Uzticamā draudzene jeb uzklausi, lūdzu, mani, mīļā dienasgrāmata!

Sveika, mana dienasgrāmata!

Ir pagājis jau pirmais mācību mēnesis – septembris. Tik jauki bija satikt draugus un klasesbiedrus, kurus visu vasaru nebiju sastapusi un redzējusi! Klausoties citu piedzīvojumos par vasaru, sāk likties, ka esmu nosēdējusi to četrās sienās.

Taču, ieraugot skolotājus, šermuļi pār kauliem skrēja. Ne jau tāpēc, ka man bail, bet gan tāpēc, ka atkal rāmi jāsēž skolas solā un jāklausa uz vārda.

Ir atkal pilns ar jauniņajiem, tai skaitā arī manā klasē. Bet man no tā ne silts, ne auksts.

29.09.13.

Sveika, uzticamā dienasgrāmata!

Skola ir intrigu un baumu bedre. Šķiet, ka uzticēties nevar nevienam, pat pašiem tuvākajiem. Par laimi, par mani nekādas runas neklīst. Bet drausmīgi ir klausīties no malas, kā visslēptākie noslēpumi izklīst pa visu ausīm.

Lai gan ir pagājušas nieka sešas nedēļas, brīvlaiku gribas tikpat ļoti kā desmitnieku ķīmijā!

15.10.13.

Sveika, saprotošā dienasgrāmata!

Brīvlaiks aizvadīts ar ģimeni, pie tēta. Sen nebiju tā atpūtusies pie dabas..

Jāsāk gatavoties valsts svētkiem. Atkal noņemšanās ar patriotisko dziesmu konkursu. Klase kā vienmēr nespēj ne par ko vienoties.

Kā viss ir apnicis! Vismaz treniņos var aizmirsties. Un runājot par to, basketbolā ļoti labi panākumi. Gan draugi, gan ģimene patiesi atbalsta. Vismaz tas spēj iepriecināt!

06.11.13

Sveika, dārgā dienasgrāmata!

Vieni svētki aizvadīti, un jau nākamie sēž deguna galā. Visur smaržo pēc piparkūkām un mandarīniem. Ir sākusies ziema! Un Ziemassvētku noskaņojums arī klāt. Pirmās sniegpārslas jau nobirušas, zemi klāj balta un viegla sniega sega. Jāsāk domāt, ar ko lai iepriecina draugus un ģimeni. Draugu ir daudz, un līdz ar to dāvanu ne mazāk. Tāpēc nolēmu, ka šogad palīgā ņemšu skolas Ziemassvētku pastu, bet mammu iepriecināšu ar gardām vakariņām.

Pirmā semestra beigas strauji tuvojas – jāsavelk visas astes un atzīmes jāuzlabo pēc iespējas vairāk. Var ticēt brīnumiem, bet drošāk rīkoties pašai.

12.12.13.

Sveika, jaukā dienasgrāmata!

Dāvanas sadāvinātas, saldumi saēsti, un ziemas brīvlaiks aizgājis kopā ar veco gadu. 2013.gads bija, ir un būs neaizmirstams! Tagad tikai pilna siena nolīmēta ar fotogrāfijām un atmiņām. Kā jau katru gadu visi saka: ’’Šogad es apņemos pildīt visus mājasdarbus, bez izņēmumiem!’’ Šķiet, ka man nav nemaz vērts to teikt, negribu sevi mānīt. Tāpat kādreiz sanāks kaut ko neizpildīt.

Ir pienācis lielais aukstums, māja kā ledus. Kurinām katru dienu, bet stiprās vēja aukas izpūš saltumu cauri. Kaut nu ātrāk beigtos ziema!

02.01.14.

Sveika, mīļotā dienasgrāmata!

Pavasaris vairs nav aiz tālēm, tāpēc sev tuvo cilvēku lokā izbaudu pēdējos ziemas priekus. Katras brīvdienas cenšos kopā ar draugiem pavadīt uz kalna, braukājot ar ragaviņām, sniega dēli un dzerot siltas tējas.

Tuvojas skolas Valentīndienas balle. Pat nezinu, ko lai velk un vai vispār ir jēga iet. Tāpat visu pasākumu nāksies sēdēt malā, jo izdancinātas jau tiks tikai tās populārās. Lai nu kā, ceru uz labāko!

05.02.14.

Sveika, brīnišķīgā dienasgrāmata!

Pavasaris ir klāt! Daba mostas un taureņi vēderā arī. Ar to sajūtu ir grūti sadzīvot, bet ko lai dara? Vismaz ir draudzenes, ar kurām var kopīgi parunāt par tādām lietām. Akmens no sirds novēlās pēc tās nakts, kad meiteņu bariņš palika pie manis. Beidzot kaut kāda jautrība un cilvēki, ar kuriem var dalīties it visā!

Marta vidū notika basketbola sacensības. Gāja ļoti labi, pirmo vietu izcīnījām. Ieguvu lielu pieredzi. Kā nekā pirmās nopietnās sacensības mūžā.

Žēl, ka ir tādas draudzenes, kurām ir plašas mutes, bet šaura sirds. Jau kuro reizi uzticu savu vienu no lielākajiem noslēpumiem, bet jau nākamajā dienā to zina visa skola. Kārtējā vilšanās…

30.03.14.

Sveika, apburošā dienasgrāmata!

Par lielo vilšanos pārdzīvoju tikai nedēļu, un no tā brīža mana dzīve iet uz augšu. Sekmes ir ideālas, neatceros, kad pēdējo reizi bija tik labi. Sportā kā vienmēr viss lieliski, un attiecības ar draudzeni atkal uzlabojas.

Ja jau runājam par priecīgām lietām, tad pie tām pieder arī dejošana. Ar vēja spārniem tuvojas deju skate, notiek arvien vairāk mēģinājumu, un par to esmu līksmes pilna!

23.04.14.

Sveika, …!

Beidzot ir klāt pēdējā mācību nedēļa. Vasara jau tūliņ sāksies. Iekšējs nemiers, tikai nevaru saprast, par ko. Laikam nespēju noticēt, ka gads jau ir cauri. Lai nu kā, šis ir mans pēdējais ieraksts līdz jaunajam mācību gadam. Jo vasara, cerams, būs pilna ar piedzīvojumiem, un tad parasti nav laika domāt par rakstīšanu.

Liecība solās būt pārsteidzoši laba. Pateicoties tam, mamma apsolīja visai ģimenei vasarā aizbraukt uz ārzemēm. Nespēju sagaidīt!

Paldies, ka biji kopā ar mani!

Paliec sveika!

26.05.14.