Laine Šarkuna, 12.klase

Oktobra pirmajā svētdienā tiek atzīmēta skolotāju diena. Diena, kurā no visas sirds varam pateikties skolotājiem  – cilvēkiem, kuri iegulda tik daudz laika un spēka katra skolēna attīstības veicināšanā, sasilda mūs ar atzinīgiem vārdiem par paveikto, iedrošina, kad nejūtamies pārliecināti par saviem spēkiem, neliedz savu padomu vai palīdzību, kad skolas gaitās sastopamies ar neveiksmēm vai grūtībām.

Mūsu skolā šo dienu atzīmējām mazliet agrāk – 30. septembrī.  Jau no paša rīta skolā ieplūda bērni ar ziediem rokās, viņi devās pie saviem klases audzinātājiem un mīļākajiem skolotājiem, lai pateiktos par visu, ko tie devuši. Vecāko klašu skolēni tradicionāli vadīja mācību stundas jaunākiem skolēniem, ļaujot skolotājiem kaut uz vienu mācību stundu atpūsties no saviem ikdienas pienākumiem. Šoreiz stundu vadīšana bija uzticēta 12. klases skolēniem – plkst. 8.20 mēs iejutāmies skolotāju lomā, sākot stundu katrs savā sākumskolas klasē. Patiesībā šajā lomā iejutāmies jau krietni agrāk  – ļoti nopietni gatavojāmies gaidāmajai mācību stundai, iepriekš saskaņojot stundas gaitu ar sākumskolas klašu audzinātājiem un mēģinot atrast visinteresantāko pieeju mācīšanas procesam. Šajās stundās pārliecinājāmies par skolotāja profesijas nopietnību, jo nebija nemaz tik viegli tikt galā ar mazajiem, zinātkārajiem un ļoti aktīvajiem sākumskolēniem.

Otrās stundas sākumā skolotājus pārsteidza vidusskolas vokālā ansambļa sagādāta dāvana – skolas radio tika atskaņota iepriekš iedziedāta dziesma īpaši šai dienai. Skanot dziesmai, pie katra skolotāja ieradās kāds no 12. klases skolēniem un dāvināja tam paša locītu dzērvīti ar kādu vēlējumu uz tās spārna. Skolotāju sejās bija manāms prieks un pārsteigums.

Skolotāju  diena mūsu skolā tika aizvadīta ar pacilātu noskaņojumu, kas valdīja visos skolas „iemītniekos” – gan skolotājos, gan skolēnos,  to radīja pateicības izteikšanas un pieņemšanas prieks.