Santa Krasovska, humānās pedagoģijas lasījumu dalībniece, latviešu valodas skolotāja

Šī gada 19.-23. martā Gruzijā Tbilisi Universitātē notika 13.starptautiskie lasījumi humānajā pedagoģijā. Tajos piedalījās ap 700 skolotāju no 18 valstīm un autonomajām republikām. Šī gada lasījumu tēma bija „Skolotājs”.
Pirmajā dienā Latvijas delegācija apmeklēja Tbilisi 1.eksperimentālo skolu, kur varēja vērot atklātās stundas, un bērnu radošo studiju „Basti Bubu”. Otrajā dienā devāmies uz Kahetijas novadu, lai ciemotos Humānās pedagoģijas attīstītāja Šalvas Amonašvili mājā.

Trīs dienu lasījumos bija ļoti interesanti komunicēt ar citu zemju pedagogiem, uzklausīt viņu pieredzi, meistarklases, darboties grupu diskusijās – laboratorijās. Humānās pedagoģijas pamatideja ir personības veidošana. Angļu paruna māca: „Neaudziniet bērnu, audziniet sevi. Bērns tāpat izaugs… līdzīgs jums.” Uzklausiet viņu! Nereti, kad bērns uzdod jautājumu, viņš patiesībā negaida atbildi, bet piedāvā sarunas tēmu.

Vairāki runātāji pieminēja atzinumu, ka mūsdienu bērni ir citādāki kā iepriekšējās paaudzes, tādēļ viņus arī jāmāca citādi. Skolotāja loma ir vadīt, iedvesmot, mācīt, vienlaikus netraucējot veidoties katra paša ES, neuzspiežot savas vērtības un uzskatus. Sokrāts teicis: „Katrā cilvēkā ir Saule, tikai atļaujiet tai spīdēt!” Kazahijas kolēģi atgādināja par diviem skolotāja darbības pamatlikumiem:

1.likums – Pats dari to, ko māci!
2.likums – Ievēro pirmo likumu!

Šalva Amonašvili savā meistarklasē atgādināja, ka skolēni patiesi mīl Skolotājus, kuriem uzticas. Un tad pedagoģijā var piedzīvot tos mirkļus, kad pareizā intonācijā pateiktu pareizu vārdu ietekmē bērns var izmainīties līdz nepazīšanai. Viena no populārākajām Š.Amonašvili mācībām ir: ”Piezīmē savam skolēnam!”, t.i., attīstiet viņa domu, ideju, darbu, nedaudz papildinot ar savu pieredzi un meistarību!

Arī citu pedagogu runās izskanēja dažādas filozofiskas domas un vērtīgas atziņas.

Iedrošiniet skolēnu grūtajos brīžos, palīdziet pārdzīvot un pārvarēt neveiksmes, kļūdas! Tajā pašā laikā uzdevumiem jābūt ne-viegliem, jo izaugsme iespējama, tikai pārvarot grūtības. Laba vadītāja ietekmē jaunais cilvēks sāk radīt, un dažkārt pat pašam neticas, uz ko viņš var būt spējīgs. Igors Kiršins no Kaļiņingradas uzsvēra, ka visobjektīvākais Skolotāja darba kvalitātes rādītājs ir skolēna acis – sekojošas, ieinteresētas, dzīvas.

Skolotājam jāatrod bērnā vajadzību mācīties, jo cilvēks pēc savas būtības ir zinātkārs, un jāieķeras tajā, radot motivāciju. Jāspēj organizēt situāciju, vidi, kurā ir komfortabli mācīties. Skolotāja ikdiena nav tikai darbs, bet misija. Ukrainas pedagoģe Viktorija Bak atgādināja, ka lielākā daļa savulaik devušies studēt, mīlot bērnus, un ienākuši skolās, tiecoties viņiem sniegt visu labo un gaišo. Nedrīkst laika gaitā iesīkstēt, kļūt inertiem.

Klims Sultanovs no Dagestānas – Derbentas Pasaules kultūras vidusskolas direktors jau 30 gadus – runāja par cilvēka iekšējo kultūru, par izvēles brīvību. Manuprāt, spilgts bija dzīves salīdzinājums ar lielveikalu. Ņem, ko gribi! Diemžēl cilvēki nereti neredz kasi, kur par visu vajadzēs norēķināties.

Konferences gaisotne bija ļoti pozitīva, gaiša. Noslēguma daļā aplausus izpelnījās Latvijas Humānās pedagoģijas asociācijas vadītājas Irmīnes Pogrebņakas uzruna ar noslēdzošo atziņu: „Es ticu humānās pedagoģijas neizbēgamībai.”

Šai konferencē Šalva Amonašvili ar ļoti lielu cieņu citēja mūsu izglītības ministres Inas Druvietes reiz viņu savstarpējā sarunā teiktos vārdus: „Latvija ir maza zeme, un katrs bērns mums ir nacionālā vērtība”.

Dzīvosim ticībā patiesi labajam un skaistajam!
Būsim piemērs, attīstīsim savu apgarotību, personīgo pievilcību!
Ar cieņu uzņemsim savu Skolotāja pienākumu!

Foto atskats pieejams GALERIJĀ!