Vēsture ap mums
2023. gada 14. Jūnijs
13. jūnijā Rīgas pilī Valsts prezidents Egils Levits godināja skolēnu radošo darbu un pētījumu konkursa “Vēsture ap mums” laureātus.
Konkurss “Vēsture ap mums” notiek jau 28 gadus. Tā mērķis ir veicināt Latvijas vēstures izzināšanu un sekmēt pilsonisko līdzdalību, jauniešiem apzinot un analizējot vēstures avotus. Šogad konkursā piedalījās 27 skolēni no visiem kultūrvēsturiskajiem novadiem, iesūtot un aizstāvot darbus par tēmu “Aizmirstais vēstures un kultūras piemineklis”.
Konkursa “Vēsture ap mums” laureāte Agate Anufrijeva, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola, darba nosaukums “Vietalvas baznīca: fakti un uzdevumi”, 1. Viet
Atsauce uz: https://www.flickr.com/photos/valstsprezidents/52972129387/in/album-72177720309049838
Agate Anufrijeva; “Pirms ziemas brīvlaika, kādā vēstures stundā, tika atklāts starts manam ļoti nozīmīgajam vēstures projekta darbam. Skolotāja pastāstīja par Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības rīkoto konkursu “Vēsture ap mums”. Daudz nedomājot, izlēmu piedalīties un trīs mēnešus cītīgi un rūpīgi veidoju grāmatiņu “Vietalvas baznīca: fakti un uzdevumi”. Brālis man palīdzēja izveidot ilustrāciju grāmatas vākam, uzzīmējot Vietalvas baznīcu, kurai vidū ir pārvilkta svītra, kas nodala pagātnes diženumu un tagadnes pussagrauto baznīcas ēku. Man pašai šķiet, ka es strādāju patiešām rūpīgi, pārlasot katru teikumu vairākas reizes, un tā es nonācu pie brīnišķīgā rezultāta. 4. maijā devos uz Rīgas Latviešu biedrības namu, kur aizstāvēju savu zinātniski pētniecisko projekta darbu – stāstīju par darba procesu, izmantotajiem avotiem u.c. Jau tad varēja redzēt, cik ļoti žūrijai mans darbs patika, un mājās “lidoju 5 cm virs zemes” jeb vienkārši biju neizsakāmi priecīga par pašas paveikto.
Es kļuvu vēl priecīgāka, lepnāka un laimīgāka pēc skolotājas paziņojuma, ka esmu ieguvusi 1. vietu! Tad nu varēju tikai sākt gaidīt lielo notikumu – tikšanos Rīgas pilī ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Iepriekšējā dienā bija satraukums, bet tāds ļoti patīkams. Tas bija kaut kas tāds, ko ne visi var piedzīvot un kas visbiežāk notiek reizi mūžā. 13. jūnijā kopā ar mammu un vēstures skolotāju ierados Rīgas pilī. Tur bija jāiziet caur pārbaudēm – jāuzrāda ID karte, jāparāda somas saturs, apsargi visi ar austiņām un mikrofoniem – sajutos kā amerikāņu filmā… Tad pa skaistām kāpnēm, kurām pārklāti zili un sarkani paklāji, devāmies uz svētku zāli, kurā notika pasākums. Sākumā visiem bija jāpieceļas, lai godinātu prezidentu, tad bija jānoklausās vairākas runas un tad jau klāt bija apbalvošana.
Šis bija konkurss, kurā nevarēja iegūt naudas balvas vai kaut ko tamlīdzīgu. Šis bija konkurss, kurā balvās bija grāmatas, prezidenta rokas spiediens un neaizmirstamas sajūtas! Dažādas vēstures grāmatas manā skatījumā ir ļoti vērtīgas balvas! Viena grāmata bija īpašāka par citām, jo tajā bija prezidenta rakstīts teksts un paraksts. Manuprāt, prezidentam mans darbs patika, jo pēc pirmās daļas, kurā prezidents apsveica tikai vietu ieguvējus, 30 minūšu garajā “kafijas pauzē”, pie mūsu galdiņa viņš nostāvēja lielāko daļu laika! Runājām gan par manis veidoto grāmatiņu, gan par projektu, ko varētu veidot nākamajā gadā, jo esmu to jau sapratusi – mans ceļojums vēstures pasaulē ir tikai sācies (un jāsaka – sācies visai iespaidīgi!). Pasākuma noslēgumā visiem konkursa dalībniekiem, viņu vecākiem un skolotājiem bija iespēja uzkāpt Rīgas pils Svētā gara tornī. Tas ir tornis, kurā tiek pacelti 2 karogi: Latvijas karogs un prezidenta karogs, kuru paceļ tad, kad prezidenta kungs ir Latvijā. No torņa pavērās brīnumains skats, un tas vēl vairāk lika justies laimīgai un lepnai par sevi. Vējš traki purināja matus, un es biju priecīga un saviļņota!
Šis pasākums bija patiešām ļoti, ļoti, ļoti īpašs, un, mājās aizbraucot, biju tik priecīga, ka to pat nevar izteikt vārdos. Varēju lepoties ar sevi, savu paveikto darbu un secināt, ka esmu spējīga arī uz kādu lielāku, apjomīgāku projektu. Varu teikt lielu, lielu paldies manai vēstures skolotājai Rutai, kura manī radīja vēl lielāku interesi par vēsturi, un deva iespēju piedalīties šai brīnumainajā konkursā. Paldies!”
Agates mamma: “Esmu tik ļoti priecīga! Un vēl esmu lepna! Agate, pārstāvot Andreja Upīša Skrīveru vidusskolu, prezidenta pilī saņem diplomu par 1.vietu vēstures konkursā “Vēsture ap mums”. Neaprakstāms prieks un fantastiskas sajūtas – prezidenta pils, tikšanās ar prezidentu un – Vietalvas baznīca! Nu ir Agates izveidota grāmata par baznīcas vēsturi. Paldies skolotājai Rutai Dišereitei un vēsturniekam Andrim Rūtiņam par atbalstu, paldies “lielajam brālim” Markam Anufrijevam par grāmatas vāka ilustrāciju. Vislielākais paldies ir pašai Agatei par fantastisko apņēmību un neatlaidību, paveicot tik nozīmīgu darbu.”
Ruta Dišereite: “Man ir gandarījums par paveikto, Latvijas Valsts prezidenta pilī saņēmu Egila Levita pateicību par skolēniem sniegto atbalstu. Agate Anufrijeva paveikusi nozīmīgu darbu, izpētīja dažādus informācijas avotus, ieguva nozīmīgus, iepriekš nepublicētus datus par Vietalvas baznīcu, sadarbojās ar vēsturnieku Andri Rūtiņu. Grāmatā “Vietalvas baznīca: fakti un uzdevumi” ir bagāts vizuālo avotu klāsts, izmantotas gan Andra Rūtiņa, gan Agates Anufrijevas fotogrāfijas no personīgā arhīva. Interesanti un jēgpilni ir Agates izveidotie uzdevumi, kas izveidoti, lai pārbaudītu lasītāja zināšanas un izpratni par baznīcas vēsturi, liek padomāt par vērtībām, aicina saglabāt un popularizēt kultūrvēsturisko mantojumu. Lepojos, ka Agatei izdevās savā darbā iesaistīt brāli Marku – viņš šogad pabeidza 10.klasi un ir talantīgs mākslinieks, viņa veidotais grāmatas vāka noformējums rada pirmo iespaidu par Vietalvas baznīcu. Milzīgs un patiesi vērtīgs ir Agates mammas Sandas Anufrijevas atbalsts, bijām kopā gan darba prezentācijā, 4.maijā Rīgas Latviešu biedrības namā, gan 13.jūnijā Latvijas Valsts prezidenta pilī. Agate, lai izdodas turpmākās ieceres pārvērst izcilos darbos!”
Rakstu sagatavoja
Ruta Dišereite
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas
Sociālo zinību un vēstures skolotāja
Komentāri
Tikai reģistrēti lietotāji var pievienot komentārus