Daina Vancāne-Viļuma, latviešu valodas skolotāja.

Šodien uz sarunu Skrīks ir aicinājis visjaunāko skolotāju ( darba stāža ziņā Andreja Upīša vidusskolā) Anci Kurzemnieci, kura tāpat kā viņas pirmīši tikko svinēja 100. darba/mācību dienu  savā klasē.

Skrīks. Labdien, skolotāj! Kas Jums un Jūsu 19  1.b klases skolēniem  nozīmē  šīs pirmās 100 dienas     Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā?

Ance Kurzemniece.  Labdien. Šīs pirmās 100 dienas bija ļoti nozīmīgas gan man, gan maniem skolēniem, jo mums visiem šī ir jauna pieredze. 100.diena mums  atspoguļoja to, kādas prasmes līdz šim esam apguvuši. Gatavošanās process, sākot ar skolēnu idejām 100.dienas koncertam, beidzot ar afišu, ielūgumu rakstīšanu, sekmēja ne tikai pozitīvu sadarbības prasmju veidošanos skolēnu starpā, bet arī deva papildus pozitīvu attieksmi pret skolu, kā otrajām mājām.

Skrīks. Vēlētos zināt, kā Jūs izvēlējāties kļūt par skolotāju, pie tam sākumskolas skolotāju, kas Jūs pamudināja strādāt ar visjaunākajiem skolēniem?

Ance Kurzemniece. Mana  1. klases audzinātāja, sveicot mūs ar skolas gaitu sākšanu, katram jautāja, par ko vēlamies kļūt, kad izaugsim. Mana atbilde bija ļoti pārliecinoša – skolotāja. Vienmēr esmu bijusi ar lielu mīlestību pret bērniem. Kad piedzima mans dēls, pedagoģijas zinātne atnāca pie manis kā aicinājums un pienākums reizē. Kā daļa no sabiedrības esmu atbildīga ne tikai par saviem bērniem. Visi bērni ir mūsu. Kā vēl labāk viņiem palīdzēt iemācīties dzīvot šajā pasaulē, kā caur skolu?

Skrīks. Kas Jūs saista ar Skrīveriem un kā pati jūtaties Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā?

Ance  Kurzemniece. Mans uzvārds jau mani nodod. Es dzimusi un augusi Kurzemes pusē Kandavā. Skrīveros patstāvīgi dzīvoju pēdējos 4 gadus, pateicoties savam līgavainim un bērnu tēvam Guntaram, kuram Skrīveri ir dzimtā vieta. Šī ir skaista vieta, kur audzināt ģimeni un veidot nākotni.

Sākt strādāt jaunā vidē nevienam nav viegli, bet biju patīkami pārsteigta, cik ļoti pretimnākoša ir vadība. Ienācu svaigi izremontētā klasē ar jaunu digitālo aprīkojumu un jaunām mēbelēm. Man pat vasaras vidū pazvanīja un pajautāja, kādā krāsā vēlos sienas klasē. Man kā jaunajai skolotājai ir piešķirts savs mentors, pie kura varu griezties dažādos jautājumos. Saņemu visu nepieciešamo atbalstu gan no vadības, gan kolēģu puses.

Skrīks. Katram cilvēkam ir arī hobiji, kādi tie ir Jums, cik daudz laika varat tiem atvēlēt?

Ance Kurzemniece. Dejošana ir mans hobijs no 3 gadu vecuma. Esmu izdejojusi ļoti daudz deju žanru, sākot ar klasisko, moderno un  laikmetīgo deju, beidzot ar salsu un hip hop stilu, bet visus šos gadus tam cauri  vijas mīlestība pret latviešu tautas deju. Hobijs kādu laiku ir nolikts malā, jo brīvo laiku dalu starp bērniem un studijām. Bet biju ļoti priecīga 1. klašu mācību programmā sportā ieraudzīt sadaļu par deju pamatsoļu un ritmikas elementu apguvi. Izpaudos!

Skrīks. Vēl jau turpinās Skola 2030 jauno standartu un programmu iekļaušana skolās. Kas Jums, skolotāj, tajā  šķiet labs, radošs, bērnu attīstību veicinošs?

Ance Kurzemniece. Pozitīvi ir tas, ka beidzot tiek izmantoti mūsdienīgi, 21.gs. atbilstoši, pedagoģijas elementi, un projekts paredz individuālu pieeju skolēna personīgajai izaugsmei. Skolēni mācību procesā apgūst caurviju prasmes dažādās mācību jomās, kuras reālajā dzīvē ļauj skolēnam rast risinājumu dažādās, pat sarežģītās un neparedzamās situācijās.

Skrīks. Kādi izaugs Jūsu audzēkņi, vai to jau varat paredzēt?

Ance  Kurzemniece. Mans galvenais mērķis šajos pirmajos gados ir ne tikai palīdzēt apgūt dažādas prasmes, bet arī radīt pozitīvu attieksmi gan pret skolu, gan mācībām, gan vienam pret otru. Viņi būs zinoši, mērķtiecīgi, empātiski, drosmīgi un pārliecināti par sevi. Maniem skolēniem jau ir lieli mērķi dzīvē. 1. septembrī ievācu informāciju, lai zinātu, ar ko man būs darīšana. Manā klasē mācās nākotnes ārsti, ģeogrāfs, skolotāji, zinātnieks, policijas ģenerālis un ticiet vai nē, arī  Latvijas valsts prezidents.  Viņi ir neatlaidīgi, tāpēc ticu, ka katram izdosies šos mērķus sasniegt.

Skrīks. Ko Jūs novēlētu saviem skolēniem, ko novēlētu kolēģiem un sev, turpinot mācības šādā saspringtā laikā?

Ance Kurzemniece. Ir piepildījies tas, ko es novēlēju sev augustā –  lai pēc iespējas vairāk es būtu ar saviem pirmīšiem klātienes mācībās. Šajās simts dienās, neskatoties uz situāciju valstī, attālināti tikāmies tikai 4 dienas, tāpēc mans novēlējums sev un maniem skolēniem paliek nemainīgs. Lai mēs visi esam veseli un priecētu viens otru ar kopā būšanu skolā.  Kolēģiem novēlu stipru veselību un mieru sirdī, būt stipriem garā  un lūgt par mieru pasaulē.

Skrīks. Paldies, skolotāj, par sarunu. Lai  Jums spēks darbā un prieks par darbu!