs un Lejas krogs,bija Kaktiņa restorāns, tagad ir Klidziņa. Bija vairākas dzirnavas- Zaula dzirnavas, Tomsona dzirnavas, tagad  šādu uzņēmumu nav, bet ir Pārtikas kombināts,  Skrīveru saldējums, Skrīveru saldumi, Andreja Upīša muzejs, Aizkraukles pilskalns un citi kalni, precīzāk, pauguri-Klaucēnkalns, Mūrniekkalns, Ercu kalns, Meteņu kalns. Andrejs Upīts daudzās grāmatās piemin Skrīveru vietas un notikumus.

Skrīveri ir ļoti laba vieta, kur atbraukt ekskursijā! Es dzīvoju Skrīveros un man tas ļoti patīk!”

Daiga Martinsone, klases audzinātāja

8. oktobrī 6. b klases skolēns Artūrs Zariņš ar līdzjutējiem no klases piedalījās GVG spēles finālā. Spēle bija ļoti spraiga, jo visi dalībnieki bija līdzvērtīgi spēlētāji, katrs ar savām stiprajām un vājajām pusēm. Artūra stiprā puse bija rakstiskie jautājumi, kuriem dots neliels apdomāšanās laiks , un pēc pirmajām divām kārtām viņš rezultātu tabulā bija pirmais. Pēc trešās kārtas Artūrs piedalījās papildjautājumu atbildēšanā un pavisam nedaudz pietrūka līdz finālam, tādējādi saglabājot trešo vietu kopvērtējuma tabulā. Šajās dienā Artūrs uzzināja daudz laba par sevi no klases biedriem, sagādāja patīkamus mirkļus klases audzinātājai, skolotājiem un vecākiem, kā arī ieguva vērtīgu dzīves pieredzi. Pusfinālā spēli varēsim skatīties 16. oktobrī, fināla spēli – 23. oktobrī

Terēze Barkāne, 9.a klases skolniece

2020.gada 5. oktobrī 9. klašu skolnieki brauca uz Cēsīm. Cēsīs mēs apskatījām Cēsu pili un Vienkoču parku. Sākumā mēs aizbraucām uz Cēsu pili. Tur, sadaloties par klasēm, mēs sākām ekskursiju. Sākumā mēs ar gidi staigājām pa pilsdrupām, runājām par Livonijas un tās ordeņa vēsturi, iegājām pils pagrabā kā arī pils augstākajos stāvos. Viens no mūsu klases audzēkņiem tika pārģērbts par Mestru, tad gide mums pastāstīja arī par Mestra un mūku ikdienu. Pēc tam gājām uz militāro treniņu turpat Cēsu pilī. Sadalījāmies komandās un spēlējām spēles, piemēram, metām šķēpu un staigājām ar ķekatām. Kad nodarbības beidzās, satikāmies ar paralēlo klasi un braucām uz nākamo pieturu – Vienkoču parku.       Arī Vienkoču parkā dalījāmies pa klasēm. Tur ar gidi staigājām pa mežu un aplūkojām dažādas figūras, maketus un statujas, kā arī klausījāmies gides stāstījumu par šo figūru un maketu vēsturi. Mūsu klasei tur visvairāk patika Senākā Latvijas māja; tā izskatās kā liels konuss un tajā iekšā ir ugunskurs. Vienkoču parkā mums patika arī dažādie māju maketi, ekoloģiski būvētā māja kā arī zārks un laivas. Vienkoču parkā mums ļoti patika arī dažādas šūpoles, jo gandrīz neviens no mums nebija sen šūpojušies.       Mums par laimi, laika apstākļi bija labi visu dienu un tas padarīja šo ekskursiju vēl labāku. Mums šī ekskursija likās interesanta un mēs nevaram sagaidīt, kad brauksim vēl kādā citā ekskursijā.

Vija Meroža, direktora vietniece audzināšanas jomā.

Jau kādu laiku atpakaļ mūsu skolu pabeidza Tamāra Kosmočova. Tā ir noticis, ka arī viņas mazdēls Gustavs Kauliņš mācās mūsu skolā. Liels prieks par to, ka mūsu bijušie absolventi daudz dara  arī bijušās skolas skolēnu labā..Tamāra aizraušanās ir orientēšanās. Lai virzītu šo sporta veidu , viņa raksta dažādus projektus, zīmē kartes….Arī šoreiz kādā saulainā septembra dienā Tamāra uz skolu ieradās ar visu orientēšanās aprīkojumu, lai iepazīstinātu 3.a,3.b;5.a,5.b;11.a,11.b klašu skolēnus ar orientēšanās sporta veidu un tā specifiku.

Liels paldies Tamārai Kosmočovai par sadarbību!

Ministru kabineta noteikumi Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Lai ierobežotu Covid-19 infekcijas slimības izplatību, no trešdienas, 7. oktobra, uz mēnesi tiek ieviesta obligāta sejas masku lietošana sabiedriskajā transportā. Prasība netiek attiecināta uz bērniem līdz 13 gadu vecumam, kā arī personām ar kustību vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ masku nav iespējams uzvilkt. Jāpatur prātā, ka šoreiz jāizmanto medicīniskās vai higiēniskās maskas, respiratorus vai sejas vairogus, jo lakati, šalles vai līdzīgi deguna un mutes aizsegi nevar pasargāt no infekcijas izplatīšanās, norāda epidemiologi. Noteikumi attiecas arī uz pašvaldību organizētajiem skolēnu pārvadājumiem.

Estere Appena, 8.b skolniece

28.septembrī mēs, 8.b klases skolēni, devāmies apskatīt skaistākās vietas Siguldā un Turaidā. Turaidas muzejrezervātā apskatījām seno Turaidas mūra pili, Turaidas mazo, latvisko baznīcu un Baznīckalnu. Turaidas muižas dārznieka mājā iepazinām ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”. Tā stāsta par lībiešu ikdienas dzīves ritējumu un mītiskajiem priekšstatiem, kas cieši saistīti ar dabas pasauli. Uzzinājām, ka lībieši ir Latvijas pamatiedzīvotāji ar senu un bagātu kultūru. Noklausījāmies arī skumjo stāstu par Turaidas Rozi un viņas likteni. Noslēgumā aizgājām uz Dainu parku.
Tā mēs papildinājām arī savas vēstures zināšanas. Pateicoties projekta ’’Latvijas skolas soma” atbalstam, varējām apmeklēt šo skaisto vietu Vidzemē.