Edgars Bērziņš, Latvijas Vēstures skolotāju biedrības valdes loceklis

No 20. līdz 26.aprīlim Konventum konferenču centrā Helsinogoras pilsētā Dānijā notika 22. EUROCLIO gadskārtējā profesionālās izaugsmes konference. Tas bija labi plānots un organizēts notikums, kas vienuviet pulcēja vairāk kā 150 vēstures izglītotāju, skolu direktoru, inspektoru un citu interesentu no visas Eiropas un pat no ASV, Kanādas, Korejas, Izraēlas, Kreivijas un Indijas.

Konferences tematika

Šī gada konferences tēma – demokrātija – kuru redzējām no dažādiem skatupunktiem: demokrātija teorijā un praksē, skolās un klasēs un diskusijās, kuras organizēja un vadīja EUROCLIO un ar to saistīto organizāciju biedri. Atklāšanā EUROCLIO prezidente Silvija Semmeta (Sylvia Semmet) uzsvēra, ka ir būtiski saprast pagātni, lai būvētu nākotni, kura būtu humāna, demokrātiska un ilgtspējīga. Viņas pausto domu turpināja citi runātāji, piemēram, Dānijas Vēstures skolotāju biedrības vadītājs Deivids Kings (David Kyng), Helsingoras pašvaldības muzeja direktore Majbrita Bagere (Majbritt Bager), Nacionālā vēstures ekselences centra ar mērķi veicināt vēstures un kultūras mantojuma izplatīšanu direktors un Pīters Brunbehs (Peter Brunbech) un Svens Tetzlafs (Sven Tetzlaff), Kōbera fornda izglītības departamenta vadītājs. Uzrunu sesiju noslēdza EUROCLIO sekretariāta direktora Džonatana Even-Zohara (Jonatan Even-Zohar) uzruna, kurā viņš uzsvēra demokrātiskas un pilsoniskas pieejas nozīmi vēstures pasniegšanā.

Baudāmas uzrunas ar nozīmīgu ieskatu

Konferences bagātība – publisko lekciju lektori – politiķis Bo Lidegards (Bo Lidegaard) un prof. Antons de Baets (Antoon de Baets). Lidegards sniedza saturīgu ieskatu modernas Dānijas veidošanās procesā, pārvarot šķēršļus, kas kavēja ātrāku „superdemokrātijas” uzplaukumu Dānijā. Savukārt prof. de Baets sniedza ieskatu vēstures rakstīšanas tehnoloģijā, saskaņā ar pieredzi un izpratni, uzsverot piemiņu un demokratizāciju kā atslēgas aspektus tēmas ietvarā. Pēdējais, bet ne mazsvarīgākais – abām lekcijām bija liela ietekme personiskā līmenī – aktivitāšu starplaikos tās tika slavētas un arī analizētas.

Semināri, kuri izcēla idejas un „apgaismoja”

Konferences laikā tās dalībniekiem bija pieejami 25 semināri. „Kursu apjoms bija liels un demokrātisks izvēlē, kas bija apgrūtinoša, jo vēlējos apmeklēt tos visus,” uzsvēra Ineke Veldhuisa-Meestere (Ineke Veldhuis-Meester), pieredzējusi skolotāja, skolotāju izglītotāja un konsultante. Nevar nepiekrist, jo piedāvājums gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi bija ievērojams salīdzinot ar agrāk pieredzēto šāda tipa pasākumā. Konferences laikā tika izcelti tādi jautājumi kā daudzvalodība un dažāda vēstures pasniegšana, demokratizācijas process dažādos Eiropas reģionos, Atēnu demokrātija un tās izspēles, tāpat arī dažādu EUROCLIO un HISTORIANA organizēto projektu prezentācijas un darbnīcas (workshops), piemēram, „Lēmumi un Dilemmas” un „Kopīga vēsture Eiropai bez robežām”.

Demokrātija praksē: sastapt demokratizācijas procesu skolās un tematisko vizīšu laikā

Skolu apmeklējums parādīja demokrātiju darbībā: visi ir vienlīdzīgi un skolotāji pilda konsultantu un ceļvežu funkcijas ar mērķi veicināt skolēnu zināšanas, izpratni, interpretēšanas un informācijpratību. No otras puses, kā zināms, ar lielu varu (brīvību) nāk liela atbildība: „Te redzama krasa atšķirība no skolas, kurā strādāju, kur nav ļauta tāda kustības brīvība un iespēja mācīties citādāk,” uzsvēra Manana Khvatasi, skolotāja no Gruzijas.

Demokratizācijas process ietekmējis arī kultūras pieminekļus, vietas un ēkas. Mēs redzējām to, ko organizatori solīja: vietējo vēstures skolotāju vadītu tematisku pilsētas apskati ar mērķi atklāt nozīmīgākos notikumus, vietas un cilvēkus Dānijas demokratizācijas procesā, pārejot no absolūtisma uz valsti, kādu to redzam pašlaik.

Demokrātija darbībā: EUROCLIO Ģenerālā Asambleja

Pēdējā konferences dienā notika ilgi gaidītā Ģenerālā Asambleja, kurā līdzās pilntiesīgo un asociēto asociācijas biedru tiesību un pienākumu apspriešanai, notika vairākas būtiskas vēlēšanas: tika ievēlēta jauna asociētā organizācija un pārvēlēta audita komisijas locekle. Ģenerālā Asambleja priekšstatīja demokrātiju darbībā: valde un sekretariāts prezentēja sasniegto aizvadītajā gadā: organizēti vairāk kā 100 semināri treniņkursi, paplašināta HISTORIANA mācību sadaļa, organizētas vairāk kā 50 tikšanās un paplašināta sadarbība ar vēstures izglītošanas un piemiņas jomās. Tāpat varam būt lepni, jo biedru aktivitātes dēļ: Asamblejas laikā  sekotāju skaits EUROCLIO Facebook lapā sasniedza 3000! Tāpat jāuzsver nu jau bijušās prezidentes Silvijas Semmetas (Sylvia Semmet) paveiktais un jāvēl veiksme un panākumi turpmākā organizācijas stabilitātes un izaugsmes nodrošināšanā EUROCLIO jaunajai prezidentei Marjanai de Grootai-Reuvekampai (Marjan de Groot-Reuvekamp).

—

Raksta autora dalību EUROCLIO konferencē nodrošināja Erasmus+ projekta “Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas pedagoģiskā personāla kompetenču pilnveide CLIL ieviešanai” (Projekta Nr. 2014-1-LV01-KA101-000137) finansējums.