Laine Šarkuna, 12.a klase

Neticami ātri tuvojas laiks, kad mēs, divpadsmitie, aiz sevis aizvērsim skolas durvis. Lai nonāktu līdz šim nozīmīgajam brīdim, mums vēl daudz kas jāpaveic. Žetonvakars bija ierakstīts paveicamo darbu saraksta augšgalā, un šķiet, ka mēs ar to tikām galā godam! Šo pasākumu vienmēr atcerēsimies kā lielisku piedzīvojumu, kurā netrūka ne prieku, ne milzīga satraukuma par to, kā būs. Šī bija iespēja darboties kopā, atklāt sevī talantus, parādīt tos plašākai publikai.

Vakara svinīgajā daļā saņēmām savus žetonus un gredzenus, kas kalpos par piemiņu no šī pasākuma un piederības zīmi mūsu skolai. Klausījāmies mums veltītus svinīgus vārdus, kas lika apzināties, ka skolas beigšana vairs nav aiz kalniem. Izteicām pateicību vecākiem un skolotājiem, kas bijuši mums blakus visus šos gadus. Paldies arī 11. klasei, kuri mūs pārsteidza ar jaunu jau zināmas dziesmas skanējumu un aizrautīgām dejām! Viņu apsveikums bija kā iedrošinājums mums, gatavojoties gaidāmajai izrādei.

Mūsu izrāde „Nekur nav tik labi kā…” radās liekot galvas kopā, vairāku stundu garumā kopīgi rakstot scenāriju, radīšanas procesā radās arvien jaunas idejas, kuras arī iesaistījām izrādē. Izveidojām stāstu par to, kā mūsdienās arī notiek – pēc skolas beigšanas absolventi dodas plašajā pasaulē, katram veidojas savs dzīvesstāsts, kuru ir prieks uzklausīt tad, kad vecie draugi atkal tiekas. Ne vienmēr dzīvē viss izdodas tā, kā izsapņots, sēžot skolas solā, taču tieši tam ir domāti draugi – tie atbalstīs, kad ir grūti, priecāsies kopā ar tevi, kad būs labi. Izrādē iesaistījām vairākus muzikālus priekšnesumus, arī horeogrāfijas autori bijām mēs paši. Aizraujoši bija mēģinājumi , kuros cīnījāmies ar nogurumu un paši sevi, smējāmies par to, kas risinās uz skatuves. Bija patīkami vērot, kā mūsu acu priekšā top un ar katru reizi arvien labāks kļūst pašu izauklētais priekšnesums. Ģenerālmēģiājumā bija gruti turēties pretī stresam, tāpēc aizmirsās sakāmais, taču īstajā dienā – 3. decembrī – saņēmām sevi rokās un vecākiem parādījām savu labāko sniegumu.

Pateicību izsakām visiem, kuri mūs atbalstīja, iedrošināja un neļāva padoties, mēs to paveicām visi kopā!