Pēc nepiespiestas sarunas ar mūsu skolas jauno skolēnu varam droši teikt, ka Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas 10.a klases audzēknis Rojs Brovackis guvis unikālu pieredzi un neaizmirstamas emocijas, kā brīvprātīgais palīgs iesaistoties Eiropas basketbola čempionāta finālturnīra rīkošanā. Spēles noslēgušās, bet Rojs saņēmis sertifikātu, kurā ir vārdi: “Paldies, ka biji daļa no FIBA Eurobasket 2025 stāsta!”
Augusta beigās un septembra pirmajās nedēļās Rojs devās uz Rīgu, lai arēnā, kur notika basketbola spēles, palīdzētu dažādos darbos, bet pēc tam vērotu arī spēļu norisi. Ne katrs aizdomājas, ka “Eurobasket 2025” nav tikai punkti un trofejas, bet tā ir arī milzīga komanda, kas paveic lielu darbu, un tajā strādāja arī 415 brīvprātīgie – gan skolēni, gan dažādu jomu speciālisti. Tie, kuri šajā pasākumā uzvilka formastērpu, savā ziņā kļuva par turnīra vizītkarti. Par savu darbu viņi nesaņēma algu, bet brīvprātīgajiem bija iespēja vērot čempionāta spēles.
Kā Rojs tika pie šādas iespējas? Viņš stāsta, ka jau apmēram pusgadu pirms basketbola čempionāta pamanījis aicinājumu pieteikties brīvprātīgajiem palīgiem un nolēmis to aizpildīt. “Basketbols ir mans sporta veids, iepriekš tajā trenējos Jēkabpils Sporta skolā. Ļoti gribēju būt klāt šajā visai Latvijai unikālajā notikumā un redzēt, kā spēlē pasaules basketbola zvaigznes,” stāsta viņš. “Pieteikumā bija arī jānorāda, kāpēc vēlos būt brīvprātīgais palīgs. Mans prieks bija neizmērojams, kad saņēmu ziņu, ka esmu iekļauts brīvprātīgo komandā.” Vēlāk viņš uzzinājis, ka konkurence šim darbam bija ne sliktāka kā valstsvienībā – kopā saņemti vairāk nekā 800 pieteikumi. Lasīt tālāk …
Uz sarunu par viesošanos Valsts prezidenta pilī ir uzaicināta Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas mūzikas skolotāja Silva Upeniece.
1. Sakiet, lūdzu, kas notika pilī, kāpēc Valsts prezidents rīko šādas pieņemšanas?
Kopš 2023. gada Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ik gadu rīko godināšans pasākumu dažādu arodu cilvēkiem, kuri strādājuši valsts labā. Šajā dienā pateicības vārdi tika sacīti visiem Latvijas mūzikas skolotājiem par ļoti kvalitatīvi sagatavotajiem skolu koriem aizvadītajiem 13. Skolu Jaunanes Dziesmu svētkiem.
2. Vai varat raksturot atmosfēru, kas valdīja pilī, satiekot prezidentu?
Svinīgs, priecīgs noskaņojums un nedaudz neziņas par ielūguma īsto mērķi. Mūs aicināja uz vijolnieka Daniila Bulajeva un kamerorķestra koncertu, kura sākumā prezidents sacīja Paldies par mūsu 10 gadu garumā ieguldīto darbu skolu koru ikdienā. Pasākuma nozīmīgumu pasvītroja svinību vieta – Rīgas pils svētku zāle, kā arī uzaicinātie bijušie Valsts prezidenti ar dzīvesbiedrēm.
3. Kāds ir bijis Jūsu muzikālais ceļš, kad Jūsu darbu novērtē Valsts prezidents?
Diriģenta darbs ir gan garīgi, gan fiziski smags. Viegli nebija, taču tas rezumējās ar apgūtu ļoti plašu un skaistu kora repertuāru, ar atraisītiem dziedātājiem, ar stabilu kora kolektīvu, kuriem pēc Skolēnu Dziesmu svētku kopkoncerta bija asaras acīs un ļoti liela vēlme dziedāt un dziedāt. Darbs korī ir kolektīvs darbs, kurā gan no diriģenta, gan no katra dziedātāja ir atkarīgs kopējais rezultāts. Esmu bezgala pateicīga saviem foršajiem dziedātājiem, kuri izturēja pēdējo gadu ar ļoti intensīvajiem un arī nogurdinošajiem kora mēģinājumiem. Mēs uz abās koru repertuāra pārbaudes skates iegūtajiem I pakāpes diplomiem virzījāmies kopā. Paldies korim par izturību un komandas darbu.
4. Kas darbā dod gandarījumu, zinot, ka darba diena ievilksies ilgi, ka ne vienmēr realizējas iecerētais, kad vienkārši gribas atpūsties?
Kad mēģinājumā nesanāk, neskan, kā iecerēts, iemesli ir dažādi – dziedātāju nogurums, balss fizioloģiskās problēmas u.c. Tad kopīgi mācāmies, skaņdarbos izstrādājam tās vietas, kurām minētie iemesli netraucē. Jo zinām – būs mēģinājumi, kuros viss sanāks, kuros būs vairāk enerģijas strādāt smagāk. Gandarījums rodas, kad dzirdi, jūti – skaņdarbs beidzot ieskanas, kā gaidīts. Akordā ir tīrskaņa, precīza trīsbalsība, skaidra dikcija, galotnes veidotas kopā, muzikālais frāzējums visiem vienots. Tad dzirdi – tas, ko koris tik ilgi muzikāli “pulējis”, beidzot atbalsojas telpā. Tas dod jaunu sparu, un arī kolektīvs to jūt.
5. Kādam ir jābūt cilvēkam, kas prastu lepoties ar sevi par sasniegto?
Pateicīgam. Lai arī koru vadīšana ir mans “maizes darbs”, katrs Paldies arī pēc ikdienas koncertiem skan ļoti motivējoši un iedvesmojoši. Ja pie sevis aicina un Paldies vārdus saka prezidents, tas ir ļoti, ļoti īpašs notikums.
Daiga Martinsone, bioloģijas skolotāja
Šogad Baltijas jūras projekta konkursā piedalījās 2794 skolēni no 7 projekta dalībvalstīm, Igauniju pārstāvēja 2411 skolēni, bet otrs lielākais dalībnieku skaits-351 bija no Latvijas. Varam priecāties, ka 100 no tiem bija no Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas! Konkurss bija sadalīts trijās vecuma grupās: 10-13 gadu, 14-16 gadu un 17-19 gadu. Skolēniem vajadzēja izlasīt tekstu angļu valodā par ilgtspējīgu attīstību un sniegt izvērtējumu par to. Izvēloties nepareizo atbildi, punkti tika samazināti.
Olīvijai Volkovai no 7. b klases veicās vislabāk, viņa savā vecuma grupā (10-13 gadi) bija starp tiem, kas ieguva vislielāko punktu skaitu. Trešo labāko punktu skaitu savā grupā (14-16 gadi) ieguva 9. a klases skolēns Niklāvs Albekeitis un 8.b klases skolniece Agate Anufrijeva, savukārt 11. a klases skolniecei Kristai Posnijai labi rezultāti 17-19 gadu vecuma grupā, kurā var atzīmēt arī 10. b klases skolēnus Arturu Duntavu un Alisi Justi, un 11.a klases skolēnus Līgu Survilu, Kristiānu Soņi, Reini Rutmani, kā arī 12. klases skolnieci Esteri Appenu. Lai veicas arī turpmāk!
Valsts izglītības attīstības aģentūra 2025. gada 7. maijā Latviešu biedrības namā pulcēja mācību priekšmetu valsts olimpiāžu laureātus.
Pasākuma laikā tika godināti 2024./2025. mācību gada olimpiāžu pakāpju un atzinību ieguvēji, kā arī pakāpju ieguvēju pedagogi.
Lepojamies ar Paulu Poikāni un iegūto II pakāpi 4. klašu matemātikas olimpiādē.
Paldies skolotājai Maijai Arcihovičai par ieguldīto darbu.
Maija Svetiņina, 11.b klases skolniece
Jau otro gadu Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas 4.-12. klašu koris piedalījās koru repertuāra apguves konkursā, gatavojieties 13. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
Šo divi gadu garumā mēs esam apguvušu visu dziesmu svētku repertuāru, bet turpināsim to pilnveidot līdz jūlijam. Ir pavadītas ilgas stundas skolas telpās, mācoties, tīrot un pilnveidojot dziesmu skanējumu, teksta apguvi un kopīgo kora harmonisko skanību.
Pagājušajā gadā ieguvām augstāko pakāpi. Šajā gadā piedalījāmies divās skatēs. Viena bija 7. aprīlī, otra – 25. aprīlī.
7. aprīļa skatē skolas koris ieguva Pirmo pakāpi (43.85 punkti), dziedot “Vienam Tēvam deviņi dēli”, “Pasaule plašā” un “Seko saviem sapņiem”.
8. aprīļa skatē skolas koris arī ieguva Pirmo pakāpi (42,90 punkti), uzstājoties ar dziesmām “Saulīte”, “Tavs Karogs” un “Upe”.
Pēc skates no žūrijas izskanēja daudz labu vārdu, pat uzslavas par ieguldīto darbu un izpildījumu. Vislielākais paldies mūzikas skolotājai un diriģentei Silvai Upeniecei!
Santa Krasovska, latviešu valodas un literatūras skolotāja
9.aprīlī četri AUSV skolēni devās uz Jēkabpili, lai rādītu savu prasmi Skatuves runas konkursa reģionālajā kārtā. 18 Aizkraukles novada un Varakļānu skolēniem bija atvēlēta vēla pēcpusdiena – pēc 16.00, tomēr visi dalībnieki ļoti centās pārliecināt kompetento žūriju, kura jau noklausījusies visus pārējos Latvijas runātājus.
Mūsu skolēni spilgti atklāja savu talantu, gan izdzīvojot dzejas rindas, gan iejūtoties prozas fragmentā, un saņēma augstu novērtējumu punktos.
Lepojamies:
Roberts Bērziņš (2.a kl.) 1. pakāpe,
Bille Sofija Gavare (4.a kl.) 1. pakāpe,
Anastasija Šumska (10.b kl.) 1. pakāpe,
Raivis Lapiņš (6.b kl.) augstāko pakāpe.
Paldies par ieguldīto darbu skolēnu sagatavošanā skolotājām Vijai Merožai, Dainai Vancānei-Viļumai, Santai Krasovskai!
Maija Svetiņina, 11.b klases skolniece
No gada sākuma līdz pat pagājušās nedēļas piektdienai, 28. martam, lielie un mazie dejotāji cītīgi gatavojās šī gada skatei. Ilgstoši vakari un nogurdinoši mēģinājumi kultūras namā. Cītīga piedalīšanās koncertos Skrīveros, Aizkrauklē un pat Zaubē. Viss – ikdienas regulārais darbs un uzstāšanās pieredze – mums palīdzēja sagatavoties šim lielajam notikumam.
Grūtākais bija tas, ka kolektīva “Susuriņi” 7.-9. klašu grupa pārgāja uz kolektīva “Susuri” 10.-12. klašu grupu, nepilnas sezonas laikā iemācoties četras jaunas dejas. Visnogurdinošākie mēģinājumi vienmēr ir pirms skates, jo tajos ieguldām pūles “deju tīrīšanā” un pilnveidošanā.
Skate – kolektīvu koprepertuāra pārbaude – vienlaikus ir gatavošanās 13. Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku deju lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Dejotāju sniegumu skatē vērtēja horeogrāfi Dagmāra Bārbale, Jānis Purviņš, Dāvis Ērglis, Arvils Noviks, Guna Trukšāne, kuri ir arī deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu”, skatuviskās dejas uzveduma “Viedvasara” un noslēguma koncerta “TE — AUST” veidotāji.
1.-4. klašu deju kolektīvs “Susuriņi” ieguva 1. pakāpi (44.3 punkti)
10.-12. klašu deju kolektīvs “Susuri” ieguva 1. pakāpi (42.3 punkti)
Paldies kolektīvu vadītājai Gitai Skudrai un pašiem dejotājiem par ieguldīto darbu ceļā uz galveno notikumu – deju svētkiem!
