Agate Anufrijeva, 6.klases skolniece

Pastāstīšu jums par savu “piedzīvojumu”. Es piedalījos vēstures skolotāju biedrības rīkotā konkursā – “Vēsture ap mums”. Konkurss notiek katru gadu, un šīgada tēma bija – aizmirstais kultūras piemineklis. Tā kā apmeklēju Vietalvas baznīcu, izvēlējos darbu veidot tieši par šo objektu – kādreiz lielu, baltu un skaistu baznīcu, kura Otrā pasaules kara laikā tika izpostīta, jo baznīca atrādās tiešajā frontes līnijā.

Tā nu es apkopoju visu pieejamo informāciju par Vietalvas baznīcu mazā, manuprāt, ļoti skaistā un vērtīgā grāmatiņā. Darba rakstīšanas laikā es sazinājos ar vēsturnieku, kas man bija jo īpaši interesanti. Viņam bija savāktas unikālas fotogrāfijas, un es tās drīkstēju izmantot arī savā grāmatā.

Konkursam iesūtītos darbus vērtēja divās kārtās. Pirmā kārta notika līdz 24. martam, kad darbs bija jāiesniedz elektroniski vai pa pastu. Tālāk sekoja žurijas darbs, izvērtējot visus iesūtītos projektus un nosakot, kuri autori tiks uzaicināti uz fināla kārtu – sava darba aizstāvēšanu. Biju neizsakāmi priecīga, ka arī mans darbs tika izvirzīts uz otro kārtu, tāpēc 4. maijā kopā ar savu vēstures skolotāju Rutu Dišereiti devos uz Rīgu, kur Rīgas Latviešu biedrības namā aizstāvēju savu projektu.

Es biju ļoti, ļoti priecīga un gandrīz nemaz neuztraucos. Man šķiet, ka žūrijai mans darbs patika, un arī es pati ar savu darbu esmu ļoti apmierināta. Tagad Vietalvas baznīcas draudzei būs grāmata, jo nekas tāds līdz šim par baznīcu nebija izveidots! Konkursa rezultāti vēl tiks paziņoti, bet jau tagad zinām, ka maija beigās Rīgas pilī būs tikšanās ar Valsts prezidentu. Tur arī tiks paziņoti konkursa rezultāti. Arī par šo pasākumu esmu tik ļoti priecīga, jo nekad neesmu bijusi Rīgas pilī vai satikusi prezidentu. Skolotāja Ruta stāstīja, ka prezidents paspiedīšot roku un varēsim kopā nofotografēties. Man tas liekas satraucoši un esmu laimīga, ka tad, kad skolotāja piedāvāja šo iespēju piedalīties konkursā, es izdomāju piedalīties. Divus mēnešus katru nedēļas nogali strādāju pie mazās grāmatiņas, bet tas bija tā vērts!