Santa Krasovska, latviešu valodas un literatūras skolotāja

          28.-31. martā Gruzijā, Amonašvili pedagoģiskajā centrā Bušetijā, notika starptautiska pedagoģiska konference, kurā atkal klātienē pēc pandēmijas laika ierobežojumiem piedalījās 125 pedagogi no 13 valstīm (Austrijas, Vācijas, Šveices, Baltkrievijas, Polijas, Kazahstānas, Uzbekistānas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Krievijas, Gruzijas). Dalības kvotu dēļ no Latvijas bijām 6. Jutos pagodināta par saņemto uzaicinājumu ierasties uz šiem lasījumiem jau desmito reizi. Kā Latvijas humānās pedagoģijas asociācijas biedre piedalos tajos kopš 2014. gada.

Humānās pedagoģijas aizsācējs ir daudziem, kas studējuši pedagoģiju, zināmais skolotājs un grāmatu autors Šalva Amonašvili. Viņš savos 94 gados vēl arvien ir enerģijas pilns un turpina iedvesmot kā skolotājus, tā vecākus. Humānās pedagoģijas galvenais uzmanības akcents ir Bērns. Skolotāja un vecāku uzdevums ir palīdzēt viņam pilnveidoties un izaugt par Cilvēku. Cilvēcība kļuvusi par 21. gs. aktualitāti.

Šo XXIII lasījumu vadošā ideja ir saistīta ar saskarsmi. Jau atklāšanas runā HP viceprezidents Paata Amonašvili atgādināja par vērtībām, minot, ka ikvienam jebkuras darbības mērķim ir jābūt virzošam, nevis graujošam; prātam jābūt cieši saistītam ar saprātu, lai ar savu gudrību nenodarītu ļaunu. Ikvienam ir jāaizdomājas par sevis atstāto pēdu nospiedumiem.

Latvijas Humānās pedagoģijas asociācijas vadītāja Irmīne Pogrebņaka savā runā aicināja aizdomāties par latviešu dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdiem: Klausies, kā pasaulē klusi cilvēks pēc cilvēka sauc…  Mūsdienu pasaulē vairums tās iedzīvotāju runā, bet neprot klausīties un dzirdēt. Cilvēks meklē sapratni. Kā panākt, lai tiec sadzirdēts? Skolotājs ne tikai sniedz zināšanas, nodod informāciju. Kur ir Tavs smaids, Skolotāj? Cik tas ir patiess? Īsta audzināšana iespējama tikai ar mīlestību, uzticēšanos un ticību katra bērna unikalitātei. Viņa aicināja atcerēties, ka mums ir divas acis, ausis, rokas, bet tikai viena mute, kurai vēlams aizlikt priekšā atslēdziņu – padomāt, kad un kāpēc paklusēt, bet runāt vairāk labus, iedrošinošus vārdus, izteikt komplimentus un uzslavas. Mēs katrs saskarsmē kaut ko gaidām. Izvēlies cienīt cilvēku līdzās, savu valodu, zemi un rūpēties par to!

Šais dienās mums bija iespēja klausīties panākumiem bagātu pedagogu runas, piedalīties viņu vadītajās meistarklasēs un “stundu salūtā”, kad skolotāji dalījās ar veiksmīgām mācību darba un audzināšanas metodēm. Konference ritēja ļoti draudzīgā, pozitīvi atbalstošā gaisotnē, nejaucot mūsu profesionālajā darbībā politiku.

Gribu piefiksēt atsevišķas atziņas, kuras, iespējams, nav jaunas, bet ir aktualizēšanas vērtas:

• Nemīlestības nav. Mīlestība ir tik daudz, cik to kopj.
• Kamēr iekšējā pasaule nemainīsies, nespēsi darīt humānus darbus.
• Kur labi skolotāji, tur labi skolēni. Skolas un skolotāju labā slava ir garants labākai izglītībai.
• Tikai radoši skolotāji ved uz panākumiem.
• Vārdi var būt tukši, kaut tiem ir bagāta semantika. Piepildi savus vārdus ar saturu!
• Mēs saņemam tādu bērnu, kā par viņu domājam – vājš, gudrs, veiksmīgs, talantīgs utt.
• Vecāku lūgšanas par bērniem ir jaudīgs spēks, jo ir patiesas, mīlestības pilnas, tāpēc spēcīgas un Dievam īpaši pieņemamas.
• Mācāmies no dabas, ka visam ir sava misija.
• Dvēsele izpleš spārnus tikai jēgas meklējumos. Mums regulāri tiek doti Cilvēki, lai palīdzētu atklāsmē.
• Mēs ikviens esam skrūvīte lielā mehānismā. TU esi svarīgs šeit, klasē, skolā, ģimenē, tautā, uz Zemes, Visumā. Attīstoties katrai daļiņai, attīstās viss tīkls.
• Mēs esam savas dzīves arhitekti un mākslinieki.
• Zvaigznes gaisma mirdz mūsos katrā, mēs spējam dāvāt gaismu citiem.
• Noziegums, ja bērni tiek novērsti no vērtīgām grāmatām.
• Gribi kaut ko iegūt, dalies!
• Mūsdienās saskarsmē ir daudz simulācijas, viltotu jūtu un rīcības.
• Dzīvē bieži vien uz visinteresantākajām lietām neviens nenorāda.
• Kas notiks ar mums, kad pārtrauksim izzināt ko jaunu?
• Būtiskākais ir jautājums Kāpēc?
• Ja jūs neko nejautājat, nevarat saņemt atbildi.
• Pusaudži visai bieži darbojas tikai uz kādiem 10%. Pārējos pieslēdz, kad viņiem ko vajag. Toties paskatieties, kā viņi izmainās, kad viņiem patiesi vajag!

Izmantojot brīvo dienu starp lidojumu un konferenci, mēs – trīs Latvijas pedagoģes – viesojāmies ebreju privātskolā Tbilisi. Bērni, mūs sagaidot, priekšnesumam bija iestudējuši nelielu teātra etīdi. Ar interesi piedalījāmies dažādās mācību stundās vairākās klasēs, iepazinām skolu, tikāmies ar skolotājiem un skolas vadību, savstarpēji daloties pieredzē.

Lepojos, ka mūsu Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā jau ilgstoši tiek iedzīvinātas humānās pedagoģijas idejas un metodes, liekot uzsvaru uz cilvēcību savstarpējās attiecībās, ticību bērna spējām, izaugsmei un personīgajam nozīmīgumam.