Olimpiskās svilpes mantinieki R.Līcis un Z.Storaļovs; Līcis Olimpiskās dienas ietvaros viesosies AUSV

2013. gada 26. Septembris

Aldis Rakstiņš, materiāli no Sporta Avīzes

Lai arī bez sportistu līdzdalības Latvijas handbols Pekinas olimpiskajās spēlēs tomēr tika pārstāvēts. Tiesneši Renārs Līcis un Zigmārs Stoļarovs turpina Andra Vītola un Jāņa Ķuzuļa ceļu. Abi arbitru korpusa seniori svilpa Monreālas un Maskavas olimpiskajās spēlēs. Pēc 28 gadu pārtraukuma olimpisko spēļu laukumā atkal izgāja latviešu pāris.

Tiesnešu elitē Renārs Līcis un Zigmārs Stoļarovs nonāca pēc veiksmīga darba
Eiropas junioru čempionātos. 2005. gadā Sanktpēterburgā latvieši tiesāja pasaules čempionātā sievietēm. Pēc diviem gadiem Vācijā sekoja debija pasaules čempionātā vīriešiem, kur mūsējiem tika uzticēts tiesāt sešas spēles. Tajā pašā gadā latvieši turēja spēli noteikumu rāmjos mačā par trešo vietu pasaules čempionātā sievietēm Francijā.
Uzaicinājums tiesāt olimpiskajās spēlēs bija loģisks solis uz priekšu. “Normāls temps uzņemts,” priecājas Renārs, kurš kopā ar Zigmāru 31 gadu vecumā būs vieni no jaunākajiem tiesnešu pāriem olimpisko spēļu handbola turnīrā.

Ceturtdaļfināla kaifs

Visspilgtākā atmiņā mūsējiem palikusi iepriekšējā pasaules čempionāta ceturtdaļfināla spēle starp Rumānijas un Francijas dāmu izlasēm, kurā mājinieces francūzietes piedzīvoja zaudējumu otrajā pagarinājumā. “Pēc spēles abi bijām tik
iztukšoti, ka nebija vēlēšanās pat to pārrunāt. Visas emocijas tika atstātas laukumā, un tikai nākamajā dienā aptvērām, kas noticis. Kaifs ir spēlēt, taču arī tiesājot
tiek gūta kaut kāda bauda,” ar emocijām dalās Renārs.

“Spēle par trešo vietu nebija tik veiksmīga,” atceras Zigmārs. “Iepriekšējo maču
aizvadījām daudz gludāk. Jā, pieļāvām kļūdas, tāpēc sākumā pat nezinājām, kā mūsu darbu novērtēs. Bet pēc spēles pie mums pienāca Vācijas Handbola federācijas pārstāvis un pateica: “Es esmu lepns, ka jūs pazīstu!” Tā bija pirmā drošā zīme, ka tiesājām labi. Nākamajā dienā šo maču pat neanalizēja, jo oficiālās personas pateica, ka spēle bija pārāk emocionāli un psiholoģiski sarežģīta, lai kaut ko iebilstu.”

Āfrikas izaicinājums

Pēc tam Latvijas tiesnešu tandēms saņēma uzaicinājumu doties svilpt Āfrikas čempionātā, kas, kā vēlāk izrādījās, bija pēdējais solis ceļā uz Pekinu. “Negribējām braukt,” iesāk Zigmārs. “Bija aptuveni skaidrs, kas spēlēs finālā un kāda nasta būs jānes, ja Ēģipte finālā zaudēs.”

“Mēs vēl nezinājām, ka tā mums būs pēdējā pārbaude. Pirms turnīra mums skaidrā angļu valodā pateica: “Ja jūs nebrauksit, ņemiet vērā – aiz durvīm stāv rinda, kas gatavi braukt jūsu vietā.” Jautājumu vairs nebija, un mēs posāmies ceļam,” turpina Renārs.

“Pirms tam pirmo pozitīvo signālu saņēmām Starptautiskās Handbola federācijas (IHF) prezidenta Hasana Mustafa vizītes laikā Latvijā. Aprunājāmies tikai divas minūtes, bet sapratām, ka ir labi būt latviešiem. Prezidents teica, ka mēs apliecinot, ka arī mazā valstī var būt labi tiesneši,” lepojas Zigmārs. “Āfrikas čempionāta galvenais komisārs pastāstīja, ka ir pieci pāri, kas pretendē uz trijām vietām olimpiskajā turnīrā. Mums ir plusi, jo jācīnās tikai ar lietuviešiem, bet rumāņiem ar diviem citiem pāriem, kas ir labāki par viņiem. Tad arī sapratām, ka mūsu izredzes ir vismaz pusi uz pusi.

Braucot mājās, lidostā ar komisāru palikām trijatā, un viņš teica, ka nedevis mums tiesāt finālu tāpēc, ka par mums viss jau bijis skaidrs. Tad beidzot noticējām, ka patiešām varam aizbraukt uz Pekinu. Decembrī vēl domāju, ka tas ir neiespējami, jo ir daudz tiesnešu pāru, kam nākamās spēles varētu būt pēdējās,  tādējādi jaunajiem liekot pagaidīt.”

Kopā un atsevišķi

“Principiāli tiesnešu gatavošanās sacensībām daudz neatšķiras no tā, kā turnīram gatavojas spēlētāji. Arī mums jāiziet cauri kvalifikācijai jeb atlasei,
kurā mūs vēro un vērtē, kā arī jāuztur sevi labā fiziskajā formā,”
stāsta Renārs. “Ir kopīgi tiesnešu kursi un individuālas nodarbības. Pirms dažiem gadiem tiesneši sabrauca kopā gatavoties neilgi pirms čempionāta. Tagad viss
notiek gadu vai pusgadu iepriekš, kas, protams, ir daudz labāk. Ja tu atbrauc uz čempionātu un neesi gatavs, tad jau ir par vēlu ko glābt.”

“Tiesnešiem tiek veikts laktāta (nosaka fizisko sagatavotību – red.) tests,
periodiski ņemot asins paraugus no auss,” papildina Zigmārs. “Nevienu nepiemānīsi. Bioloģiski parādās, vai esi trenējies vai ne,” piebilst Renārs. “Tomēr, salīdzinot ar futbolu, fiziskajā sagatavotībā mēs vēl esam zaļi. Protams, nesēžam mājās, paskrienam, uzspēlējam hokeju. Nevar vairs uzaudzēt vēderu un iet laukumā. Teorētiski pilnveidoties palīdz pat televizors. Skatos, piemēram, čempionu līgas mačus. Kur atrast vēl labāku materiālu?” Renārs atgādina, ka handbolā tiesneši laukumā var doties tikai līdz 50 gadu vecumam.

 

Vietējās īpatnības

“Visiem zināms, kāds ir Latvijas čempionāts. Tiesājot dažu spēli, kurā rezultātu starpība ir 20 vārti, var aizmigt. Bet jāmāk uzreiz pārkārtoties, ja pēc tam seko mačs, kurā svarīga ir katra bumba,” uz Latvijas handbola virtuves mīnusiem norāda
Renārs.

“Mums, paldies Dievam, ir bijuši labi skolotāji,” turpina Zigmārs. “Jebkurā spēlē var kaut ko uzlabot, bet, ja nevar, tad kaut kas nav kārtībā ar galvu. Neko nemēģinot uzlabot, tiek zaudēts laiks un tam nav jēgas. Spēlēs Latvijā var padomāt par žestiem, pārvietošanos, pieslīpēt kustības.”

Tūkstošu specifika

Visgrūtāk abiem klājas, kad jātiesā mājinieku spēles vairāku tūkstošu līdzjutēju klātbūtnē. “Francijā tiesājām mājinieku spēli,  kuru nolūkojās 14 tūkstoši
skatītāju,” iesāk Renārs. “Lai cik tu būtu neitrāls, izejot laukumā, zemapziņā tomēr paliek doma, ka te spēlē mājinieki, tāpēc jāmāk sevi nostādīt. Tā ir reālā spēle, kur tu gūsti galveno pieredzi un sevi trenē.

Visiem septiņiem spēlētajiem abās komandās jābūt vienlīdzīgiem, bet mēs paši zinām, kas notiek jebkurā sporta veidā, ja kādu populāru spēlētāju nogāž vai pret viņu agresīvāk nospēlē. Tad visi skatītāji lec kājās un auro. Tāpēc tiesnesis nesā bruņu vesti. Visu spēlētāju rīcība jācenšas traktēt vienādi, bet ne vienmēr tas sanāk. Tur slēpjas meistarība…

 

Renārs Līcis

Starptautiskās un Eiropas kategorijas handbola tiesnesis

Dzimis
1977. gada 15. februārī Rīgā

Izglītība beidzis Bauskas 1. vidusskolu, iegūts maģistra grāds
sporta pedagoģijā

Nodarbošanās docētājs LSPA Sporta spēļu katedrā

Sasniegumi
sportā aizvadītas 49 spēles
Nacionālās handbola izlases sastāvā, bijis tās kapteinis, vairākkārtējs Latvijas čempions
handbolā

Vaļasprieki sports un aktīva atpūta

 

Zigmārs Stoļarovs

Starptautiskās un Eiropas
kategorijas handbola tiesnesis

Dzimis
1977. gada 13. martā

Izglītība mācījies Murjāņu sporta ģimnāzijā, beidzis Rīgas 49. vidusskolu, iegūts bakalaura grāds starptautiskajos ekonomiskajos sakaros

Nodarbošanās uzņēmumu vadības
konsultēšana

Sasniegumi
sportā vairākkārtējs Latvijas čempions handbolā

Vaļasprieks handbols

Ģimenes
stāvoklis precējies, divu dēlu tēvs

Ievērojamākās spēles

2000. gads EHF Challange Cup turnīrs sievietēm (ieguvis
EHF kategoriju)

2001.-2004. gads EHF kausa spēles, vairāki Eiropas junioru
čempionāti

2004. gads Atēnas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs (ieguvis
IHF kategoriju)

2005. gads pasaules čempionāts sievietēm Krievijā

2006. gads čempionu līgas ceturtdaļfināls sievietēm

2007. gads pasaules čempionāts vīriešiem Vācijā

2007. gads pasaules čempionāts sievietēm Francijā

2008. gads Āfrikas čempionāts vīriešiem Angolā

2008.gads Pekinas olimpiskās spēles

Komentāri

Šajā lapā tiek izmantotas sīkdatnes (cookies). Papildus informācija

Lai nodrošinātu Jums vislabāko mūsu mājaslapas pārlūkošanu, šī mājaslapa izmanto sīkdatnes ("cookies").
Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes.

Aizvērt