Pēc nepiespiestas sarunas  ar mūsu skolas jauno skolēnu varam droši teikt, ka Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas 10.a klases audzēknis Rojs Brovackis guvis unikālu pieredzi un neaizmirstamas emocijas, kā brīvprātīgais palīgs iesaistoties Eiropas basketbola čempionāta finālturnīra rīkošanā. Spēles noslēgušās, bet Rojs saņēmis sertifikātu, kurā ir vārdi: “Paldies, ka biji daļa no FIBA Eurobasket 2025 stāsta!”

Augusta beigās un septembra pirmajās nedēļās Rojs devās uz Rīgu, lai arēnā, kur notika basketbola spēles, palīdzētu dažādos darbos, bet pēc tam vērotu arī spēļu norisi. Ne katrs aizdomājas, ka “Eurobasket 2025” nav tikai punkti un trofejas, bet tā ir arī milzīga komanda, kas paveic lielu darbu, un tajā strādāja arī 415 brīvprātīgie – gan skolēni, gan dažādu jomu speciālisti. Tie, kuri šajā pasākumā uzvilka formastērpu, savā ziņā kļuva par turnīra vizītkarti. Par savu darbu viņi nesaņēma algu, bet brīvprātīgajiem bija iespēja vērot čempionāta spēles.

Kā Rojs tika pie šādas iespējas? Viņš stāsta, ka jau apmēram pusgadu pirms basketbola čempionāta pamanījis aicinājumu pieteikties brīvprātīgajiem palīgiem un nolēmis to aizpildīt. “Basketbols ir mans sporta veids, iepriekš tajā trenējos Jēkabpils Sporta skolā. Ļoti gribēju būt klāt šajā visai Latvijai unikālajā notikumā un redzēt, kā spēlē pasaules basketbola zvaigznes,” stāsta viņš. “Pieteikumā bija arī jānorāda, kāpēc vēlos būt brīvprātīgais palīgs. Mans prieks bija neizmērojams, kad saņēmu ziņu, ka esmu iekļauts brīvprātīgo komandā.” Vēlāk viņš uzzinājis, ka konkurence šim darbam bija ne sliktāka kā valstsvienībā – kopā saņemti vairāk nekā 800 pieteikumi.

Brīvprātīgo rindās bija pārstāvji no 12 valstīm. Ikvienam tik uzticēts kāds pienākumiem konkrētā pozīcijā. Rojs gan skenēja spēļu apmeklētāju ieejas biļetes, gan uzraudzīja kārtību tribīnēs, gan slaucīja laukumu spēles laikā. Brīvprātīgie iepriekš tika apmācīti gan komunikācijas un saskarsmes etiķetē, gan glābšanas un drošības dienestu pārstāvji informēja, kā rīkoties dažādās nestandarta un konfliktu situācijās.  

Rojs stāsta, ka neiztika arī bez dažiem starpgadījumiem –  “Eurobasket 2025” spēlēs apmeklēja daudzu valstsvienību līdzjutēji, un dažkārt emocijas virmoja arī cilvēku rīcībā. Viss gan tika risināts ļoti profesionāli, jo konflikta vai nepakļaušanās  gadījumā brīvprātīgajam nekavējoties bija jāvēršas pēc palīdzības pie apsargiem, ar kuriem saruna  izvērstās skarbāka.

Kā neaprakstāmu ieguvumu no brīvprātīgā darba Rojs uzsver iespēju bez maksas redzēt čempionāta spēles un sastapt basketbola zvaigznes. Sajūsma pārņēmusi ik reizi, kad garām paiet vai turpat līdzās spēlei iesildās latvietis Kristaps Porziņģis, slovēnis Luka Dončičs vai serbs Nikola Jokičs – šie ir Roja elki basketbolā. Tomēr darbs ir darbs – brīvprātīgie nedrīkstēja ar savu klātbūtni apgrūtināt spēlētājus, fotografēt, un jaunietis to strikti ievēroja.

Rojs atzīst: lai gan darbs nebija viegls, tomēr gūtā pieredze un iespēja tur būt atsver visu. Redzēt basketbola zvaigznes, sastapt interesantus cilvēkus, runāt svešvalodās, darboties komandā un plānot savu laiku – tie ir galvenie ieguvumi. “Un kur vēl apziņa, ka esi piedalījies neaizmirstamu basketbola svētku tapšanā. Noteikti bija vērts!” saka viņš. Savā ziņā brīvprātīgā darbs viņam pavēris arī jaunu iespēju ceļu, jo jaunietis aicināts sadarboties arī turpmāk, palīdzot dažādu pasākumu organizēšanā arēnā.