Liega Krasovska, 7.b klase

Piektdien, 9.maijā, es kāpu vilcienā, lai dotos uz Rīgu, kur tika organizēta ekskursija pa Rīgas  ievērojamām vietām, kā arī tikšanās ar eiroparlamentārieti Inesi Vaideri. Šī lieliskā iespēja tika nopelnīta piedaloties eseju konkursā par O. Kalpaku. Kopumā šo ekskursiju bija nopelnījuši vienpadsmit skolēni, to skaitā arī es, kas visi bija atzīti kā laureāti eseju konkursā.

 Dienas sākumā mūs laipni sagaidīja I. Vaideres palīdze –  studente Laura, kura pavadīja mūs visu dienu. No sākuma devāmies uz Eiropas māju, kur mūs iepazīstināja ar jauniešu iespējām Eiropas parlamentā un ar dažādiem interesantiem faktiem par Eiropas Savienību, tur mēs ieguvām arī suvenīrus no Eiropas Parlamenta.

 Vēlāk mēs devāmies uz Vaideres kundzes biroju, kur mūs sagaidīja eiroparlamentārietes asistente – Inga, kas mūs iepazīstināja ar I. Vaideres darba ikdienu un demonstrēja mums nelielu filmiņu par viņu. Diemžēl pašu I. Vaideres kundzi satikt mums neizdevās. Arī šajā vietā mēs ieguvām dažādus suvenīrus no Eiropas parlamenta.

 Tad mēs devāmies uz blakus esošo Saeimu, kur mūs sagaidīja partijas ‘Vienotība’ jurists, kurš tad arī šajā reizē pildīja gida lomu pa seno ēku. Mani pārsteidza mājas ļoti greznais iekārtojums, tas izskatījās fantastiski! Tāpat  mūsu gidam izdevās mani arī pārsteigt ar dažiem ļoti dīvainiem noteikumiem, kas bija jāievēro Saeimas mājā, proti, žurnālists nedrīkst intervēt politiķi lielajā plenārsēžu zālē un šajā paša vietā arī parastajiem ekskursantiem ir aizliegts sēdēt politiķu krēslos un fotografēties. Šie noteikumi škita ļoti neparasti, tomēr noteikumi paliek noteikumi!

 Tad mēs visi devāmies uz Saeimas kafejnīcu, kas nemaz nav tik iecienīta politiķu vidū, kur mēs ēdām pusdienas, par kurām samaksāja I. Vaideres birojs.

Tālāk mūsu ceļš vijās uz Brīvības un Stabu ielas stūri, kur bija paredzēta ekskursija pa nesen atklāto ekspozīciju stūra mājā. Viss bija iekārtots kā laikos, kad mājā tika turēti ieslodzīti, mums pat ieejot šajā muzejā tika dota speciāl caurlaide, kas bija veidota tieši tāpat kā Padomju laikos. Sajūta mājā bija briesmīga, jo nevēlējāmies ticēt gides stāstītajam par cietsirdīgo isturēšanos pret cilvēkiem, kas ne pie kā nebija vainīgi un nebija pelnījuši šādu izturēšanos. Diena patiešām bija izdevusies, un mājās es braucu ar ļoti košiem iespaidiem par dienā piedzīvoto un dzirdēto. Piedalieties arī jūs konkursos, zaudētāji jūs nebūsiet ne pie kāda iznākuma, tagad es varu teikt, ka tas ir tā vērts!