Jēkabpilī aizvadīta divu dienu skolu līderu, skolotāju un skolēnu vecāku atbalsta un izaugsmes konference. Tas bija izzinošs un pozitīvu cilvēku piepildīts pasākums ar daudzveidīgām aktivitātēm, lietderīgu informāciju, kultūras pasākumu, humoru un sarunām pie kafijas tases.

Profesore Zanda Rubene lekcijā “Skaista dzīve jebkurā vecumā. Vai tam ir recepte?” iepazīstināja ar cilvēka novecošanās pazīmēm un vedināja uz pārdomām, ka “…mēs paši savā priekšā esam atbildīgi par savu dzīvi, neviens nevar pārņemt šo atbildību. Dzīve ir mākslas darbs, kuru mēs gleznojam katru mīļu brīdi.”

Psiholoģe Marija Ābeltiņa lekcijā “Izdegšana skolā, kurš ir atbildīgs?” dalījās ar interesantiem faktiem par izdegšanu, uzsverot, ka visbiežāk izdeg jaunieši, vadītāji, darbinieki, kuri strādā ar cilvēkiem, kā arī tie, kuri izjūt garlaicību. Viņa atgādināja – dzīve bez stresa nav iespējama, tā ir ilūzija, bet izdegšana ir hronisks stress.  Darba saturu un apjomu līdzsvaro darba jēga un tā ik pa laikam jāmeklē no jauna. Šīs atziņas pauž klīniskā un veselības psiholoģe Ābeltiņas kundze. Ikvienam viņa iesaka apmeklēt psiholoģes lekcijas, kurās teatralizētā formā būs iespēja iepazīt izdegšanas pazīmes un saprast, ka visa pamats ir paša cilvēka sevis “izdedzināšana”, “sadedzināšana”, “izžmiegšana”, kā arī uzzināt, ko ar to darīt – attīstīt pašcieņu un rūpēties par sevi veselīgā veidā. Kurš atbildīgs? Katrs un visi: indivīds, kolēģi, sistēma, sabiedrība, vietējās kopienas…

IKVD kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors Rolands Ozols un direktora vietniece Sarmīte Dīķe savā sesijā uzsvēra izglītības kvalitātes nozīmi un faktorus, kas to ietekmē: tiesiskums ar labu pārvaldību, jauniešu spējas uzņemties atbildību, uzticēšanās izglītības nozares profesionāļiem, sadarbība, savstarpējā cieņa un  kompromiss. Eksperti atbildēja arī uz auditorijas “neērtajiem” jautājumiem. Skaidrs ir viens – skolu akreditācijas procesā gaidāmas pozitīvas pārmaiņas!

Profesore, sertificēta mediatore Evija Kļave iepazīstināja ar mediācijas procesa norisi, uzsverot, ka sabiedrībā mediācija  joprojām nereti tiek jaukta ar meditāciju.

Vecākā pasniedzēja Lapzemes Lietišķo Zinātņu Universitātē Somijā Anželika Krastiņa dalījās pieredzē pētījumos balstītā informācijā par izglītību Somijā un Latvijā.

Somijā ikviena cilvēka izglītība tiek uzskatīta par sabiedrības sirdi (50% iedzīvotāju ir augstākā izglītība). Moto – “Mana skola – mana valsts – mana izglītība”. Skolēns uzņemas atbildību par mācīšanās procesu. Kompetencēs balstītā izglītībā galvenais akcents ir uz vērtībām, attieksmi pret mācībām un gribu (motivāciju), kam seko – zināšanas un prasmes. Skolotājiem tiek nodrošināta plaša profesionāla brīvība un atbalsts, vecāku un skolas sadarbība ir konstruktīva, bez vecāku “menedžmenta”.   

Nav centralizēto eksāmenu līdz pat vidusskolas beigām, mācību dienas garums viens no īsākajiem pasaulē, un visiem skolēniem ir brīvpusdienas. Transports uz skolu nodrošināts, ja dzīvesvieta ir tālāk kā 5 kilometrus no skolas. Nav akreditācijas procedūras. Tomēr izaicinājumi pastāv – kā attīstīt radošo domāšanu 21.gadsimtā un kā līdzsvarot digitālo rīku izmantošanu? Mākslīgajam intelektam pagaidām nav kognitīvās spējas radīt ko pilnīgi jaunu, un tehnoloģijas var nomākt radošumu. Turklāt 65% bērnu, kuri šodien sāk mācīties pamatskolā, nākotnē strādās profesijās, kas vēl neeksistē.

Šobrīd ir īstais brīdis izlasīt Zandas Rubenes grāmatu “Digitālā bērnība”, lai rosinātu pārdomas par to, kā digitālās tehnoloģijas maina mūsdienu bērnu dzīvi, attīstību un attiecības, un kā vecākiem un sabiedrībai rast līdzsvaru starp tehnoloģiju izmantošanu un bērna emocionālo un kognitīvo attīstību.

Mentoringa zibensturnīrā “Skolu pārmaiņu vadība” notika uzņēmēju un izglītības līderu pieredzes apmaiņa. Uzņēmēji vadībā mēdz būt demokrātiski “līdz noteiktai robežai” – viņi “izmēra vidējo temperatūru” kolektīvā, bet gala lēmumu pieņem vadītājs. Izglītības nozares vadītāji savukārt ir daudz pielaidīgāki.

Neaizmirstams bija arī pirmās dienas noslēgums Krustpils pilī, kurā vēlā vakara stundā baudījām latviešu un ārzemju komponistu mūziku sirdij un dvēselei. Pateicība māksliniekiem Diānai Dellertei, Baibai Renertei un Mārim Treijam.

Konferences noslēguma refleksijā izkristalizējās vērtīgi domu graudi:

• Te ir vieta, kur satiekas domas.
• Grāmata ir kā patvērums.
• Ieklausies, pasaule skan!
• Latvijas izglītības sistēmai ir sava labā prakse, pie kā būtu jāpieturas.
• Mēs esam dzīvi tagad un šeit – sadarbojamies, mīlam, dzīvojam un ikviens ejam uz izaugsmi!

Paldies konferences idejas autoriem un organizētājiem (NIB), pasākuma vadītājai –atraktīvajai kolēģei Inesei Magdaļenokai  un viesmīlīgajam Jēkabpils 2.vidusskolas kolektīvam!

Uz tikšanos 2026.gadā Rīgā!

Foto no NIB arhīva, Jānis Magdaļenoks