Daina Vancāne- Viļuma, latviešu valodas skolotāja.

Piektdiena, 25.marts,  Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā aizritēja radošā gaisotnē, kad jautājumi mijās ar atbildēm, kad interese par savu nākotnes augstskolu bija tik liela, ka jauniešiem bija pat grūti izvēlēties, ar kuru esošo studentu tikties.

Ļoti apmeklēta bija Agates Albekeites lekcija. Viņa mācās LU Ģeogrāfijas uz  zemes  zinātņu fakultātē vides zinātni. Mūsdienīga un inovatīva izvēle.

Skrīks. Agate, labdien, sāksim ar to, kas Tevi mudināja studēt šajā fakultātē. Kas  tajā ir interesantāks, kā citās fakultātēs.

 Agate. Studiju virzienu izvēlēties nebija viegli. Mūsdienās ir tik daudz ārkārtīgi interesantu ceļu, kurus iet, papildus tam ir milzīgs sociālais spiediens veikt tā saucamo “pareizo izvēli”. Godīgi sakot, ne par fakultāti, ne studiju programmu daudz nezināju, pirms sāku studēt, tāpēc konkrētu gaidu man nebija. Studiju programmas ar nosaukumu “Vides zinātne” piedāvātas arī citās universitātēs, kā RTU, LLU un DU, bet Latvijas Universitāte mani piesaistīja ar nesen modernizēto mācību vidi un uzsvaru ne tikai uz praktisko studiju daļu, bet arī akadēmisko, ar mācībspēku, kad,  uzsākot studijas, biju patīkami pārsteigta par to, cik patiesi interesanti ir visi kursi, un tagad zinu, ka šī patiešām bija man labi piemērota izvēle.

Skrīks. Kā studentei Tev jau ir aizritējuši gandrīz  divi gadi. Kāds  vērtējums mūsdienu studiju  gaitām  jaunajās LU telpās Dabas mājā?

Agate. Jāatzīst, lielākā daļa studiju laika pavadīta attālināti, tāpēc mana pieredze ir stipri limitēta, bet modernizēta studiju vide noteikti uzlabo gan mācību procesu, gan pieredzi daudz vairāk ,nekā var sākotnēji šķist. Telpas it īpaši svarīgas dabas un medicīnas zinātņu studentiem, kuriem jādarbojas laboratorijās, tāpēc liels prieks, ka varam strādāt modernās telpās ar mūsdienīgu aprīkojumu.

Skrīks. Tu jau vidusskolas laikā aktīvi iesaistījies pasākumos, saistītos ar dabu, vidi, tīru vidi, dabas saglabāšanu. Tevī ir tāds  kārtīgs dabas gēns. Vai to saskati arī  mūsdienu jauniešos?

Agate. Mēs dzīvojam laikmetā, kad jaunieši ir informētāki par apkārt notiekošo un ieinteresētāki tajā kā jebkad iepriekš, tāpēc ir tikai loģiski, ka arvien pieaug satraukums par mūsu pašreizējo rīcību ietekmi uz pašu nākotni. Jo vairāk redzot valstsvīru un lielākās daļas apkārtējo absolūto vienaldzību attiecībā uz šo jautājumu. Manuprāt, šī kustība ir pat lielāka, nekā no malas var šķist, tā ir kultūras pārmaiņa, kas bieži pat neizpaužas kā iziešana ielās, bet gan lēna paradumu maiņa – dzīvnieku valsts produktu izslēgšana no uztura, iešana uz veikalu ar savu maisiņu, bezatkritumu produkcijas integrācija ikdienā. Protams, šādām mazām izmaiņām pašām par sevi nav lielas ietekmes, bet, ja to dara tūkstotis cilvēku, tam ir ietekme. Rietumeiropā protesti ir normāla parādība, cilvēki sava viedokļa paušanu uztver par savu pilsonisko pienākumu, to man sanācis redzēt pašai savām acīm, piedaloties protestos Lielbritānijā. Mēs kā postpadomju tauta esam kūtri uz protestēšanu, jaunā paaudze, kas uzaugusi rietumnieciskās kultūras burbulī, tomēr vēlas būt pilsoniski aktīva un arvien aktīvāk gan iesaistās politikā, gan piedalās protesta akcijās. Tā ir vēl viena kultūras pārmaiņa, ko varam novērot tieši pie mums, un tas ir pozitīvi.

Skrīks. Piektdien telpa, kurā Tu strādāji, bija pilnum pilna ar vidusskolēniem. Kas viņus interesēja? Kādi bija viņu neskaidrie jautājumi par LU?

Agate. No visiem skolēniem tikai pāris skaidri zināja, ko studēs, tāpēc galvenokārt jautājumi bija par studiju programmas izvēli – kā izvēlēties studiju lauku, kā zināt, ka tas ir īstais? Es ieteiktu pildīt testiņus internetā, runāt ar tuviniekiem, bieži viņi labāk redz stiprās puses, nekā pats ,un var sniegt svaigas idejas. Latvijas Universitāte piedāvā arī bezmaksas konsultācijas ar karjeras speciālistu.

Skrīks. Tev droši vien jautāja arī par citām studiju programmām LU fakultātēs? Ja nav noslēpums, par kurām programmām jaunieši jautāja?

Agate. Tā kā daudzi skolēni vēl nezina, ko vēlas studēt, jautājumi par konkrētām programmām nebija, bet visus, kuri vēlas labāk iepazīt kādu fakultāti, iesaku apmeklēt fakultātes un tās studentu pašpārvaldes sociālo tīklu kontus, tur var arī aizsūtīt ziņu un uzdot kādu jautājumu, bet, lai iepazītu tuvāk kādu konkrētu studiju programmu, iesaku pieteikties pasākumam “Studenta kurpēs”, kurā studenti ļaus skolēniem “iekāpt savās kurpēs” uz vienu dienu – apmeklēt lekcijas, pavadīt laiku bibliotēkā, piedalīties pašpārvaldes sanāksmēs un iesaistīties citās studentu dzīves aktivitātēs.

Skrīks. Agate, kādam  jābūt mūsdienīgam studentam?

Agate. Mūsdienīgs students, manuprāt, ir tāds, kas apzinās savu vietu pasaulē kā plūstošu, kā tādu, kas mainās kopā ar viņu dažādu pieredžu ietekmē. Saprot, ka studentam nav obligāti jāzina savs galamērķis, bet tas jāatrod. Nokļūstot universitātē un redzot studiju un studentu realitāti, man studenta tēls, ko biju radījusi sev galvā vidusskolā, pēkšņi likās ļoti smieklīgs. Lielākā daļa nezina, ko viņi tur dara, vai viņi ir pareizajā vietā, citi ir izmēģinājuši vairākas programmas un cer, ka šī būs īstā, citi ir nolēmuši kardināli mainīt karjeru 40 gadu vecumā. Būt studentam nenozīmē zināt, kas tu būsi, bet uzzināt, kas tu esi.

Skrīks. Tagad pastāsti, kādās LU aktivitātēs esi iesaistījusies, jo Tu nemaz neproti palikt malā un neko ārpus lekcijām nedarīt?

Agate. Jā, jautājums ļoti pareizi noformulēts, jo, uzsākot studijas, nevēlējos iet uz pašpārvaldi, bet pēc pirmajiem diviem mēnešiem likās, ka brīvā laika ir daudz par daudz, un īstajā laikā nāca piedāvājums iestāties pirmkursnieku partijā uz fakultātes pašpārvaldes vēlēšanām. Nenožēloju šo lēmumu, jo nākamais semestris notika attālināti un darbs pašpārvaldē ļāva komunicēt un sadraudzēties ar studiju biedriem, kā arī iepazīt Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes bagātīgo kultūru un pielikt savu roku tās uzturēšanā un attīstībā. Pirmajā gadā darbojos komunikāciju virzienā kā maketētāja –  veidoju plakātus un reklāmas pasākumiem. Šogad esmu uzņēmusies nopietnāku amatu – akadēmiskā virziena vadītāja – koordinēju kursa vecākos un risinu dažādas akadēmiska rakstura problēmas, raisu dialogu starp docētājiem un studentiem. Ja gribi būt aktīvs un iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, iesaku iet uz pašpārvaldi.

Skrīks. Kāds ir Tavs – studentes- dienas režīms?

Agate. Jāatzīst, ka dienas režīma man nav, universitātē parasti rodas “nedēļas režīms”. Tas pakārtots lekciju grafikam, kas stipri atšķiras dienu no dienas, piemēram, otrdienās un trešdienās lekcijas sākas 8:30,tāpēc ceļos agri, pirmdien un ceturtdien tās ir pēcpusdienā, šis semestris bijis ļoti mainīgs, tāpēc nav vēl izveidojies šis ritms. Ikdiena arī ļoti izmainās, esot mājās Skrīveros vai kopmītnēs Rīgā. Kopumā dienas šķiet daudz rāmākas, salīdzinājumā ar skolas laikiem, tomēr, lai arī daudz brīvākas, studijas prasa daudz vairāk pašdisciplīnas, jo lielākā daļa darba tiek paveikta nevis lekcijās, bet gan mājās.

Skrīks. Ko Tu teici/novēlēji mūsu skolas nākošajiem absolventiem, kuri par savu augstskolu ir izvēlējušies LU?

Agate. Mans novēlējums  visiem topošajiem absolventiem ir, lai cik tas banāli neizklausītos, sekot savai sirdsbalsij. Darīt to, kas sagādā prieku, un nebaidīties no izgāšanās vai “ko citi par to padomās?”, jāatceras, ka sevi, savas vēlmes un savu labsajūtu jāliek pirmajā vietā un nav jāturpina darīt to, kas nesagādā prieku. Bieži nesanāk “trāpīt ar pirmo šāvienu”, tomēr, “ja nešauj, tad nav izredžu trāpīt”.

Skrīks. Paldies, Agate, par sarunu. Cerams, ka atsauksies arī nākošgad šādam aicinājumam tikties ar savas skolas absolventiem.