8.klase iekaro Gaiziņkalnu
2015. gada 20. Oktobris
Agate Albekeite, 8.a klase
Aukstā oktobra rītā, kad pie debesīm spīdēja bāla saule, gaiss bija ar vieglu miglas vēsmu, bet zāli klāja zaigojoši sarmas kristāliņi, mūsu 8.klase devās iekarot Vidzemes augstieni. Ceļā, lūkojoties pa autobusa logu, varēja vērot brīnumainas un elpu aizraujošas rudenīgās Latvijas dabas ainavas.
Pirmā mūsu pietura bija Ķeipenes Kino muzejs. Tas ir mazs, bet savdabīgs kino muzejs, kas izveidots par godu režisoram Sergejam Eizenšteinam bijušajā Ķeipenes dzelzceļa stacijā. Ceļa posmā Rīga-Ērgļi pie dzelzceļa stacijas atstāts vien 700 m garš sliežu posms, kas izmantots Kino muzeja ekspozīcijas papildināšanai.
Tālāk zinošās gides Daigas aizrautīgā stāstījuma pavadībādevāmies uz Ērgļiem, lai meklētu piedzīvojumus „Braku „takas trasē,bet pirms tam piestājām, lai uzkāptu vienā no četriem Ērgļu pilskalniem. Tad arī straujās, aizraujošās aktivitātes starp koku galotnēm varēja sākties. Visa grūtuma trases izgāja apmēram 10 mūsu klases skolēnu, dažs, izvērtējot savus spēkus, vissarežģītākajā posmā negāja.
Pa kalnainajiem ceļiem, vērojot burvīgo ainavu aiz loga, mēs devāmies uz kompleksu „Pakalnieši”. Te mūs gaidīja divas zinošas gides, kuras izvadāja pa taku, kurā iepazināmies par meža dzīvnieku dzīvi, to alām, dzīves apstākļiem, vērojām kokus, noteicām to augstumu un diametru. Otra gide Jana mums izrādīja zvēriņu kažokus, lika salikt puzlesun noteikt dzīvnieku pēdu nospiedumus. Noslēgumā padarbojāmies radošajās darbnīcās, veidojot smilšu glezniņas un grāmatzīmes.
Un tad devāmies iekarot Gaiziņu, kurš slejas 311 m augstumā virs jūras līmeņa. Skats no augšas bija neticami burvīgs- daudzkrāsaini koki, kuri gozējas lejās ,un saules staru rotaļas ar mākoņiem.
Nevar pabraukt garām saimniecībai „Sveķi”, kur nodarbojas ar šķirnes trušu un vistu audzēšanu. Saimniece visu izstāstīja, parādīja, lāva samīļot vienu truša bērnu, pabarot trušu mammas, jo daudzām klāt bija bērniņi- citi pavisam mazi, citi jau draiskuļu lielumā. Mums bija iespēja samīļot kaķi Dzirnavnieku un uz atvadām zīmēt runča portretu uz betona plāksnēm.
Ekskursija bija izzinoša, daudz guvām, redzējām, piedzīvojām, sevi bagātinājām.













Komentāri
Tikai reģistrēti lietotāji var pievienot komentārus