Karīna Vaivode, 10.b klases skolniece
Jūrmala ir vieta, kuru apmeklē ļoti daudz ekskursantu, jo tā ir netālu no Rīgas un tās pludmales ir sakoptas un tīras. Jūrmalā visbiežāk apmeklētākais muzejs ir Raiņa un Aspazijas muzejs, kuru kopā ar klases biedriem apmeklēju arī es.
Kad no rīta pamodos, man bija daudz enerģijas un ļoti labs garastāvoklis. Vilcienā satiku draudzeni un runājām par dienas plāniem. Skrīveros iekāpa pārējie klases biedri un audzinātāja. Visi izkāpām Majoru stacijā. No tās devāmies uz Jomas ielu, kur paēdām otrās brokastis, pēc tam dotajā brīvajā laikā devāmies pastaigā gar jūru.
No Majoriem pēc pastaigas devāmies uz dzelzceļa staciju, lai ar vilcienu brauktu uz Dubultiem. Jau stacijā mūs sagaidīja gide, kura katram iedeva lapu un zīmuli, jo dienas gaitā bija veicami vairāki uzdevumi. Sākumā devāmies uz Aspazijas māju, kurā viņa dzīvoja pēc Raiņa nāves. Gide teica, ka Aspazija ir bijusi 21. gadsimta cilvēks.
Apskatījām arī pieminekli Aspazijai un Rainim. Te mēs lasījām pašu sacerētus dzejoļus, pieminot un godinot abus dzejniekus.
Ļoti grūts uzdevums bija dots pašā jūras krastā – gide novilka smiltīs svītru, mums bija jāatbild, kurā pusē svītrai ir Rainis, kurā Aspazija, un jāpamato savs pieņēmums. Tas bija ļoti sarežģīti.
Tālāk devāmies pie Raiņa priedēm (palikusi gan tikai viena priede no Raiņa laikiem, bet tai klāt slejas Kristapa Gulbja skulpturālais veidojums), kur, turpceļā no sava pārinieka gūstot atbildi, bija jāveido dzejolis. Visi bija sajūsmā par Veronikas dzejoli.
Pie jūras viļņiem miers kā balta drāna,
Tur dvēsele atpūšas, vējam līdzi klīst.
Sapņu māja piepilsētā stāv kā rāma sēta,
Kur divi stāvi debesīs kā klusums trīc.
Sports un dziesma sirdī liesmu kur,
Mašīnas kā sapņi ceļus tālumā dur.
Bet par jaunatni skan rūgtas domas-
Kā traģiska ēna pār laikmetu joņo.
Pēc šiem dzejas vēstījumiem devāmies uz dzejnieku vasarnīcu, kurā saglabāts Jūrmalai raksturīgais arhitektoniskais veidojums. Šobrīd māju uztur Gavaru ģimene. Tajā valda mierpilna un ģimeniska gaisotne. Māju rotā tornīši, bet istabām ir balkoniņi.
Tālāk ceļš veda līdz Pumpuru dzelzceļa stacijai, no kuras atsākās ceļš līdz Majoriem, lai no turienes, smēlušies saules un jūras, Raiņa un Aspazijas spēku, dotos mājās. Diena emociju pārpilna. Jūra, pludmale, smiltis un priedes tagad mums būs lieli iedvesmas avoti literatūras stundām un turpmākajām Dzejas dienām, jo šogad tām jubileja – 60 gadi.
Estere Zālīte, 10.a klases skolniece
Pašpārvalde ir svarīga daļa no skolas vides un tās pilnveidošanas. Tā kalpo kā tilts starp skolēniem un skolotājiem, nodrošinot komunikāciju un to, ka visu idejas un viedokļi ir sadzirdēti un uzklausīti. Katrai skolai ir šāds kolektīvs, un katram kolektīvam ir savdabīgs ritms, pēc kā tas darbojas. Dažādas valdības iekārtas, darbu deleģēšana, unikālas idejas. Ir nepieciešams pašpārvaldēm savstarpēji veikt ideju un pieredžu apmaiņu, lai katra no tām spētu pilnveidot savu darbu ar ko jaunu, iepriekš nepielietotu.
Tieši tāpēc 19. septembrī mūsu skolā viesojās ciemiņi no Līvānu 1. vidusskolas. Sastāvā bija pašpārvaldes prezidente, viena no ministriem un pašpārvaldes konsultante. Mēs dalībniecēm izrādījām skolu, pastāstot ne tikai par mūsu klašu kolektīvu raibo ikdienas dzīvi, bet arī par skolas plašo vēsturi. Pēc tam detalizētāk pastāstījām par pašpārvaldes lomu mūsu skolā, par paveiktajiem darbiem, tradīcijām un iecerētajiem mērķiem. Kā arī ar Līvānu pašpārvaldes pārstāvēm spējām atrast daudz ko kopīgu, runājot par šķēršļiem, ar kuriem mēdzam sastapties.
Mūsu skolā katra gada septembra sākumā notiek pašpārvaldes prezidenta un vietnieka vēlēšanas, tajās var kandidēt jebkurš pašpārvaldes loceklis no jebkuras klases. Tātad ir iespēja, ka, pat ja 10. klasē esi bijis prezidents, iespējams, ka 11. klasē netiksi atkārtoti ievēlēts. Tāpat ir ar vietnieka amatu. Turpretim Līvānos uz prezidenta pozīciju kandidē tikai 9. un 10. klases skolēni, bet cits pie varas var nākt tikai tad, ja esošais prezidents atkāpjas no amata vai pabeidz skolu.
Šī bija lieliska pieredze. Spējām atrast kopīgu valodu un apmainīties ar idejām un mērķiem. Lielu pateicību izsakām Līvānu 1. vidusskolas pašpārvaldes dalībniekiem par viņu atsaucību un draudzību!
Anete Zarāne, 12.a klases skolniece
19. septembrī mūsu skolas pašpārvaldes jaunieši piedalījās Eko padomes veidotā pasākumā, kurā uzzinājām par mūsdienu ātro un lēno modi, par ātrās modes industrijas ietekmi, kā arī paudām savu viedokli par to.
Īpašu uzmanību pievērsām tam, kā piešķirt apģērbam otru elpu. Grupu darbā kopīgi domājām, analizējām, prezentējām un piedāvājām pārējiem savas idejas rīcībām, kuras varētu realizēt. Piemēram, pārveidojot vecās drēbes jaunās, ziedojot un apstrādājot tās, skolā veidojot pulciņus vai darbnīcas, kas mudinātu skolēnus iesaistīties šai procesā.
Pasākums akcentēja vides jautājumus, reizē dodot lielisku iespēju grupu darbā saliedēties ar citu – Ķeipenes, Kokneses un Līvānu – skolu pašpārvalžu pārstāvjiem. Strādājot komandās, daloties ar viedokļiem un paužot savas idejas, guvām jaunu pieredzi un iedvesmu nākotnes pasākumiem.
Maija Arcihoviča, 1.a klases audzinātāja
Skaistā, rudenīgi vēsā, saulainā 26. septembra rītā 1.a klases skolēni un skolotājas devās ekskursijā līdz Klidziņai. Tikāmies ar kuģīša “Balta kaza” kapteini Jāni Zariņu. Viņš parādīja attēlus un pastāstīja par Daugavā mītošajām zivīm, kā arī tās krastos esošajiem putniem. Devāmies pastaigā iepazīt piekrastē augošos kokus. Bija burvīgs brauciens ar kuģīti pa Daugavu. Katram ļāva iejusties stūrmaņa lomā. Skatījām gleznainos Daugavas krastus. Mierīgajā upē atspoguļojās krāsoties sākušie koki.
Tad bija spēka, drosmes un izturības pārbaudījums – šķēršļu josla. Kopā pavadījām izzinošu un jautru dienu.
Keisija Vidiņa, 12.b klases skolniece
26. septembrī mums, 12. klašu skolēniem, bija lieliska iespēja iejusties vēlētāju lomā, saprast vēlēšanu shēmu un tās nozīmīgumu pašu labklājībai. Ņemot vērā, ka lielākā daļa esam sasnieguši 18 gadu vecumu un mums ir balsstiesības piedalīties vēlēšanās, šī nodarbība bija noderīga. Līdz šim mēs daudzi neaptvērām, cik būtiska ir katra balss, un daži, iespējams, pat neuzskatīja to par svarīgu pienākumu.
Visinteresantākā bija lekcijas vadītāja izvēlētā pieeja. Viņš vēlēšanu procesu atspoguļoja kā rasola gatavošanu. Ideja radusies draugu pasēdēšanas vakarā, kad sākās diskusija par ideālā rasola recepti, jo katram bija savs variants. Šī pieeja palīdzēja vieglāk izprast, kā notiek vēlēšanas, un to, ka ikviens var ietekmēt rezultātus. Citējot vadītāju: ‘’Ja arī kāds nepiedalās vēlēšanās, tad rasols tik un tā būs jāēd visiem.’’ Izriet atziņa, ka, pat ja izlemjam nepiedalīties vēlēšanās, rezultāti ietekmēs mūs visus, kā arī tas, kurš nepiedalīsies, visdrīzāk būs neapmierināts ar rezultātu.
Lekcijas beigās mums bija iespēja atdot balsi par kādu no rasola sastāvdaļām. Tika izsniegtas aploksnes ar biļeteniem, no kuriem jāizvēlas viens saraksts un jāiemet balsojumu kastē. Pēc mūsu balsojuma gatavojām rasolu ar tām sastāvdaļām, kuras bijām izvēlējušies.
Manuprāt, šāda veida lekcija bija ļoti noderīga un jautra, jo paši arī iesaistījāmies aktivitātēs. Plusu liekam lekcijas vadītājiem par sagatavoto prezentāciju ar vizuāliem un audio līdzekļiem, kas padarīja nodarbību interesantāku.
Rasa Kalniņa, 3.a klases skolniece
Šī gada 10.septembrī Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas 1.-4.klašu skolēni apmeklēja Latvijas Leļļu teātra izrādi “Divas Lotiņas”.
Šis ir sirsnīgs stāsts par divām meitenēm, kuras agrāk neko viena par otru nav zinājušas.
Viņas satiekas vasaras atpūtas nometnē un atklāj, ka viena otrai ir tik līdzīgas kā divas ūdens lāses.
Tas nekas, ka Luīzei no Vīnes ir garas matu cirtas, bet Lotei no Minhenes – divas cieši sapītas biželes: neticamā līdzība taču nevar būt vienkārša sagadīšanās!
Lai atklātu noslēpumu, meitenes nolemj samainīties vietām…
Lūk ko paši bērni saka par piedzīvoto:
“Trešdien, 10. septembrī, mēs gājām uz Skrīveru kultūras centru skatīties izrādi “Divas Lotiņas”.
Šī izrāde bija dāvana pirmajām klasēm, uzsākot mācības skolā. Aicināti tika arī pārējie sākumskolas skolēni.
Mēs skatījāmies stāstu par divām vienādām meitenītēm, kuras izrādījās māsas.
Viņas bērnībā tika nošķirtas, jo vecāki sastrīdējās. Dvīnītes nejauši satikās vasaras nometnē un samainījās vietām, lai viena iepazītu māmiņu, bet otra – tēti.
Rezultātā viņām izdevās satikties ar abiem vecākiem un panākt, ka ģimene atkal bija kopā un laimīgi.
Es novēroju, ka izrāde skatītājiem patika, jo visi juta līdzi māsiņām, smējās un priecājās par laimīgajām beigām”.
Kārlis Dominiks Krafts-Raitgars, 2.a klases skolnieks
Piektdien, 19. septembrī, mēs gājām mācīties par higiēnu. Pie mums ciemos bija atbraukuši Spodrīte un profesors Burbulis.
Uzzinājām, ka rokas jāmazgā vismaz 20 sekundes katru reizi, kad esi aizticis kaut ko netīru. Spodrīte stāstīja, ka zobi jātīra katru rītu un vakaru, viņa atgādināja arī par zobu diega lietošanu. Profesors Burbulis parādīja eksperimentu, kas notiek ar olu saldā ūdenī. Tas palīdzēja saprast, kā saldumi bojā zobus. Lasīt tālāk …
