Fizikas skolotāja Sintija Rūze.

Šobrīd 9.klases skolēniem rit temats “Kā magnētisms darbojas cilvēku labā?”. Kā galvenais uzdevums ir izveidot apstrādātu video par pastāvīgo magnētu vai elektromagnētu.

Skolēni aktīvi iesaistās video sagatavošanas procesā.

Cerams, ka viņiem viss izdosies un gala rezultāts iedvesmos arī citus šāda veida projektiem.

Fizikas skolotāja Sntija Rūze.

11.klases skolēni pirmdienu noslēdza veicot eksperimentu pāros. Atšķirīgo uzdevumu kopējais mērķis bija noskaidrot: kāds ir lietderības koeficients sildot 5% sālsūdeni ar elektrodu palīdzību.

Viens skolēns no pāra veidoja elektrisko slēgumu, kamēr otrs- darbojās ar termodinamiskajiem lielumiem. Veicot kopējo eksperimentu, varēja novērot elektrolīzi un ūdens sasilšanu.

Rezultāti bija ļoti interesanti, bet lietderība šādi sildot sālsūdens šķīdumu – ļoti zema. Tas arī bija jāpierāda.

Ja esi Aizkraukles novada jaunietis vecumā no 13-25 gadiem, tad iesūti savu LOGO ideju jaunās Aizkraukles novada Jauniešu domes atpazīstamības zīmei jeb Logo izveidei, kas kalpos arī kā projekta logo!

Aizkraukles novada pašvaldībā ir uzsākta projekta “Iepazīsties – politika!” (ID Nr. VP2021/5-23) īstenošana ar mērķi ir stiprināt jaunatnes jomu jaunizveidotajā Aizkraukles novadā, veidojot jauniešiem un jaunatnes jomā strādājošajiem, dziļāku izpratni par jaunatnes politiku un jauniešu līdzdalības iespējām lēmumu pieņemšanas procesos novadā.

Jauniešu līdzdalība un dažādas iniciatīvas ir viens no galvenajiem jaunatnes politikas rādītājiem un rīkiem, kā jaunietis var izteikt savu viedokli par dažādiem procesiem un veidot sev apkārt tīkamu vidi, tāpēc aicinām jau tagad Aizkraukles novada jauniešus būt aktīviem un iesaistīties projekta īstenošanā un iesūtīt savas logo idejas!

Logo var būt dažāda veida zīmējums, ieteicams digitālā formātā, ko līdz šī gada 28.februārim, iesūtīt Aizkraukles novada Interešu izglītības centram, rakstot: aiic@aizkraukle.lv.

Logo tiks publicēti sociālajos tīklos un skatītāju balsojuma rezultātā, tiks izvēlēts uzvarētājs! Sīkākai informācijai lūgums zvanīt jaunatnes lietu speciālistei Līgai Kriškijānei, mob.28335806 vai arī rakstot e-pastā: aiic@aizkraukle.lv.

Satversmei 100!

Šogad svinam Latvijas Republikas pamatlikuma − Satversmes − apstiprināšanas 100. gadadienu. Satversmē iekļautās vienlīdz būtiskās un nākotnei nozīmīgās vērtības reizēm var šķietami konkurēt, tādējādi veidojot izvēles dilemmas. Atbildes uz dilemmām meklēs jaunieši, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu debašu ciklā “#Satversmei100: vērtības nākotnei”. 

Pirmās debates notiks Satversmes apstiprināšanas 100. gadadienā − 2022. gada 15. februārī − no plkst. 14.00 līdz 15.30 Rīgas pilī, kur ar Valsts prezidentu debatēs astoņi jaunieši: Laura Zīmele no Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas; Laura Stalidzāne no Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas; Rehafa El Rekabija no starptautiskās vidusskolas “Ekziperī”; Sandija Gunta Evardsone no Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas; Roberts Muško no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas; Nikola Princova no Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas; Karlīna Jansone no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas; Patriks Žilins no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.

Debates vadīs radio un TV personība Toms Grēviņš. Tās būs skatāmas tiešraidē portālā LSM.lv, Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē www.president.lv un Valsts prezidenta sociālo tīklu YouTube, Facebook un Twitter kontos.

Debašu cikls tiks turpināts visa gada garumā, aizvadot debates arī reģionos – Vidzemē, Latgalē, Zemgalē, Kurzemē un Sēlijā. Cikla noslēgums plānots 2023. gada februārī Rīgas pilī. Lasīt tālāk …

 “No vasaras mācies mūžu dzīvot –
Mācies krāsas un siltumu krāt,
Katram dzīvotam mirklim,
Pieliekot mīļumu klāt.”

    Šodien ir vispasaules Valentīndiena! Šīs dienas ietvaros ,pa Amora pastu, nosūtīsim savam draugam vai draudzenei jauku, mīļu vēstulīti .Kā arī 1. stāvā pie pasta kastes uz galda redzēsiet sirsniņasveida plakātu ,uz kura variet pierakstīt, kas, jūsuprāt, ir mīlestība.

      Sirds ir vissastopamākais mīlestības simbols. Senās kultūras piekopēji ticēja,ka cilvēka dvēsele dzīvo sirdī. Citi ticēja, ka sirds simbolizēja vīrieša taisnību, stiprumu un diženumu. Sirds varbūt tiek saistīta ar mīlestību tāpēc, ka senie grieķi to asociēja ar Amoru. Ikviens, kam trāpīja ar bultu Amors, iemīlējās.

Dari labu citiem un saņemsi to pašu pretī! Sirsnības pilnu jums Valentīndienu!

Visaktīvākā izrādījās 1.a klase, kas kopā ar vecākiem pagatavoja dažādas sirsniņas, izgatavoja plakātu “Kas ir mīlestība?” Paldies audzinātājai Maijai Arcihovičai par atsaucību!

Ar 14.02.2022. atsākam mācības klātienē

Sintija Rūze, fizikas skolotāja.

Arī devītās klases nesnauž un aizrautīgi veic laboratorijas darbus fizikas stundās.

Šobrīd tiek aplūkots temats “Kā mēs ikdienā izmantojam elektrību?”, kurā skolēni veido dažāda veida slēgumus, pēta enerģijas patēriņu, atkarībā no elektroierīču jaudas un saviem ikdienas paradumiem. Skolēni arī pilnveido pētnieciskās darbības prasmes un nostiprina zināšanas.

Devītās klases skolēni strādā ātri, ir apķērīgi un zinātkāri.

Sintija Rūze,fizikas skolotāja

Šogad 11.klases skolēniem noslēgsies fizika I kurss. Šī kursa ietvaros, apgūstot tematu “Elektriskai lauks”, skolēni mācās par kondensatoriem. Interesants šķita darbs “Kondensatora uzlāde”.

Skolēni izveidoja elektrisko slēgumu, ievietojot tajā dažāda veida kondensatorus un pētīja to uzlādi. Tā kā kondensators uzlādējas diezgan strauji, bija jāizmanto modernās tehnoloģijas. Skolēni savos mobilajos telefonos filmēja kondensatora uzlādi un tad palaižot video ļoti lielā palēninājumā, ievāca datus par uzlādes līmeni katrā milisekundē. Pētījums ar to nebeidzās, jo vēl vajadzēja izpētīt, kā rezistoru pretestība ietekmē kondensatora uzlādes laiku. Izrādījās, ka lielākas ietilpības (kapacitātes) kondensators uzlādējas ilgākā laika posmā un uzlādes ilgumu var palielināt, ja elektriskajā ķēdē ievieto lielākas pretestības rezistoru.

Sintija Rūze, fizikas skolotāja

Divpadsmito klašu skolēni brīvi prot mērīt attālumu ar mērlenti, bīdmēru, prot skaitīt soļus un tā tālāk, bet ko darīt, ja jāizmēra kaut kas tik mazs, kas ir nedaudz lielāks kā atoms, bet mazāks kā viena desmitmiljonā daļa?

Palīgā nāk viļņu īpašība – difrakcija jeb apliekšanās ap šķērsli.

Tā nu divpadsmito klašu skolēni, izmantojot difrakcijas režģus ar zināmu konstanti (starp citu ar CD/DVD diskos izmanto difrakcijas režģus), mērīja redzamās gaismas dažādu krāsu viļņu garumus.

Darbs veicās ļoti labi un iegūtie rezultāti bija ļoti tuvi tam, kāds ir viļņa garums dažādu krāsu gaismai. Piemēram, zaļai gaismai viļņa garums ir no 560 nanometriem līdz 500 nanometriem, bet sarkanai krāsai viļņa garums ir no 760 nanometriem līdz 620 nanometriem.