Santa Krasovska, latviešu valodas un literatūras skolotāja
Jau 12. gadu AUSV skolēni piedalās TV erudīcijas spēlē “Gudrs, vēl gudrāks”. Šosezon 11. klases visos trīs pusfinālos piedalās Roberts Balodis un Karīna Gaņina no 11.a klases un Keisija Vidiņa no 11.b klases. Liels prieks trešajā pusfinālā satikt arī mūsu bijušo audzēkni Valtu Vekteru, kurš šobrīd pārstāv RTU Inženierzinātņu vidusskolu.
Tā ir lieliska pieredze, jo, pirmkārt, var mācīties stresa noturību. Ikvienam cilvēkam ir satraukums nozīmīgos dzīves brīžos, tad svarīgi spēt to pārvaldīt.
Otrkārt, te – televīzijas studijā – tiekas Latvijas zinošākie jaunieši, kuri pārvarējuši atlases kārtu.
Treškārt, jautājumi, kuri gudriniekiem tiek uzdoti, ir patiešām grūti, dažkārt mulsinoši. To atzīst arī līdzi atbraukušie klasesbiedri un citi skatītāji. Spēles veidotāji un vadītāji dalībnieku mulsumu par kādas atbildes nezināšanu kliedē ar mierinājumu, ka spēles pievienotā vērtība ir iespēja tās laikā uzzināt un iemācīties vēl ko jaunu.
Lepojamies ar mūsu skolēnu uzņēmību. Visi dalībnieki atzīst, ka jūtas gandarīti par gūto pieredzi un aicina arī citus izmantot šo iespēju TV kameru priekšā un prožektoru gaismās pārbaudīt savu erudīciju, intuīciju un veiksmi.
Raidījumi ar Roberta, Karīnas, Keisijas un Valta dalību skatāmi 28. februārī, 7. martā un 14. martā. Paldies visiem līdzjutējiem un atbalstītājiem!
Piektdiena 21. februāris, Santa Mārtinsone 
Pēdējā diena pienāca ļoti ātri, un mēs sapratām, ka drīz katras valsts projekta dalībnieki dosies atpakaļ uz savu valsti un savu skolu, līdzi paņemot labas idejas mācību stundām, siltas atmiņas par aizvadīto nedēļu un jauniegūtus draugus.
Dienas sākumā projekta dalībnieki atbildēja uz dažādiem jautājumiem par projektu un Ruvo di Puglia, pilsētu, kur īstenojām 1. projekta mobilitāti. Skolotāji no Rumānijas iepazīstināja un ļāva mums izmēģināt savā skolā izveidoto izlaušanās digitālo spēli par tēmu “Samazināt, atkārtoti izmantot, pārstrādāt”. Šī spēle noteikti būs interesanta arī mūsu skolēniem, jo tā ir aizraujoša un izglīto skolēnus par vides ilgtspēju. Kā arī tikām informēti par platformu, kura tika izmantota spēles radīšanā, tas ļaus mums veidot pašiem savas spēles.
Pēdējā tikšanās visiem notika zālē, kur skolēni bija sagatavojuši dziesmas un priekšnesumus, visus dalībniekus sveica ar pašu darinātiem ziediem un “Paldies” plakātiem.
Ceturtdiena, 20. februāris. Santa Mārtinsone
Šo dienu projekta dalībnieki pavadīja ārpus skolas. Mums tika dota iespēja apskatīt Polignano pilsētu, kas atrodas Adrijas jūras krastā. Šī ir izteikta tūristu pilsēta, bet vietējie iedzīvotāji tur nodarbojas ne tikai ar tūrismu, bet arī ar lauksaimniecību un zvejniecību. Mēs apskatījām krāšņo pludmali Cala Lama Monachile, milzīgo tiltu Ponte Lama Monachile, itāļu dziedātāja Domeniko Modugno pieminekli (šis dziedātājs tiek uzskatīts par vienu no Itālijas mūsdienu popmūzikas pamatlicējiem). Viņš kļuva īpaši slavens ar savu dziesmu “Nel blu dipinto di blu” (labāk pazīstamu kā “Volare”). Apmeklējām vecpilsētas galveno laukumu un baznīcu, kā arī 3 skatu balkonus vecpilsētā, kas deva iespēju palūkoties uz brīnišķīgo piekrasti un jūru.
Trešdiena, 19.februāris. Maija Arcihoviča
Nodarbību un stundas daļu vērošana klasēs.
Skolotājiem bija iespēja vērot, kā vides ilgtspējas tēmas tiek integrētas mācību procesā, lietojot dažādas mācību metodes un paņēmienus:
=Skolēni tiek sadalīti grupās. Katrā grupā tiek aprēķināts patērētā ūdens daudzums ģimenē. Skolēniem tiek dots aprēķins, cik vidēji litru ūdens viens cilvēks patērē dienā, tīrot zobus (to darot taupīgi jeb ūdeni visu laiku tecinot), mazgājot traukus, veļu, ejot dušā. Skolēni sadalās lomās: ģimenes locekļi – tēvs, māte, dēls, meita. Prezentē savu veikumu, aprēķinus.
=Skolēni stāda augus burciņā, sagatavo zemi. Tiks vērots, kā ietaupa ūdens patēriņu, ja augiem, augot burciņā, burkai tiek uzlikts vāciņš, kurā pa izveidotajiem caurumiņiem piekļūst gaiss.
=Angļu valodas stundā skolēni pa grupām veic atkritumu šķirošanu pie interaktīvās tāfeles. Atkārtojot un mācoties angļu valodas vārdiņus, dažādi izmantotie materiāli jeb atkritumi tiek sašķiroti pa attiecīgajiem konteineriem – plastmasas iepakojumi, stikls, papīrs. Skolēni arī stundas noslēgumā iepazīstina ar sevi angļu valodā.
Tad skolēni un skolotāji dodas uz zāli. Dabas fonda pārstāves jautrā, izglītojošā, bērniem saprotamā veidā ar dziesmām, spēlēm un teātra uzvedumu aktivizē tēmu par dabas un vides piesārņojumu. Uzskatāmi parāda, kā resursus izmantot atkārtoti, nelietot materiālus, kurus iespējams izmantot tikai vienu reizi (plastmasas un papīra traukus, pudeles, maisiņus). Aktivitāte bija jautra, iesaistījās ne tikai skolēni, bet arī skolotāji nevarēja nosēdēt neiesaistoties.
Pēcpusdienā devāmies uz pilsētu Trani. Mums tika dota iespēja kopā ar Pasaules Dabas Fondu un Itālijas krasta apsardzi piedalīties bruņurupuču palaišanā atpakaļ viņu dabiskajā dzīves vietā – Adrijas jūrā. Bruņurupuči iepriekš bija sapinušies zvejnieku tīklos. Pēc tam notika seminārs, kurā fonda pārstāvji stāstīja par savu darbu. Dienas noslēgumā apskatījām pilsētu un krasta promenādi.
Otrdiena, 18. februāris. Ance Krastiņa
18.februāra rītā mēs tikāmies ar projekta dalībniekiem un skolēniem, lai piedalītos seminārā un darbnīcā par 3R – samazināt, atkārtoti izmantot, pārstrādāt – nozīmi. Tika sniegta informācija par iestādes misiju un darbību. Skolēni izgatavoja dzijas bumbiņas, izmantojot tās gan kā rotaļlietas, gan kā sastāvdaļas citiem izstrādājumiem, tādējādi demonstrējot, ka produktus var izgatavot paši, nevis iegādāties veikalos. Visi pētījām gatavus produktus, kas izgatavoti no atkārtoti izmantotiem vai pārstrādātiem materiāliem. Piemēram, tamborētus maisiņus, makus no džinsu biksēm, paliktņus un dažādus šūtus auduma maisiņus.
Vēlāk mēs devāmies uz Jatta Nacionālo arheoloģijas muzeju. Skolēni bija sagatavojuši prezentāciju angļu valodā par katru no muzeja zālēm, kas ļāva mums uzzināt vairāk par muzeja vēsturi un tā eksponātiem. Mūs pārsteidza ne tikai muzeja eksponāti, bet arī skolēnu prezentācijas prasmes.
Pēc tam mēs ar vilcienu braucām uz Bari, kur apmeklējām Svētā Nikolā baziliku un pilsētas vēsturisko centru, kā arī devāmies pastaigā gar Adrijas jūras piekrasti, apbrīnojot gan pilsētas arhitektūru, gan Bari dzīvīgo atmosfēru.
Santa Mārtinsone, Danute Podvinska, Ance Krastiņa, Maija Arcihoviča
No 17.02.-21.02.2025. četras Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotājas – Danute Podvinska, Ance Krastiņa, Maija Arcihoviča un Santa Mārtinsone – piedalījās Erasmus+ projektā Nr. 2024-1-IT02-KA210-SCH-000243956, “Our Sustainability and Eco-School Adventure with GreenWeb Games” (‘Mūsu ilgtspēja un eko-skolas piedzīvojums ar zaļajām spēlēm internetā”). Projekta mobilitāte norisinājās sākumskolā IC Bovio Cotugno, pilsētā Ruvo di Puglia, Itālijā.
Neliels ieskats no mūsu skata punkta uz šo nedēļu.
Pirmdiena, 17. februāris. Danute Podvinska
Projekta dalībnieki Itālijā tika sagaidīti ar neparastu un emocionālu ceremoniju. Skola bija sagatavojusi pārsteigumu – ienākot skolas telpās, tika atskaņota populāra itāļu dziesma “Volare” (Nel Blu di Pinto di Blu). Uzņemošie itāļu skolotāji pavadīja dalībniekus cauri gaiteņiem, kuros, kopā dziedot dziesmu, bija sapulcējušies skolēni ar pašu gatavotiem četru valstu karodziņiem. Šis sirsnīgais sagaidīšanas pasākums izraisīja spēcīgas emocijas un prieka asaras, radot pozitīvu un iekļaujošu atmosfēru.
Pēc oficiālās sagaidīšanas katra valstsdelegācija prezentēja savu valsti, pilsētu un izglītības iestādi. Prezentācijas sniedza ieskatu citu valstu izglītības sistēmās un mācību procesa organizācijā. Īpaši tika uzsvērta skolēnu ar speciālām vajadzībām un mācīšanās traucējumiem iekļaušana izglītības procesā.
Diena noslēdzās ar launagu, kurā tika piedāvātas tradicionālas itāļu uzkodas. Dalībniekiem bija iespēja neformālā gaisotnē veidot savstarpējus kontaktus un apmainīties ar pieredzi.
Luīze Karaļkeviča, 5.b klase
21.februārī ar vilcienu mēs devāmies ekskursijā uz Latvijas Kara muzeju un Rīgas pili.
Sākumā apmeklējām nodarbību Latvijas Kara muzejā. Mums tur uzdeva jautājumus, lika sacensties un pumpēties. Mēģinājām sakārtot patronu čaulītes, darbojāmies ar koka bisēm un aizsargķiverēm. Apguvām arī ierindas mācības elementus, kas noderēs 8. klasē skolas ierindas skates konkursā. Daudzi pirmoreiz šāva mērķī ar pistoli. Mēs apstaigājām arī vairākas izstāžu zāles. Sakarā ar to, ka Ukraina karo jau trīs gadus, tur bija izstādītas daudzas lietas no Ukrainas kara, foajē bija atvesta arī mašīna no frontes.
Pusdienu pauze mums bija McDonaldā. Tā kā netālu bija arī Brīvības piemineklis un uz Rīgas uzraksta sēdēja “Straumes” kaķis, tad foto šeit bija obligāts (turēsim īkšķus “Oskara” balvas pasniegšanas ceremonijā).
Lai iekļūtu Rīgas pilī, izgājām nopietnu drošības pārbaudi: bija jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāiet cauri drošības iekārtām. Ekskursijas laikā gide mums parādīja Rīgas pils reprezentācijas zāles un telpas: Dāvanu zāli, Svētku zāli, Balto zāli, Sūtņu akreditācijas zāli un citas.
Ekskursija pagāja ļoti ātri, bija jau pienācis laiks gandarītiem doties uz vilcienu.
Katrīna Kondrāte, 11.b klases skolniece
No 12. līdz 14. februārim skolā valdīja īpaši romantiska un draudzīga noskaņa, jo tika aizvadīta Mīlestības nedēļa, pilna ar interesantiem un sirsnīgiem notikumiem.
Visas trīs dienas skolēni varēja iemūžināt svētku mirkļus foto stūrītī, kas bija īpaši izdekorēts Valentīndienas tematikā – ar rozā sirsniņām, dažādiem uzrakstiem un rotājumiem, radot siltu un mīlestības pilnu atmosfēru. Tāpat arī skolas foajē darbojās pašpārvaldes gardumu stends, kurā varēja iegādāties dažādus našķus. Tika organizēts Amora pasts, kas ļāva nosūtīt apsveikumus un mīļus vārdus.
14.februārī Valentīndienas svinības sasniedza kulmināciju ar jaunu skolas zvanu. Pašpārvalde bija sagatavojusi vairākas dziesmas, kas, iespējams, pārsteidza gan skolēnus, gan skolotājus. Interesantu aktivitāti piedāvāja “Siržu medības – “Kur tā ir?”” – dalībniekiem bija jāmeklē skolas telpās slēptas sirdis.
Kopumā Valentīndienas svētki skolā pagāja sirsnīgā un pozitīvā gaisotnē, radot daudz priecīgu mirkļu un stiprinot draudzības starp skolēniem.
Daina Vancāne-Viļuma, latviešu valodas skolotāja
XXIII japāņu valodas runas konkursā, kas norisinājās š.g. 7.februārī Rīgā, LU bibliotēkā, piedalījās mūsu skolas 9.b klases skolniece Elizabete Landrāte.
Žūrijā bija Tartu Universitātes japāņu valodas pasniedzēja Eri Mijano, Japānas vēstniecības padomnieks Latvijā Satoši Isono un vēstniecības darbiniece Zaiga Stankeviča.
Elizabete japāņu valodu oficiāli apgūst pusotru gadu. Nodarbības notiek sestdienās, bet vienu reizi mēnesī ir kandži nodarbība, visu zināšanai – tas ir trešais grūtākais alfabēts japāņu valodā, kura rakstība aizgūta no ķīniešu valodas.
Kad jautāju Elizabetei, kas viņu pamudināja mācīties japāņu valodu, tad viņa atbildēja, ka uz to ir virzījusi japāņu mode, matu sakārtojumi, to interesantie nosaukumi japāņu valodā, protams, Japānas vēsture un anime ( animācijas filmas). Elizabetei patīk, ka japāņu valodā nav tik daudz šņāceņu, locījumu, nav vīriešu un sieviešu dzimtes. Valoda ir melodiska.
Elizabetes runas tēma – “Matemātisko prasmju izaugsmes salīdzinošie aspekti pamatskolas beidzamajā posmā Japānā un Latvijā”. Elizabete savā grupā saņēma augsto II vietu. Apsveicam!
Olīvija Volkova, 7.b klases skolniece
Piektdien, 7. februārī, 7.b un 6.b klase devās mācību ekskursijā uz Dailes teātri Rīgā, lai noskatītos izrādi “Pīters Pens saiet sviestā”. Izrāde ilga 2h 15 min., un tai bija divi cēlieni.
Izrādē bija stāstīts par mēģinājumu iestudēt pasaulslaveno un leģendāro lugu “Pīters Pens”, bet, kopš pacēlās priekškars, viss burtiski sagāja sviestā. Daudz humora, daudz apzinātu kļūdu, daudz krītošu objektu (un cilvēku), daudz skandālu un haosa. Prast notēlot bez kļūdām ir viens, taču prast notēlot kļūdas – pavisam kas cits. No malas pat brīžiem likās, ka tas ir amatierīgu tirliņu bars, kas mēģina novadīt savu pirmo uzvedumu, nevis profesionālu aktieru grupa!
No dzirdētajām atsauksmēm: daudziem patika ‘krokodila’ parādīšanās uz skatuves, citiem bija šoks par Pītera kritienu 1. cēliena beigās, dažiem patika stāstnieks krēslā, kas ar stāstāmo grāmatu rokās parādījās uz skatuves pārsteidzoši dīvainos veidos, kad tam bija kas jāsaka.
Kopumā izskatījās, ka abām klasēm patika izrāde, vairāki pat apgalvoja, ka tā ir labākā izrāde, ko redzējuši, tostarp arī es. Vētraini aplausi ilga vismaz divas minūtes bez apstājas, un tas bija pamatoti.
Manuprāt, izrāde tiešām bija izcila, viss bija kārtīgi pārdomāts, kā arī to bija interesanti skatīties, jo aktieri labi zināja savas lomas un prata visu pasniegt ar humoru un optimismu. Noteikti ieteiktu šo izrādi bērniem un pusaudžiem, tā bija izklaidējoša un, kad beidzās, daudzi vēlējās, kaut tā paturpinātos mazliet ilgāk.
