Sintija Rūze, fizikas skolotāja

Kompetenču pieeja uzņem pagriezienus un šoreiz 8.klases skolēni fizikas stundā pētīja ķermeņu cietību, kur salīdzināja dažādus materiālus pēc to cietības. Gala rezultātā tika iegūta savā vārdā nosaukta cietības skala, kur vismīkstākais no materiāliem izrādījās krīts, bet viscietākais – dzelzs.

Stundas otrā daļā skolēni pievērsās deformācijas veidu pētīšanā un saskarās ar tādiem deformācijas veidiem kā elastīga un plastiska deformācija. Papildus tam skolēni skaidroja arī ķermeņu sagrūšanu. Veicot eksperimentu – uzrakstot savu vārdu uz tāfeles, viņi secināja, ka krīts ne tikai maina formu, bet arī nav tāds pats kā sākumā – tas ir zaudējis daļu sevis. Papildus šim eksperimentam, tika veikti vēl citi eksperimenti, piemēram, burzīti dažādi paraugi, pūsti baloni, spiesti plastilīni un vēl daudz kas cits.

Skolēniem ļoti patīk darboties un viņi daudz labāk iemācās, ja paši pamēģina veikt praktisku darbu.

Sintija Rūze, fizikas skolotāja

Fizika pārsteidz pat vidusskolēnus. Par to pārliecinājās 10.klases skolēni, kad pētīja horizontāli izsviesta ķermeņa kustību. Izrādījās, ka masa nebūt neietekmē krišanas laiku. Turklāt arī izsviešanas ātrums neietekmē krišanas laiku. Krišanas laiku ietekmē augstums, no kura ķermenis krīt.

Daiga Martinsone, bioloģijas skolotāja

Šogad pirmo reizi ekoskolas pasākumos tika iekļauta tēma par Mitrāju dienu. Vispirms bija jānoskaidro, ko šī diena sevī ietver un kas īsti ir mitrāji. 7. b klases skolnieces Emīlija Ļebedeva un Agate Jeluškina izvirzīja jautājumus un atrada atbildes uz tiem.

Kad sāka svinēt šo dienu?

Pasaules Mitrāju dienu sāka svinēt 1997. gada 2. februārī, atzīmējot Ramsāres konvencijas parakstīšanu gadskārtu un aktualizējot jautājumus par mitrāju aizsardzību.

Kas ir mitrāji?

Mitrāji ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības – dabiskas vai mākslīgas, patstāvīgas vai pārplūstošas-, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens.

Kāds ir Mitrāju dienas mērķis?

Pasaules mitrāju dienas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību  mitrāju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Par šiem atslēgas jautājumiem meitenes izveidoja video, ko skolēni noskatījās audzināšanas stundās. Video samontēja 7. b klases skolēns Markuss Apsītis. Pēc tam, izmantojot arī interneta resursus, tika noskaidrotas skolēnu zināšanas . Kopā saņēmām 151 iesniegtās anketas, 1.-4. klases skolēni tās bija pildījuši kopā ar skolotāju visa klase, bet pārējie- individuāli.

Interesanti, ka tikai puse pareizi atbildēja, ka Ramsāre ir pilsēta Irānā.

Video materiālā bija iespēja iepazīties ar purva bioloģisko daudzveidību un uzzināt rasenes barošanās veidu ar kukaiņiem. Ko skolēni varētu darīt mitrāju aizsardzības jomā? Te ir daļa no atbildēm: palīdzēt augiem un uztaisīt barotavas putniem, savākt atkritumus, iepazīt aizsargājamās sugas, piedalīties talkā, kā arī veidot savu talku, iegūt par to informāciju, izglītot citus, atbalstīt organizācijas, kas atbalsta mitrāju daudzveidības saglabāšanu.

Paldies visiem, kas iesaistījās šajās aktivitātēs!

Vija Meroža, direktora vietniece audzināšanas jomā.

           Vidusskolas gadi! Tas ir laiks, kad beidzot jādomā par savu karjeru, kad jāizvēlas nākamā studiju iestāde. Te, protams, var nākt palīgā vecāki, skola, klašu audzinātāji, skolas psihologs… Šogad karjeras atbalsta diena būs 11.februāris, kurā tiek aicināti sešu augstskolu studenti -pārsvarā mūsu absolventi. Ceram sagaidīt RTU, LLU, RSU, LU, KA, BA pārstāvjus, lai klātienē tiktos,  dzirdētu un saprastu, kādas ir augstskolu prasības, ieteikumi, sagatavošanās kursu iespējas…                                                                                         Lai mūsu absolventi jūt atbalstu!

Vija Meroža, direktora vietniece audzināšanas jomā.

Pandēmija nevēlas atslābt un arī skolēni kļūst nervozāki: “Kad šī jezga vienreiz beigsies? Tāpēc ar prieku tika  uzņemts piedāvājums 26. janvārī piedalīties erudītu konkursā ”Iepazīsti savu pagastu!” ar orientēšanos un matemātisko uzdevumu risināšanas iespējām. Komandas sastāvā ietilpa četri skolēni. Uzdevumu sarežģītības pakāpe atbilda skolēnu vecumam. Matemātiskos uzdevumus sagatavoja fizikas skolotāja Sintija Rūze- liels paldies viņai par milzīgo atbalstu konkursa organizēšanā! Prieks par klasēm, kuras deleģēja vairākas komandas-īpaši izcēlās 8.b klase.

9.-12. klašu posmā 1.vieta 11.a klasei/Ralfs, Roberts, Līga,Diāna/.

                                   2.vieta 9.b klasei/Kristena, Alberts, Kaspars/.

                                   3.vieta 9.b klasei/Lana, Drosmis, Danija Eduards/.

5.-8. klašu posmā 1. vieta 8.c klasei/Diāna, Rinalds, Rihards, Hugo/.

                                1. vieta 8.b klasei/Ints, Līva, Beāte, Valts/.

                                 2.vieta 6.b klasei/Estere, Emīls, Laura, Kristers/.

                                 2.vieta 6.a klasei/Paula, Daija, Niklāvs, Eva/.

                                3. vieta 5.b klasei/Agate, Alise, Alise/.                    

                                3.vieta 5.a klasei/Sindija, Jānis, Kaspars/.

D.Vancāne-Viļuma, latviešu valodas skolotāja, barikāžu dalībniece

31 gads- dažam ļoti daudz, dažam tas ir bijis neilgs laiks. Barikāžu laiks. Trauksmains, neziņas pilns un ļoti auksts laiks. Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāji bija barikāžu dalībnieki. Objekts- Ministru padome, tagad Ministru kabinets. Apkārt ēkai tika novietota smagā tehnika- automašīnas, kuru kravas bija kokmateriāli, šķelda, celtniecības bloki. Skolotājas stāvēja uz Ministru padomes kāpnēm, bija pārliecība- jā, mēs aizstāvēsim. Skolotāji tika izkārtoti ēkas iekšpusē, viņiem tika uzticēti citi pienākumi. Sajūtas baisas, pa ielām brauca armijas tehnika, no kurām svešā mēlē runājošie ar pretīgiem izsaucieniem mēģināja izprovocēt cilvēkus, taču barikāžu dalībnieki uz tiem nereaģēja. Tāds saspringts , nosacīts miers valdīja ap Ministru padomi. Kad palika krietni vēsāks, sāka skanēt dziesmas: tautasdziesmas, Dziesmu svētku repertuārs – labi, izpildījums nebija perfekts, taču no sirds. Ar pēdējo vilcienu skolotājas brauca mājās, lai no rīta ar pirmo vilcienu atkal dotos uz Rīgu un ietu uz savu posteni. Klausījāmies pa radio ziņas, lasījām “Atmodu” – viss likās bija tik nereāls, neticams. Ar mieru un pārliecību, jā, arī ar upuriem savas valsts brīvību atkarojām. Par šo laiku varam runāt tikai tie, kas bija uz barikādēm. Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāji uz barikādēm bija gandrīz nedēļu – nedēļu pilnu ar bailēm un drosmi, neziņu un pārliecību, trauksmi un mieru un patiesu vienotību par valsts brīvību un neatkarību.
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā šī nedēļa aizritēja, skolēniem iepazīstot barikāžu laika notikumus no stāstījumiem, filmām un dokumentiem. Saprasto un galveno atklāja atslēgas vārdi- ugunskuri, klusums, miers, nevardarbīga pretošanās, vienotība, dziesma, himna, karogs un cilvēki.

“Ceļš uz izglītību jāpieveic katram pašam, bet tas nenozīmē doties pretī mērķiem vienatnē. Pateicoties stipendijai, esmu varējis atvieglot ceļa somas un atbrīvoties no liekām nastām, koncentrējoties uz šobrīd svarīgāko – savu nākotni. Zinu: rītdiena ir manās rokās, bet šodien uzticos tiem, kas dalījušies savā mīlestībā, lai palīdzēt citiem, jo reizēm, lai nokļūtu augšup, vajag kādu, kas palīdz pacelties no zemes, ” ar sekojošiem stipendiāta ceļa vārdiem aicinām vidusskolu, ģimnāziju 12. klašu skolēnus un vidējo profesionālo izglītības iestāžu absolventus no 1. februāra līdz 1. martam pieteikties Vītolu fonda administrētajām stipendijām 2022./2023. mācību gadam, kas paredzētas Latvijas augstskolās studējošiem jauniešiem. Lasīt tālāk …

Vija Meroža, direktora vietniece audzināšanas darbā.

Uzvijas dzirksteļu spieti,
pār laukumiem, ceļiem un tiltiem…

13.-27.janvāris-Barikāžu laiks. Šis laiks vienmēr smaržos pēc ugunskura dūmiem, kas atsauc atmiņā 1991. .To ir vērts pieminēt, par to ir vērts zināt un runāt. Arī Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā tiek atvērta vēstures lappuse par šo laiku. 20.janvārī skolas radio aicinās skolēnus un skolotājus kaut domās pateikties Barikāžu dalībniekiem par paveikto.  Audzināšanas stundā skolēni skatās video, klausās Barikāžu dalībnieku liecības par nesenās pagātnes notikumiem. Uz klases durvīm skolēni piestiprinājuši pašgatavoto Barikāžu ugunskuru darinājumus ar tā laika raksturojošiem atslēgas vārdiem. Pašpārvaldes pārstāvji sākumskolas skolēniem izveidojuši savu redzējumu par Barikāžu tēmu un dodas apciemot jaunāko klašu skolēnus ar savu stāstījumu par skaudrajām janvāra dienām.

Lai mūsu iedomāto ugunskuru liesmas aiznes pateicības vēstījumu visiem, kas piedalījušies šajā Barikāžu laikā…

Daina Viļuma-Vancāne, latviešu valodas skolotāja

Pēc ceturtās Adventes uz sarunu aicināju 10.klases skolnieku Kristeru Škaparu. Vispusīgs jaunieties, kuram ir rezultāti mācībās, sportā, dažādos konkursos. Kristers savu vienaudžu vidū atšķiras ar to, ka ir mērķtiecīgs, viņš ir jaunietis ar stingru raksturu, gribasspēku un milzīgām darba spējām.

1.(Skrīks)Gada nogalē parasti atskatāmies uz padarīto, realizēto un sasniegto. Kāds Tev, Krister, ir bijis šis gads?

K.Š. (Kristers Škapars) Šis gads nebija viegls. Grūtības sagādāja mācīšanās attālināti, kas prasīja daudz laika un pacietības. Neskatoties uz grūtībām, pabeidzu pamatskolu un nolēmu turpināt mācības tepat, vidusskolā. Piedalījos arī dažādos konkursos un olimpiādēs, kuros guvu godalgotas vietas. Lasīt tālāk …

Daina Viļuma-Vancāne,latviešu valodas skolotāja

Pagājis Ziemassvētku laiks. Skolas ikdienas ritms teju pieklusis, aizmirsusies steiga, rakstot kārtējo kontroldarbu vai ieskaiti. Tāpēc  esam atraduši brīdi, lai uz sarunu uzaicinātu 9.b klases skolnieci Lauru Lielo.

1.“Skrīks”/Skrīveru Laiks. Laura, šodien vēlētos uzklausīt Tevi un uzzināt, kā Tu dienas laikā tik daudz paspēj, kāds ir Tavs  dienas režīms?

L.L. Dienas režīms ir diezgan sasprings. Daudz laika veltu mācībām un pārējo laiku sportam, laiku cenšos saplānot. Lasīt tālāk …