Ziemas draugs un brīnums.

2021. gada 29. Janvāris

Agate Anufrijeva, 4.klases skolniece

Viss sākās tā…beidzot sākās. Tā nebija bijis jau ļooooooti sen. Beidzot varēja vilkt kombinezonu, kurš gadu no gada bēdīgi gulējis skapī… Tikai izrādās – vairs neder un ir palicis par mazu… Tāpēc nācās vien vilkt sniega bikses un biezo ziemas jaku. Kad ģērbos, blakus esošais radiators jau nespēja vien sagaidīt, kad nākšu iekšā ar slapjiem cimdiem, cepuri un zābakiem, ko žāvēt. Būs viņam kārtīgs darbiņš.

Ārā uzreiz skrēju aiz mājas, jau pa ceļam paņēmu sniega piku, no kuras velt sniegavīra pamatni. Izdomāju velt sniegavīru ar četrām bumbām, jo tā sniegavīrs sanāks daudz lielāks. Vispirms ir jāsataisa apakša. Uzvēlusi lielu bumbu, sāku tai virsū mest sniegu. Tad nogludināju. Sataisīju vēl trīs bumbas un uzcēlu tās virsū. Uhhh! Cik grūti! Kad visas bumbas bija nogludinātas, sāku meklēt zariņus, kurus iespraust roku un deguna vietā, jo labu burkānu „deguna vajadzībām” neatradu (mamma bija mājās). Acu vietā paņēmu divus kastaņus no manas rudens kolekcijas. Kad sniegavīrs bija gatavs uzreiz skrēju pie brāļa.

  • Brāli, nofotogrāfēsi mani ar sniegavīru? Lūdzu!
  • Dzirdi? Nu, lūdzu!!!!
  • Labi, jau labi.

Kad abi ar sniegavīru bijām safotografēti no visām pusēm, sapratu, ka viņam taču ir vajadzīgs vārds! Izdomāju, ka viņu sauks par Eduardu.

Komentāri