Laine Šarkuna, 12.a klase; foto: A.Katajs – Paeglis

Pavisam īsu mirkli pirms lielā eksāmenu trakuma  mums, 12. klasei, 13. maijā  pēdējo reizi zvanīja skolas zvans. Ar šo dienu noslēdzās divpadsmit gadi skolas solā, kurus aizvadījām mācoties, turpmākās aktivitātes skolā saistīsies tikai ar apgūtā un savu spēku pierādīšanu eksāmenos. Par šo svētku radīšanu īpaši bija parūpējušās abas 11. klases.

Rītu sākām ar audzināšanas stundu, kuru vadīja trīs atraktīvi vienpadsmitie. Stundas gaitā rakstījām pateicības vārdus skolai un skolotājiem, vēlējām visu to labāko, kā arī uz dažādu krāsu papīra velniņiem atzināmies skolas laikā izdarītajās blēņās.

Tālāk mūsu ceļš veda uz Mājas saldējumu, kurā tikām cienāti ar visgaršīgāko saldējumu, katrs izmantoja iespēju izvēlēties savas mīļākās garšas. Ar auksto kārumu atmodināti, tālāk devāmies uz netālu esošo ”Dūju’’ stāvlaukumu, kurā mūs sagaidīja nākošās atrakcijas – izveidojām apli un viens otram nodevām iedomu kasti, kura bija ļoooti smaga, vismaz tā mums iegalvoja vienpadsmitie, līdz ar kasti viens otram no sirds devām līdzi novēlējumus nākotnei. Turpat uzradās arī mūsu blēņu velniņi, kurus daudzi no mums, viscticamāk, cerēja vairs nekad neieraudzīt. Negribīgi bet, vienpadsmito iedrošināti, mēs nolasījām katrs sava velniņa saturu skaļi un tos sadedzinājām, lai sastrādātais pazustu kā nebijis.

Nākamais pieturas punkts bija bērnudārzs ’’Sprīdītis’’, kurā mūs sagaidīja mīļas un enerģiskas audzinatājas. Tur mēs atgriezāmies bērnībā, klausoties  tagadējo audzēkņu dziesmās, pārģērbjoties un ejot rotaļās, risinot atjautības uzdevumus, našķojoties ar saldumiem, klausoties atmiņu stāstus un skatoties fotogrāfijas. Īpaši emocionāla šī tikšanās bija tiem, kuri šo bērnudārzu pirms daudziem gadiem bija absolvējuši, tomēr katru no mums, lai arī kuru bērnudārzu mēs būtu apmeklējuši, pārņēma nostalģija, ieraugot mazās gultiņas, sajūtot bērnudārza ēdiena smaržu un atceroties, cik bezrūpīgas bija dienas tajā vecumā.

Pusdienlaikā atgriezāmies skolā un gatavojāmies svinīgajam pēdēja zvana brīdim. To sākām ar klusuma brīdi, pieminot bojā gājušo pirmās klases audzēkni. Svinīgajā daļā pateicāmies skolotājiem, saņēmām 11. klases un mazo pirmklasnieku sveicienus, esam īpaši pateicīgi mazajiem brašuļiem par spēju saņemties grūtos brīžos un padarīt mūsu Pēdējo zvanu krāsaināku. Ari 11. klase mūs pārsteidza ar drosmīgu muzikālo priekšnesumu.

Dienu noslēdzām ar vēl vienu vienpadsmito sagādātu pārsteigumu, kas bija kā odziņa uz garšīgas kūkas – tikām nogādāti Kokneses pilsdrupās, no kurām devāmies brīnišķīgā braucienā ar kuģīti. Tā kapteinis brauciena laikā mūs iepazīstināja ar vēsturi, izklaidēja ar jokiem un informēja par tā brīža rezultātu hokejā. Laiks mūs lutināja, baudījām ainavu un uzņēmām vairākas skaistas bildes piemiņai no izdevušās dienas.

Mūsu diena bija pārpildīta ar patīkamām emocijām, par to vēlamies teikt vislielāko paldies skolotājām Santai Krasovskai un Dainai Pētersonei, kā arī viņu klasēm, jūs padarījāt šo dienu neaizmirstamu!  Paldies arī Skrīveru mājas saldējumam un bērnudārzam ”Sprīdītis’’ par viesmīlīgo uzņemšanu!