Daina Vancāne -Viļuma, latviešu valodas un literatūras skolotāja

      Piektdienas  rīts bija atausis viegli lietaini miglains, bet skolotāju noskaņojumu tas neietekmēja. Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāji devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Druvas vidusskolu. Ceļš tāls, bet ainava aiz autobusa loga mainīga – gan pauguriņi, gan plaši lauki, gan  meži, kuri jau sākuši uzvilkt košo rudens mēteli.

      Saldus pilsēta arvien gaišos toņos iekrāsojusi ēkas, visiem labi zināmā Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca, kuru mūsdienās atpazīst pēc Jaņa Rozentāla gleznas  “Pēc dievkalpojuma”, pie baznīcas uzstādītas septiņas bronzas skulptūras dabīgā lielumā. Septiņi tēli atspoguļo dažādas sabiedrības grupas, ieskaitot Rozentāla vecākus – māti Lavīzi un tēvu Miķeli.

       Druvas vidusskola uzcelta 1988. gadā un paredzēta 230 skolēniem. Skolas estētiskajam noformējumam ir izmantotas vitrāžas un gobelēni. Pašlaik skola veic savas funkcijas  pēc moto :  “Radoša, dzīvespriecīga, iedvesmojoša, vienmēr atvērta jaunām idejām un priekšlikumiem. Tāda ir Tava skola!”

      Mūs, skrīveriešus, sagaidīja viss Druvas vidusskolas skolotāju kolektīvs un darbīgais direktors Sergejs Beļkevičs. Abpusēji sirsnīgi vārdi, laimīgas sejas un pārsteigums. Kopā ar druvēniešiem klausījāmies Riharda Lepera svētku koncertu. Apbrīnojama repertuāra izvēle – lielākajai  daļai dziesmu visi pedagogi dziedāja līdzi, valdīja prieks, ka  dziedošais aktieris atpazina mūs, skrīveriešus, jo pavisam nesen  viesojās  mūsu skolā un vadīja aizrautīgu lekciju, kā pareizi  runāt dzeju un dziedāt dziesmu.

       Jaudīga bija iepazīšanās ar Druvas vidusskolas mācību kabinetiem – skolotājs Svētiņš ar dziļu aizrautību runāja par programmēšanu un IT, par mākslīgo intelektu un tā vietu izglītībā. No skolotāja burtiski izplūda milzum daudz enerģijas, kas lika saprast, ka savā profesijā tiek atdota visa dzīve. 

       Direktora vietniece mācību jomā atgādināja par Druvas vidusskolas absolventa Anša Gustava Andersona augstajiem sasniegumiem starptautiskajā informātikas olimpiādē – vēl nebijis  notikums, jaunietis  atgriezās no olimpiādes ar zelta medaļu. Tagad Ansim Andersonam ir visas medaļas ( pilns komplekts)  no starptautiskajām  informātikas olimpiādēm.

        Ķīmijas kabinets izveidots tā, lai tur notiktu darbīgas un radošas stundas, lai katram skolēnam, veicot laboratorijas darbus, darba vide būtu ērta un pārlūkojama.

       Valodu kabineti sevi pieteica ar grāmatām, jā, ar grāmatām angļu un vācu, un latviešu valodā. Kā saka paši druvēnieši – grāmatu lasīšana veicina loģisko domāšanu un padara cilvēku interesantu.

     Druvas vidusskolā  10.klašu skolēniem ir piedāvāti 4 virzieni: 1.dabaszinātņu virziens,  2.inženierzinātņu virziens, 3.kultūras un sociālo zinātņu virziens un 4. dizaina un tehnoloģiju virziens. Lai mācītos Druvas vidusskolā, ir zināmi stingri nosacījumi: gan virzienu priekšmetu vidējās atzīmes, gan sekmīgam gada vērtējumam, gan ņem vērā CE iegūtos vērtējumus.

Patīkami pārsteigti bijām par to, cik daudz stundu vai papildnodarbību šajā skolā atvēl darbam ar talantīgajiem bērniem. Tad arī ir rezultāti gan eksāmenos, gan olimpiādēs. Pēc kopīgām sarunām radās patiess prieks par kolēģu darbaspējām,  sasniegumiem, par labbūtības veicināšanu pedagogu kolektīvā.

     Nākošais pieredzes apmaiņas viesošanās objekts bija  Jaunauces muiža, kurai pamatā ir divi stāsti: par laiku, kad tā bija barona fon der Ropa  ģimenes māja, kurā ritēja rāma ģimenes dzīve 100 gadu garumā, un par  laiku, kad 80 gadus pilī mājvietu bija radusi Jaunauces skola ar rosīgiem,  zinātkāriem, radošiem skolēniem un skolotājiem. Šis kultūrtelpas gide ir bijusi Jaunauces pamatskolas direktore un tagad labprāt stāsta  muižas un skolas vēsturi un piedāvā realitātes digitālo ekspozīciju “VĀRTI”, iepazīstina ar Jaunauces baronam Ropam piederošo izcilo mākslas darbu kolekciju, kurā bijuši arī Rafaela un Leonardo da Vinči darbi. Ar planšetēm, skenējot marķierus, var iepazīties ar mākslas darbiem un muižniecības  19. gs. balles dejām 3D formātā. Bija savdabīgs vēstures apskats, izmantojot jaunākās digitālās iespējas. Kādā telpā mums atļāva aplūkot dažādu laiku skolas solus – gandrīz visos arī bijām sēdējuši – gan ar atvāžamām virsmām, gan paceļamu galda virsmas daļu, lai vispār tiktu solā, gan ieraudzījām tintes pudelīšu iedobes un pildspalvu   noliekamās renītes. Tāds ceļojums  20.gs. 60.- 70. gados. Gide un bijusī direktore Ingūna Balcere novadīja ķīmijas un  fizikas  apvienotās stundas ar pasmagu padomju laika pieskaņu- pacelt roku, piecelties, pilnos teikumos atbildēt. Jā, tādi laiki ir pagājuši uz neatgriešanos, jo  šobrīd mūsu skola  ļoti strauji pieņem visu jauno, svarīgāko , uz skolēnu centrēto.

      Jauku iespaidu pārņemti, mēs, skaista saulrieta apburti, atgriezāmies savos vienīgajos un vislabākajos Skrīveros, lai gatavotos ciemos pie sevis uzņemt Druvas vidusskolas jauko pedagogu kolektīvu.