Līga Kalēja, jaunsargu instruktore

20. septembrī Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas Jaunsardzes vienība devās pārgājienā “Skrīveru izlūki” pa Dīvajas taku. Pārgājiena laikā skolēni ne tikai iepazina skaisto apkārtni, bet arī apguva dažādas militāra rakstura iemaņas. Jaunsargi izmēģināja saziņu pa rācijām, apguva roku žestus, iepazinās ar militārajiem terminiem un ekipējumu.

Pēc aktīvas pārgājiena daļas dalībniekus gaidīja gardas pusdienas, kas deva spēku turpmākajām nodarbībām. Dienas otrajā pusē jaunsargi praktiski apguva maskēšanās prasmes, kas ļāva ikvienam iejusties īsta izlūka lomā.

Šādas nodarbības vienlaikus attīsta gan fizisko izturību, gan sadarbības prasmes un sniedz vērtīgas zināšanas par jaunsargu ikdienu, kā arī izpratni, kas nepieciešams vienotas komandas darbā.

Karīna Vaivode, 10.b klases skolniece

Jūrmala ir vieta, kuru apmeklē ļoti daudz ekskursantu, jo tā ir netālu no Rīgas un tās pludmales ir  sakoptas un tīras. Jūrmalā visbiežāk apmeklētākais muzejs ir Raiņa  un Aspazijas muzejs, kuru kopā ar klases biedriem apmeklēju arī es.

Kad no rīta pamodos, man bija daudz enerģijas un ļoti labs garastāvoklis. Vilcienā satiku draudzeni un runājām par dienas plāniem. Skrīveros iekāpa pārējie klases biedri un audzinātāja. Visi izkāpām Majoru stacijā. No tās devāmies uz Jomas ielu, kur paēdām otrās brokastis, pēc tam dotajā brīvajā laikā devāmies pastaigā gar  jūru.

No Majoriem pēc pastaigas  devāmies uz dzelzceļa staciju, lai ar vilcienu brauktu uz  Dubultiem. Jau stacijā mūs sagaidīja gide, kura katram iedeva lapu un zīmuli, jo dienas gaitā bija veicami vairāki uzdevumi. Sākumā devāmies uz Aspazijas māju, kurā viņa dzīvoja pēc Raiņa  nāves. Gide teica, ka Aspazija ir bijusi 21. gadsimta cilvēks.

Apskatījām arī pieminekli Aspazijai un Rainim. Te mēs lasījām pašu sacerētus dzejoļus, pieminot un godinot abus dzejniekus.

Ļoti grūts uzdevums bija dots pašā jūras krastā – gide novilka smiltīs svītru, mums bija jāatbild, kurā pusē svītrai ir Rainis, kurā Aspazija, un jāpamato savs pieņēmums. Tas bija ļoti sarežģīti.

Tālāk devāmies pie Raiņa priedēm (palikusi gan tikai  viena priede no Raiņa laikiem, bet tai klāt slejas Kristapa Gulbja skulpturālais veidojums), kur, turpceļā no sava pārinieka gūstot atbildi, bija jāveido dzejolis. Visi bija sajūsmā par Veronikas dzejoli.

Pie jūras viļņiem miers kā balta drāna,

Tur dvēsele atpūšas, vējam līdzi klīst.

Sapņu māja piepilsētā stāv kā rāma sēta,

Kur divi stāvi debesīs kā klusums trīc.

Sports un dziesma sirdī liesmu kur,

Mašīnas kā sapņi ceļus tālumā dur.

Bet par jaunatni skan rūgtas  domas-

Kā traģiska ēna pār laikmetu  joņo.

Pēc šiem dzejas vēstījumiem  devāmies uz dzejnieku vasarnīcu, kurā saglabāts Jūrmalai raksturīgais arhitektoniskais veidojums. Šobrīd māju uztur Gavaru ģimene. Tajā valda mierpilna un ģimeniska gaisotne. Māju rotā tornīši, bet istabām ir balkoniņi.

Tālāk ceļš veda līdz Pumpuru  dzelzceļa stacijai, no kuras atsākās ceļš  līdz Majoriem, lai  no turienes, smēlušies saules un jūras, Raiņa un Aspazijas spēku, dotos mājās. Diena emociju pārpilna. Jūra, pludmale, smiltis un priedes tagad mums būs lieli iedvesmas avoti literatūras stundām un turpmākajām Dzejas dienām, jo šogad tām jubileja – 60 gadi.

Estere Zālīte, 10.a klases skolniece

Pašpārvalde ir svarīga daļa no skolas vides un tās pilnveidošanas. Tā kalpo kā tilts starp skolēniem un skolotājiem, nodrošinot komunikāciju un to, ka visu idejas un viedokļi ir sadzirdēti un uzklausīti. Katrai skolai ir šāds kolektīvs, un katram kolektīvam ir savdabīgs ritms, pēc kā tas darbojas. Dažādas valdības iekārtas, darbu deleģēšana, unikālas idejas. Ir nepieciešams pašpārvaldēm savstarpēji veikt ideju un pieredžu apmaiņu, lai katra no tām spētu pilnveidot savu darbu ar ko jaunu, iepriekš nepielietotu.

Tieši tāpēc 19. septembrī mūsu skolā viesojās ciemiņi no Līvānu 1. vidusskolas. Sastāvā bija pašpārvaldes prezidente, viena no ministriem un pašpārvaldes konsultante. Mēs dalībniecēm izrādījām skolu, pastāstot ne tikai par mūsu klašu kolektīvu raibo ikdienas dzīvi, bet arī par skolas plašo vēsturi. Pēc tam detalizētāk pastāstījām par pašpārvaldes lomu mūsu skolā, par paveiktajiem darbiem, tradīcijām un iecerētajiem mērķiem. Kā arī ar Līvānu pašpārvaldes pārstāvēm spējām atrast daudz ko kopīgu, runājot par šķēršļiem, ar kuriem mēdzam sastapties.

Mūsu skolā katra gada septembra sākumā notiek pašpārvaldes prezidenta un vietnieka vēlēšanas, tajās var kandidēt jebkurš pašpārvaldes loceklis no jebkuras klases. Tātad ir iespēja, ka, pat ja 10. klasē esi bijis prezidents, iespējams, ka 11. klasē netiksi atkārtoti ievēlēts. Tāpat ir ar vietnieka amatu. Turpretim Līvānos uz prezidenta pozīciju kandidē tikai 9. un 10. klases skolēni, bet cits pie varas var nākt tikai tad, ja esošais prezidents atkāpjas no amata vai pabeidz skolu.

Šī bija lieliska pieredze. Spējām atrast kopīgu valodu un apmainīties ar idejām un mērķiem. Lielu pateicību izsakām Līvānu 1. vidusskolas pašpārvaldes dalībniekiem par viņu atsaucību un draudzību!

Anete Zarāne, 12.a klases skolniece

19. septembrī mūsu skolas pašpārvaldes jaunieši piedalījās Eko padomes veidotā pasākumā, kurā uzzinājām par mūsdienu ātro un lēno modi, par ātrās modes industrijas ietekmi, kā arī paudām savu viedokli par to.

Īpašu uzmanību pievērsām tam, kā piešķirt apģērbam otru elpu. Grupu darbā kopīgi domājām, analizējām, prezentējām un piedāvājām pārējiem savas idejas rīcībām, kuras varētu realizēt. Piemēram, pārveidojot vecās drēbes jaunās, ziedojot un apstrādājot tās, skolā veidojot pulciņus vai darbnīcas, kas mudinātu skolēnus iesaistīties šai procesā.

Pasākums akcentēja vides jautājumus, reizē dodot lielisku iespēju grupu darbā saliedēties ar citu – Ķeipenes, Kokneses un Līvānu – skolu pašpārvalžu pārstāvjiem. Strādājot komandās, daloties ar viedokļiem un paužot savas idejas, guvām jaunu pieredzi un iedvesmu nākotnes pasākumiem.

26. septembrī ikviens ir aicināts iesaistīties sociālajā akcijā “Dažādo kurpju diena”, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un iekļaujošu attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā garīga rakstura traucējumiem, kā arī atbalstīt viņiem nepieciešamo pakalpojumu attīstību.

Tā ir iespēja ikdienas steigā apstāties un atgādināt sev un citiem – mēs visi esam dažādi, bet ikviens ir vienlīdz vērtīgs un pelnījis sapratni, cieņu un iespēju būt daļai no sabiedrības.

Pēc nepiespiestas sarunas  ar mūsu skolas jauno skolēnu varam droši teikt, ka Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas 10.a klases audzēknis Rojs Brovackis guvis unikālu pieredzi un neaizmirstamas emocijas, kā brīvprātīgais palīgs iesaistoties Eiropas basketbola čempionāta finālturnīra rīkošanā. Spēles noslēgušās, bet Rojs saņēmis sertifikātu, kurā ir vārdi: “Paldies, ka biji daļa no FIBA Eurobasket 2025 stāsta!”

Augusta beigās un septembra pirmajās nedēļās Rojs devās uz Rīgu, lai arēnā, kur notika basketbola spēles, palīdzētu dažādos darbos, bet pēc tam vērotu arī spēļu norisi. Ne katrs aizdomājas, ka “Eurobasket 2025” nav tikai punkti un trofejas, bet tā ir arī milzīga komanda, kas paveic lielu darbu, un tajā strādāja arī 415 brīvprātīgie – gan skolēni, gan dažādu jomu speciālisti. Tie, kuri šajā pasākumā uzvilka formastērpu, savā ziņā kļuva par turnīra vizītkarti. Par savu darbu viņi nesaņēma algu, bet brīvprātīgajiem bija iespēja vērot čempionāta spēles.

Kā Rojs tika pie šādas iespējas? Viņš stāsta, ka jau apmēram pusgadu pirms basketbola čempionāta pamanījis aicinājumu pieteikties brīvprātīgajiem palīgiem un nolēmis to aizpildīt. “Basketbols ir mans sporta veids, iepriekš tajā trenējos Jēkabpils Sporta skolā. Ļoti gribēju būt klāt šajā visai Latvijai unikālajā notikumā un redzēt, kā spēlē pasaules basketbola zvaigznes,” stāsta viņš. “Pieteikumā bija arī jānorāda, kāpēc vēlos būt brīvprātīgais palīgs. Mans prieks bija neizmērojams, kad saņēmu ziņu, ka esmu iekļauts brīvprātīgo komandā.” Vēlāk viņš uzzinājis, ka konkurence šim darbam bija ne sliktāka kā valstsvienībā – kopā saņemti vairāk nekā 800 pieteikumi. Lasīt tālāk …

Maija Arcihoviča, 1.a klases audzinātāja

Skaistā, rudenīgi vēsā, saulainā 26. septembra rītā 1.a klases skolēni un skolotājas devās ekskursijā līdz Klidziņai. Tikāmies ar kuģīša “Balta kaza” kapteini Jāni Zariņu. Viņš parādīja attēlus un pastāstīja par Daugavā mītošajām zivīm, kā arī tās krastos esošajiem putniem. Devāmies pastaigā iepazīt piekrastē augošos kokus. Bija burvīgs brauciens ar kuģīti pa Daugavu. Katram ļāva iejusties stūrmaņa lomā. Skatījām gleznainos Daugavas krastus. Mierīgajā upē atspoguļojās krāsoties sākušie koki.

Tad bija spēka, drosmes un izturības pārbaudījums – šķēršļu josla. Kopā pavadījām izzinošu un jautru dienu.

Keisija Vidiņa, 12.b klases skolniece

26. septembrī mums, 12. klašu skolēniem, bija lieliska iespēja iejusties vēlētāju lomā, saprast vēlēšanu shēmu un tās nozīmīgumu pašu labklājībai. Ņemot vērā, ka lielākā daļa esam sasnieguši 18 gadu vecumu un mums ir balsstiesības piedalīties vēlēšanās, šī nodarbība bija noderīga. Līdz šim mēs daudzi neaptvērām, cik būtiska ir katra balss, un daži, iespējams, pat neuzskatīja to par svarīgu pienākumu.

Visinteresantākā bija lekcijas vadītāja izvēlētā pieeja. Viņš vēlēšanu procesu atspoguļoja kā rasola gatavošanu. Ideja radusies draugu pasēdēšanas vakarā, kad sākās diskusija par ideālā rasola recepti, jo katram bija savs variants. Šī pieeja palīdzēja vieglāk izprast, kā notiek vēlēšanas, un to, ka ikviens var ietekmēt rezultātus. Citējot vadītāju: ‘’Ja arī kāds nepiedalās vēlēšanās, tad rasols tik un tā būs jāēd visiem.’’ Izriet atziņa, ka, pat ja izlemjam nepiedalīties vēlēšanās, rezultāti ietekmēs mūs visus, kā arī tas, kurš nepiedalīsies, visdrīzāk būs neapmierināts ar rezultātu.

Lekcijas beigās mums bija iespēja atdot balsi par kādu no rasola sastāvdaļām. Tika izsniegtas aploksnes ar biļeteniem, no kuriem jāizvēlas viens saraksts un jāiemet balsojumu kastē. Pēc mūsu balsojuma gatavojām rasolu ar tām sastāvdaļām, kuras bijām izvēlējušies.

Manuprāt, šāda veida lekcija bija ļoti noderīga un jautra, jo paši arī iesaistījāmies aktivitātēs. Plusu liekam lekcijas vadītājiem par sagatavoto prezentāciju ar vizuāliem un audio līdzekļiem, kas padarīja nodarbību interesantāku.

Uz sarunu par viesošanos  Valsts prezidenta pilī ir uzaicināta Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas mūzikas skolotāja Silva Upeniece.

1. Sakiet, lūdzu, kas notika pilī, kāpēc Valsts prezidents rīko šādas pieņemšanas?

Kopš 2023. gada Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ik gadu rīko godināšans pasākumu dažādu arodu cilvēkiem, kuri strādājuši valsts labā. Šajā dienā pateicības vārdi tika sacīti visiem Latvijas mūzikas skolotājiem par ļoti kvalitatīvi sagatavotajiem skolu koriem aizvadītajiem 13. Skolu Jaunanes Dziesmu svētkiem.

2. Vai varat raksturot atmosfēru, kas valdīja pilī, satiekot prezidentu?

Svinīgs, priecīgs noskaņojums un nedaudz neziņas par ielūguma īsto mērķi. Mūs aicināja uz vijolnieka Daniila Bulajeva un kamerorķestra koncertu, kura sākumā prezidents sacīja Paldies par mūsu 10 gadu garumā ieguldīto darbu skolu koru ikdienā. Pasākuma nozīmīgumu pasvītroja svinību vieta – Rīgas pils svētku zāle, kā arī uzaicinātie bijušie Valsts prezidenti ar dzīvesbiedrēm.

3. Kāds ir bijis Jūsu muzikālais ceļš, kad Jūsu darbu novērtē Valsts prezidents?

Diriģenta darbs ir gan garīgi, gan fiziski smags. Viegli nebija, taču tas rezumējās ar apgūtu ļoti plašu un skaistu kora repertuāru, ar atraisītiem dziedātājiem, ar stabilu kora kolektīvu, kuriem pēc Skolēnu Dziesmu svētku kopkoncerta bija asaras acīs un ļoti liela vēlme dziedāt un dziedāt. Darbs korī ir kolektīvs darbs, kurā gan no diriģenta, gan no katra dziedātāja ir atkarīgs kopējais rezultāts. Esmu bezgala pateicīga saviem foršajiem dziedātājiem, kuri izturēja pēdējo gadu ar ļoti intensīvajiem un arī nogurdinošajiem kora mēģinājumiem. Mēs uz abās koru repertuāra pārbaudes skates iegūtajiem I pakāpes diplomiem virzījāmies kopā. Paldies korim par izturību un komandas darbu.

4. Kas darbā dod gandarījumu, zinot, ka darba diena ievilksies ilgi, ka ne vienmēr realizējas iecerētais, kad vienkārši gribas atpūsties?

Kad mēģinājumā nesanāk, neskan, kā iecerēts, iemesli ir dažādi – dziedātāju nogurums, balss fizioloģiskās problēmas u.c. Tad kopīgi mācāmies, skaņdarbos izstrādājam tās vietas, kurām minētie iemesli netraucē. Jo zinām – būs mēģinājumi, kuros viss sanāks, kuros būs vairāk enerģijas strādāt smagāk. Gandarījums rodas, kad dzirdi, jūti – skaņdarbs beidzot ieskanas, kā gaidīts. Akordā ir tīrskaņa, precīza trīsbalsība, skaidra dikcija, galotnes veidotas kopā, muzikālais frāzējums visiem vienots. Tad dzirdi – tas, ko koris tik ilgi muzikāli “pulējis”, beidzot atbalsojas telpā. Tas dod jaunu sparu, un arī kolektīvs to jūt.

 5. Kādam ir jābūt cilvēkam, kas prastu lepoties ar sevi par sasniegto?

Pateicīgam. Lai arī koru vadīšana ir mans “maizes darbs”, katrs Paldies arī pēc ikdienas koncertiem skan ļoti motivējoši un iedvesmojoši. Ja pie sevis aicina un Paldies vārdus saka prezidents, tas ir ļoti, ļoti īpašs notikums.

Prezidenta amatā atkārtoti ievēlēts 12.a klases skolnieks Ričards Prūsis, bet vietnieka funkcijas pildīs Estere Zālīte (10.a) un Sandija Strautniece (12.a).

Lai radošs un jaunām idejām piepildīts mācību gads!