Līga Volkova ,latviešu valodas skolotāja.

Kas varēja gudrāks būt

Par bitītes gudrumiņu?

Kāda izskatītos zeme, ja uz tās nebūtu apputeksnētāju, tostarp bišu? Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas 5. un 6. klašu skolēni kopīgi ar pedagoģi Andru Simanovu 26. maijā meklēja atbildi uz šo un vēl daudziem citiem jautājumiem, kas saistīti ar bišu dzīvi. Atbildes dažkārt bija pārsteidzošas – izrādās, līdz pat 75% ziedaugu atkarīgi no dažādu apputeksnētāju darbības. Katrs trešais cilvēka barības kumoss ietu zudumā, ja mūsu labā nerosītos čaklie kukaiņi – Latvijā par apputeksnēšanu rūpējas ne vien medusbites, bet arī kamenes, vientuļniekbites, lapsenes, tauriņi un vaboles.

Biškopības vēsture Latvijā ir sena – senākās liecības par dravniecību saglabājušās no 2.-4. gadsimta. Sākotnēji cilvēki medu ievāca no savvaļas bitēm,  bet vēlāk sāka dravot – kopt bišu saimes to dabiskajās dzīves vietās – koku dobumos. Katru bišu koku īpašnieks iezīmēja ar īpašu, viņam vien raksturīgu, īpašuma zīmi. Ap 16. gs. dravas – bišu saimju novietnes tika iekārtotas dravnieka dzīvesvietas tuvumā, lai gan dravošana mežā saglabājusies līdz pat 20. gs. sākumam. Vērojot un darbojoties ar bitēm, veidojās laba tiesa novērojumu, kas pārtapa ticējumos un tautasdziesmās – tās iepazinām prezentācijas laikā. Par bišu dzīvi senatnē rūpējies arī Ūsiņš, kam veltītie svētki – Ūsiņdiena svinami maija sākumā – nedaudz vēlāk – 20. maijā mūsdienās atzīmēta starptautiskā Bišu diena.

Nodarbībā skolēni iepazina gan bišu uzbūvi un to attīstības ciklu, gan “profesijas” – dažādos pienākumus stropā, ko tās veic, kā arī atsauca atmiņā, kā rīkoties, ja iedzēlusi bite. Katrs aplūkoja un aptaustīja daudzkorpusu stropu ar šūnu apkārēm un biškopja darba rīkus (dūmkannu jeb dūmekli, kaltiņu), kā arī izpētīja bišu šūnas un pašu biti palielinājumā. Pasmaržoja dažādus bišu produktus – putekšņus, bišu maizi, propolisu, degustēja dažādu ziedu un viršu medu un  medus maisījumus (ar sublimētām – aukstumā un vakuumā kaltētām ogām un augļiem, piparmētrām) no biškopja Ulda Kalniņa dravas Aizkraukles novadā. Par gardākajiem tika saukti piparmētru un aveņu medus maisījumi, taču vairāki degustētāji par labiem atzina arī medu ar ērkšķogām un cidonijām.

Izmantojot Latvijas Biškopības biedrības programmas “Bišu draugs” materiālus, nodarbības dalībnieki iepazina Latvijas gada biti – slaidbiti un veidus, kā sekmēt bišu sugu daudzveidību, piemēram, izveidojot kādā pagalma vai dārza stūrī kukaiņu viesnīcu.

Nodarbība un tās materiāls sagatavots  biedrības „Ekociemats” realizētā projekta „Kultūras un vides izglītības brīvdabas ekspozīcija „Sēļu zemes saule”” ietvaros.