Lote Aperāne, Gabriela Paula, Olīvija Volkova un Katrīna Posnija, projekta dalībnieces

        Šī gada aprīlī devāmies īstenot Erasmus+ projektu Nr. 2025-1-LV01-KA210-SCH-000350978 “Seeds of Change: Cultivating Sustainable Agriculture for Future Generations” Rumānijā kopā ar 8.ab klases skolniecēm Loti Aperāni, Gabrielu Paulu, Olīviju Volkovu un Katrīnu Posniju, kā arī skolotājām Santu Mārtinsoni un Elīnu Glodu.

Projekta laikā guvām jaunas zināšanas, vērtīgu pieredzi un, iespējams, arī jaunus draugus no citām valstīm. Tā bija lieliska iespēja pilnveidot sadarbības prasmes, iepazīt citas kultūras un paplašināt redzesloku par ilgtspējīgu lauksaimniecību un videi draudzīgu dzīvesveidu.

Piedāvājam nelielu atskatu uz projektā piedzīvoto un mūsu iespaidiem katrā no projekta dienām.

       Pirmā mobilitātes aktivitāte bija pirmdien, 20. aprīlī. Diena sākās ar rītu savās ģimenēs, tad visi devāmies uz “Liceul de Arte Haricleea Darclee” skolu, kur notika projekta iesākšanas ceremonija. Par projektu runāja “Colegiul National Nicolae Balcescu” skolas direktore, dažādi pedagogi, Brăilas mēra pārstāve un vēl citas personas.
Pēc tam vairāki skolēni demonstrēja savus priekšnesumus, piemēram, daži dziedāja, dejoja, tēloja utt. Tad visu valstu komandas – Turcijas, Rumānijas, Latvijas un Ziemeļmaķedonijas – devās uz “Colegiul National Nicolae Balcescu” skolu, kur noklausījāmies vairākas prezentācijas gan par dažādu datorprogrammu lietošanu, gan arī par viedierīču lomu izglītībā.
Vēl mēs skatījāmies interviju, kur vietējā Brăilas skolniece intervēja lauksaimniecības darbinieku. Pēc informatīvās daļas visi devāmies kopīgās pusdienās vietējā restorānā, kur garšīgi paēdām.
       Pēc pusdienām mums bija neliela ekskursija pa Brăilas pilsētu, kur iepazinām vēsturiskus objektus un tās kultūru. Pēc tam visi devās atpakaļ mājās pie savām ģimenēm.

Otro mobilitātes dienu mēs sākām pulksten 10:00 no rīta. Pirmā stunda mums bija ģeogrāfija, kurā stāstīja par lauksaimniecības ilgtspējības pagarināšanas veidiem. Mācījāmies, kā izmantot digitālās lietotnes, lai izsekotu vides ietekmi. Stundas ietvaros izmantojām digitālās lietotnes, piemēram, Wordwall un Kahoot.
       Protams, neiztikām arī bez nelielas izkustēšanās — nākamā stunda mums bija sports. Tajā bija dažādas aktivitātes ar handbola bumbām, kā arī spēlējām volejbolu tie, kuri vēlējās.
Noslēdzošā stunda mums bija angļu valoda, kurā skatījāmies filmiņu par to, kā būtu, ja mēs apmainītos lomām ar dzīvniekiem un viņi kontrolētu ekosistēmu. Pēc tam mums iedeva lapas ar vārdiem par ekosistēmu un tās piesārņojumu angļu valodā — tie bija jāiztulko latviešu, turku, rumāņu un ziemeļmaķedoniešu valodā, jautājot kādam no attiecīgajām valstīm. Tas bija labs veids, kā visiem saliedēties.
      Stundai noslēdzoties, spēlējām Kahoot, un mūsu skolniece Lote ieguva 2. vietu starp visiem Erasmus+ dalībniekiem.
Vakarā visas devāmies uz lielveikalu kopā ar meitenēm, pie kurām dzīvojām visu šo nedēļu.

Arī trešdiena aizritēja ļoti aktīvi.

Ceturtdien mēs atvadījāmies no mūsu viesu ģimenēm, tas bija skumji, bet mums vajadzēja izbraukt.

     Trīs stundas, braucot uz Bukaresti, likās ilgi, un ļoti daudzi aizmiga pa ceļam. Kad mēs atbraucām, bija apmēram pusdivi. Mēs bijām apmetušies viesnīcā “Happy Hotel”, kamēr ziemeļmaķedonieši un turki bija blakus viesnīcā.

Lai gan abās viesnīcās bija ēdiens, mēs visi ēdām blakus viesnīcā, pirms mēs gājām uz publisko transportu, lai brauktu uz parku, kur bija vēsturiskas mājas un ļoti skaisti koki un augi.

       Tad braucām atpakaļ, bet vajadzēja gaidīt pusstundu, jo bijām sajaukuši pieturas.

Pa centru bija jauki pastaigāties, skaistas ēkas, gards saldējums. Bija plāns ieiet iepirkšanās centrā, bet tas tika pārcelts uz nākamo dienu.

Kad beidzot tikām uz viesnīcu, bija jau deviņi vakarā, visas tikām uz saviem numuriņiem un gājām gulēt.

       Nākamā diena bija ļoti interesanta, jo beidzot tikām uz iepirkšanās centru, bet vispirms vajadzēja paēst, ēdām mūsu viesnīcas bufetē. Tad braucām ar taksi, kas bija 35 lejas, kas kaut kur ir 7 eiro, diezgan lēti takši tur ir.

Iepirkšanās centrs bija kā divas Akropoles, milzīgs! Pat divās stundās neizstaigājām visu. Bet pēc tam vajadzēja tikt atpakaļ uz viesnīcu pēc mantām. Šoreiz braucām ar publisko transportu, jo negribējām maksāt 100 lejas par taksi. Pēc vēl vienas ēdienreizes pārtraukuma tikām uz vilcienu, lai gan mūs apstādināja, lai pārbaudītu pases.

Tikām līdz lidostai, un vajadzēja atvadīties no turkiem. Ziemeļmaķedonieši brauca ar mašīnu.

Lidojām no Bukarestes uz Varšavu, tad gaidījām divas stundas, lai lidotu uz Rīgu.