Es te biju pilnīgi viens, tikai zāles zaļums mani apņēma kā mīkstām rokām.
Es te biju pilnīgi viens, tikai zāles zaļums
mani apņēma kā mīkstām rokām.
Bija sācies pavasaris.

Viss zaļoja, un es likos tik viegls.
Biju iegūlies mātes zemes mīkstajās un maigajās skavās
Un baudīju tās siltos apskāvienus.

Es te biju pilnīgi viens, tikai zāles zaļums
mani apņēma kā mīkstām rokām.
Pienākusi vasara.

Drīz Līgo svētki,
Bet es vēl joprojām slīgu visuvarenās mātes dabas siltajās skavās
Un negrasījos laisties vaļā.

Es te biju pilnīgi viens, tikai zāles zaļums un dzeltenbrūni oranžīgās lapas
mani apņēma kā mīkstām rokām.
Rudens.

Citi bērni iet skolā.
Man no skolas bail.
Es labāk vāļājos pa gaisīgajām lapām.

Es te biju pilnīgi viens, tikai sniega baltums
mani apņēma kā mīkstām rokām.
Pirmais sniegs un ziema klāt.

Ilgi nevaru gulēt zem klajas debess,
Jo ziemā zemes mātes skavas vairs nav tik siltas…
Jāgaida pavasaris.

Un atkal no jauna es te biju pilnīgi viens, tikai zāles zaļums
mani apņēma kā mīkstām rokām.
Un sākās viss no gala.