www.auv.lv

Otrdien, 21.aprīlī, skolēni skolotāju pavadībā devās sakopt apkārtni. Liels entuziasms, kopējā sociālā atbildība, darbaprieks un spars – to redzam skolēnos, skolotājos un viņu kopējā paveiktajā darbā. Fotoattēlos redzami 2., 3.a, 3.b, 5.a, 7.a, 8.a, 8.b, 9.b, 11., 11.b un 12.a klašu skolēni un skolotāji, kuri viņus pavadīja, paši talkoja un motivēja sasniegt un izdarīt vairāk!

A.Leitāne, 8.b: 

Šā gada 21. aprīlī Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā norisinājās talka. Katrai klasei tika dots uzdevums sakopt kādu no Skrīveru novada vietām. Mūsu klasei  bija jāsakopj Pirmā Pasaules karā kritušo kapu vieta. Daudzi no mums sākumā nemaz nezināja, kur tie atrodas. Noskanot zvanam visi devāmies pēc saviem līdzpaņemtajiem instrumentiem, kuri vēlāk noderēja, lai pilnvērtīgi varētu nodoties darbam. Nonākdami galapunktā secinājām, ka vieta daudziem bija zināma.

Pirmais un galvenais uzdevums bija pienākumu sadalīšana, lai katrs no mums varētu netraucēti strādāt. Kad pienākumi sadalīti – jāķeras pie darba. Vispirms ar dārza šķērēm nogriezām visas ievu atvasītes, lai varētu sagrābt nobirušās un sausās lapas. To izdarīdami, ķērāmies pie vislaikietilpīgākā darba – lapu un zaru vākšanas. Pagāja ilgs laiks, kamēr to izdarījām. Vēlējāmies, lai rezultāts būtu iepriecinošs un patīkams. Tā arī bija. Beigu beigās, izdarīdami visus darbus, sākām domāt ko darīt tālāk? Ņemot vērā to, ka bija ļoti spēcīgs vējš – ugunskuru kurināt nevarēja, talku nobeidzām klases audzinātājas dārzā, cepot zefīrus un desiņas. Diena bija izdevusies!

S.Dzerkale, 12.a klase: “Jau otro gadu mūsu klasei tika dota iespēja Lielās talkas dienā stādīt mazās priedītes,atjaunot mežu. Šo darbu uzskatām par goda lietu, jo priecājamies, ka jau tagad esam atstājuši aiz sevis kaut ko paliekošu. Apskatījām arī pagājušajā gadā iestādītos kociņus, kuri aug spēcīgi. Šogad stādīšana notika bez lāpstām, bet gan ar speciālu metāla kapsulas palīdzību, kurā tika iemests stādiņš un tas pats” iestādījās” zemē, tikai nedaudz ar kāju bija jāpiemin. Pie kokiem piestiprinājām arī divus putnu būrīšus. Pēc darba, kā vienmēr,saņēmām apbalvojumus par čaklu strādāšanu un zināšanām par mežu, mielojāmies ar garšīgām desiņām un smalkmaizītēm. Varbūt tiešām šeit pēc gadiem atgriezīsimies, lai pārliecinātos, kā izaugušas mūsu priedes.”

Foto atskats pieejams GALERIJĀ!