Edgars Bērziņš, projekta vadītājs, foto: V.Meroža

Otrdien, 31.maijā, noslēdzās divus gadus ilgais darbs pie skolas virzības uz daļēju mācību satura īstenošnu svešvalodā, īstenojot VIAA apstiprināto Erasmus+ KA1 projektu “Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas pedagoģiskā personāla kompetenču pilnveide CLIL ieviešanai” (Nr. Nr. 2014-1-LV01-KA101-000137). Projekta īstenošanas laikā skolas pedagoģiskais personāls apguva gan CLIL teorētiskos, gan praktiskos aspektus, apmeklējot LU PPF organizētos kursus, vadot nodarbību ar CLIL elementiem, kā arī piedaloties kopskaitā 12 mobilitātēs.

Projekta īstenošanas laikā skolā notika aktīva rosība un tas tiešā mērā skāra ne tikai skolotājus, bet arī skolēnus, jo skolotāji arvien vairāk sāka izmantot svešvalodas aspektu kā nozīmīgu elementu ikdienas izglītošanas procesa īstenošanā. Analizējot paveikto, kolēģi uzsver: tas bija tā vērts, jo tika paplašināta izpratne par svešvalodas pielietošanas iespējām, vadot mācību stundas.

Tāpat jāizceļ šādi projekta rezultāti:

• organizēta pedagogu tālākizglītības apguve (“Satura un valodas integrētas mācības – CLIL”, A programma; LU PPF, 2 KP apjomā), ko sekmīgi apguva 20 skolas skolotāji;
• Izstrādāti 20 stundu plāni, kas īstenoti novadot 20 nodarbības skolēniem;
• Veikta 20 mācību stundu novērošana, analizējot skolotāju pielietoto CLIL metodiku;
• īstenotas 12 mobilitātes, kurās piedalījās 8 skolas skolotāji, pārstāvot dažādus mācību priekšmetus un potenciālās skolēnu mērķauditorijas – pamatskolas un vidusskolas skolotāji – humanitāro un sociālo zinātņu bloks – S.Krasovska, S.Mārtinsone, A.Ieleja, G.Voldeka, L.Ērgle un E.Bērziņš un dabaszinātņu bloks – S.Rūze un I.Gaņina;
• projekta vadītājs veicis ar projekta atpazīstamību saistītas aktivitātes, piedaloties dažādos pasākumos, izklāstot projekta ideju (VIAA organizētie infromatīvie semināri – 3 (2014., 2015. un 2016.gadā) un “Creative Europe” – konference Polijā (2016.gadā).

Minētie ir tikai kvantitatīvie rezultāti, jo noteikti ir jāakcentē arī vidēja un ilgtermiņa rezultāti, kas sniegs efektu tuvāko mācību gadu laikā:

• palielināta interese un prasme pielietot ar CLIL saistītas mācību metodes un pieejas;
• paaugstināta skolotāju prasme pielietot ar valodas mācīšanu saistītus aspketus ne-valodas mācību priekšmetos;
• veicināta skolotāju spēja paraudzīties uz mācību procesu no cita skatpunkta, akcentējot valodas aspektu;
• īpaši izcelta “scaffolding” jeb atbalsta pasākumu sistēma, kas veicinās veiksmīgāku mācību satura un valodas apguvi ilgtermiņā.

Atsaucoties uz skolas plānošanas dokumenta “Integrēta mācību satura un valodas apguves (IMSVA) ieviešana Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā (2014. – 2017.)”, jāuzsver arī pievienotā vērtība – skolotāju spēja pielāgoties jauniem apstākļiem un iespējām izmantot arvien plašākus mācību resursus, lai dažādotu un veicinātu saistošāku un XXI gadsimta izglītībai atbilstošāku mācību satura un metodikas piedāvājumu skolēniem.

Vēlos uzsvērt, ka šie ir tikai pirmie soļi skolas virzībai uz veiksmīgas (!) mācību satura un valodas integrētas apguves īstenošanai skolā, jo kā nākamie darāmie darbi ir plānoti mcību materiālu izstrāde, stundu novērošana ārzemēs un jaunu mācību paņēmienu īstenošana, vadot nodarbības skolēniem.