26. septembrī ikviens ir aicināts iesaistīties sociālajā akcijā “Dažādo kurpju diena”, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un iekļaujošu attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā garīga rakstura traucējumiem, kā arī atbalstīt viņiem nepieciešamo pakalpojumu attīstību.

Tā ir iespēja ikdienas steigā apstāties un atgādināt sev un citiem – mēs visi esam dažādi, bet ikviens ir vienlīdz vērtīgs un pelnījis sapratni, cieņu un iespēju būt daļai no sabiedrības.

Pēc nepiespiestas sarunas  ar mūsu skolas jauno skolēnu varam droši teikt, ka Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas 10.a klases audzēknis Rojs Brovackis guvis unikālu pieredzi un neaizmirstamas emocijas, kā brīvprātīgais palīgs iesaistoties Eiropas basketbola čempionāta finālturnīra rīkošanā. Spēles noslēgušās, bet Rojs saņēmis sertifikātu, kurā ir vārdi: “Paldies, ka biji daļa no FIBA Eurobasket 2025 stāsta!”

Augusta beigās un septembra pirmajās nedēļās Rojs devās uz Rīgu, lai arēnā, kur notika basketbola spēles, palīdzētu dažādos darbos, bet pēc tam vērotu arī spēļu norisi. Ne katrs aizdomājas, ka “Eurobasket 2025” nav tikai punkti un trofejas, bet tā ir arī milzīga komanda, kas paveic lielu darbu, un tajā strādāja arī 415 brīvprātīgie – gan skolēni, gan dažādu jomu speciālisti. Tie, kuri šajā pasākumā uzvilka formastērpu, savā ziņā kļuva par turnīra vizītkarti. Par savu darbu viņi nesaņēma algu, bet brīvprātīgajiem bija iespēja vērot čempionāta spēles.

Kā Rojs tika pie šādas iespējas? Viņš stāsta, ka jau apmēram pusgadu pirms basketbola čempionāta pamanījis aicinājumu pieteikties brīvprātīgajiem palīgiem un nolēmis to aizpildīt. “Basketbols ir mans sporta veids, iepriekš tajā trenējos Jēkabpils Sporta skolā. Ļoti gribēju būt klāt šajā visai Latvijai unikālajā notikumā un redzēt, kā spēlē pasaules basketbola zvaigznes,” stāsta viņš. “Pieteikumā bija arī jānorāda, kāpēc vēlos būt brīvprātīgais palīgs. Mans prieks bija neizmērojams, kad saņēmu ziņu, ka esmu iekļauts brīvprātīgo komandā.” Vēlāk viņš uzzinājis, ka konkurence šim darbam bija ne sliktāka kā valstsvienībā – kopā saņemti vairāk nekā 800 pieteikumi. Lasīt tālāk …

Maija Arcihoviča, 1.a klases audzinātāja

Skaistā, rudenīgi vēsā, saulainā 26. septembra rītā 1.a klases skolēni un skolotājas devās ekskursijā līdz Klidziņai. Tikāmies ar kuģīša “Balta kaza” kapteini Jāni Zariņu. Viņš parādīja attēlus un pastāstīja par Daugavā mītošajām zivīm, kā arī tās krastos esošajiem putniem. Devāmies pastaigā iepazīt piekrastē augošos kokus. Bija burvīgs brauciens ar kuģīti pa Daugavu. Katram ļāva iejusties stūrmaņa lomā. Skatījām gleznainos Daugavas krastus. Mierīgajā upē atspoguļojās krāsoties sākušie koki.

Tad bija spēka, drosmes un izturības pārbaudījums – šķēršļu josla. Kopā pavadījām izzinošu un jautru dienu.

Keisija Vidiņa, 12.b klases skolniece

26. septembrī mums, 12. klašu skolēniem, bija lieliska iespēja iejusties vēlētāju lomā, saprast vēlēšanu shēmu un tās nozīmīgumu pašu labklājībai. Ņemot vērā, ka lielākā daļa esam sasnieguši 18 gadu vecumu un mums ir balsstiesības piedalīties vēlēšanās, šī nodarbība bija noderīga. Līdz šim mēs daudzi neaptvērām, cik būtiska ir katra balss, un daži, iespējams, pat neuzskatīja to par svarīgu pienākumu.

Visinteresantākā bija lekcijas vadītāja izvēlētā pieeja. Viņš vēlēšanu procesu atspoguļoja kā rasola gatavošanu. Ideja radusies draugu pasēdēšanas vakarā, kad sākās diskusija par ideālā rasola recepti, jo katram bija savs variants. Šī pieeja palīdzēja vieglāk izprast, kā notiek vēlēšanas, un to, ka ikviens var ietekmēt rezultātus. Citējot vadītāju: ‘’Ja arī kāds nepiedalās vēlēšanās, tad rasols tik un tā būs jāēd visiem.’’ Izriet atziņa, ka, pat ja izlemjam nepiedalīties vēlēšanās, rezultāti ietekmēs mūs visus, kā arī tas, kurš nepiedalīsies, visdrīzāk būs neapmierināts ar rezultātu.

Lekcijas beigās mums bija iespēja atdot balsi par kādu no rasola sastāvdaļām. Tika izsniegtas aploksnes ar biļeteniem, no kuriem jāizvēlas viens saraksts un jāiemet balsojumu kastē. Pēc mūsu balsojuma gatavojām rasolu ar tām sastāvdaļām, kuras bijām izvēlējušies.

Manuprāt, šāda veida lekcija bija ļoti noderīga un jautra, jo paši arī iesaistījāmies aktivitātēs. Plusu liekam lekcijas vadītājiem par sagatavoto prezentāciju ar vizuāliem un audio līdzekļiem, kas padarīja nodarbību interesantāku.

Uz sarunu par viesošanos  Valsts prezidenta pilī ir uzaicināta Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas mūzikas skolotāja Silva Upeniece.

1. Sakiet, lūdzu, kas notika pilī, kāpēc Valsts prezidents rīko šādas pieņemšanas?

Kopš 2023. gada Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ik gadu rīko godināšans pasākumu dažādu arodu cilvēkiem, kuri strādājuši valsts labā. Šajā dienā pateicības vārdi tika sacīti visiem Latvijas mūzikas skolotājiem par ļoti kvalitatīvi sagatavotajiem skolu koriem aizvadītajiem 13. Skolu Jaunanes Dziesmu svētkiem.

2. Vai varat raksturot atmosfēru, kas valdīja pilī, satiekot prezidentu?

Svinīgs, priecīgs noskaņojums un nedaudz neziņas par ielūguma īsto mērķi. Mūs aicināja uz vijolnieka Daniila Bulajeva un kamerorķestra koncertu, kura sākumā prezidents sacīja Paldies par mūsu 10 gadu garumā ieguldīto darbu skolu koru ikdienā. Pasākuma nozīmīgumu pasvītroja svinību vieta – Rīgas pils svētku zāle, kā arī uzaicinātie bijušie Valsts prezidenti ar dzīvesbiedrēm.

3. Kāds ir bijis Jūsu muzikālais ceļš, kad Jūsu darbu novērtē Valsts prezidents?

Diriģenta darbs ir gan garīgi, gan fiziski smags. Viegli nebija, taču tas rezumējās ar apgūtu ļoti plašu un skaistu kora repertuāru, ar atraisītiem dziedātājiem, ar stabilu kora kolektīvu, kuriem pēc Skolēnu Dziesmu svētku kopkoncerta bija asaras acīs un ļoti liela vēlme dziedāt un dziedāt. Darbs korī ir kolektīvs darbs, kurā gan no diriģenta, gan no katra dziedātāja ir atkarīgs kopējais rezultāts. Esmu bezgala pateicīga saviem foršajiem dziedātājiem, kuri izturēja pēdējo gadu ar ļoti intensīvajiem un arī nogurdinošajiem kora mēģinājumiem. Mēs uz abās koru repertuāra pārbaudes skates iegūtajiem I pakāpes diplomiem virzījāmies kopā. Paldies korim par izturību un komandas darbu.

4. Kas darbā dod gandarījumu, zinot, ka darba diena ievilksies ilgi, ka ne vienmēr realizējas iecerētais, kad vienkārši gribas atpūsties?

Kad mēģinājumā nesanāk, neskan, kā iecerēts, iemesli ir dažādi – dziedātāju nogurums, balss fizioloģiskās problēmas u.c. Tad kopīgi mācāmies, skaņdarbos izstrādājam tās vietas, kurām minētie iemesli netraucē. Jo zinām – būs mēģinājumi, kuros viss sanāks, kuros būs vairāk enerģijas strādāt smagāk. Gandarījums rodas, kad dzirdi, jūti – skaņdarbs beidzot ieskanas, kā gaidīts. Akordā ir tīrskaņa, precīza trīsbalsība, skaidra dikcija, galotnes veidotas kopā, muzikālais frāzējums visiem vienots. Tad dzirdi – tas, ko koris tik ilgi muzikāli “pulējis”, beidzot atbalsojas telpā. Tas dod jaunu sparu, un arī kolektīvs to jūt.

 5. Kādam ir jābūt cilvēkam, kas prastu lepoties ar sevi par sasniegto?

Pateicīgam. Lai arī koru vadīšana ir mans “maizes darbs”, katrs Paldies arī pēc ikdienas koncertiem skan ļoti motivējoši un iedvesmojoši. Ja pie sevis aicina un Paldies vārdus saka prezidents, tas ir ļoti, ļoti īpašs notikums.

Prezidenta amatā atkārtoti ievēlēts 12.a klases skolnieks Ričards Prūsis, bet vietnieka funkcijas pildīs Estere Zālīte (10.a) un Sandija Strautniece (12.a).

Lai radošs un jaunām idejām piepildīts mācību gads!

Rasa Kalniņa, 3.a klases skolniece

Šī gada 10.septembrī Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas 1.-4.klašu skolēni apmeklēja Latvijas Leļļu teātra izrādi “Divas Lotiņas”.

Šis ir sirsnīgs stāsts par divām meitenēm, kuras agrāk neko viena par otru nav zinājušas.

Viņas satiekas vasaras atpūtas nometnē un atklāj, ka viena otrai ir tik līdzīgas kā divas ūdens lāses.

Tas nekas, ka Luīzei no Vīnes ir garas matu cirtas, bet Lotei no Minhenes – divas cieši sapītas biželes: neticamā līdzība taču nevar būt vienkārša sagadīšanās!

Lai atklātu noslēpumu, meitenes nolemj samainīties vietām…

Lūk ko paši bērni saka par piedzīvoto:

“Trešdien, 10. septembrī, mēs gājām uz Skrīveru kultūras centru skatīties izrādi “Divas Lotiņas”.

Šī izrāde bija dāvana pirmajām klasēm, uzsākot mācības skolā. Aicināti tika arī pārējie sākumskolas skolēni.

Mēs skatījāmies stāstu par divām vienādām meitenītēm, kuras izrādījās māsas.

Viņas bērnībā tika nošķirtas, jo vecāki sastrīdējās. Dvīnītes nejauši satikās vasaras nometnē un samainījās vietām, lai viena iepazītu māmiņu, bet otra – tēti.

Rezultātā viņām izdevās satikties ar abiem vecākiem un panākt, ka ģimene atkal bija kopā un laimīgi.

Es novēroju, ka izrāde skatītājiem patika, jo visi juta līdzi māsiņām, smējās un priecājās par laimīgajām beigām”.

Enija Panteļejeva, 12.b klases skolniece

12. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Ekoskolu apbalvošanas ceremonija, kurā mūsu skolas Ekopadome saņēma augstāko novērtējumu – Ekoskolu vēstnieku statusu. Šis gods apliecina, ka 2024./2025. mācību gadā Ekopadomes skolēni un skolotāji ar atbildību un neatlaidību īstenoja dažādus vides aizsardzības projektus, aktīvi iesaistījās konkursos un veicināja ilgtspējīgu dzīvesveidu skolas un sabiedrības vidē. Lasīt tālāk …

Kārlis Dominiks Krafts-Raitgars, 2.a klases skolnieks

Piektdien, 19. septembrī, mēs gājām mācīties par higiēnu. Pie mums ciemos bija atbraukuši Spodrīte un profesors Burbulis.

Uzzinājām, ka rokas jāmazgā vismaz 20 sekundes katru reizi, kad esi aizticis kaut ko netīru. Spodrīte stāstīja, ka zobi jātīra katru rītu un vakaru, viņa atgādināja arī par zobu diega lietošanu. Profesors Burbulis parādīja eksperimentu, kas notiek ar olu saldā ūdenī. Tas palīdzēja saprast, kā saldumi bojā zobus. Lasīt tālāk …