Noslēdzot mācību gadu, tiek veidots jaunais skolas attīstības plāns

2016. gada 9. Jūnijs

Teksts: Edgars Bērziņš; foto: V.Meroža

Ceturtdien, 9.jūnijā, skolā bija vērojama ļoti liela rosība un intensīvs darbs, jo visas dienas garumā – no plkst. 10 līdz 16.30 – skolas skolotāji direktora un vietnieku vadībā atskatījās uz aizvadītajiem trīs mācību gadiem un radīja iestrādnes jaunajam skolas attīstības plānam 2016./2017. – 2018./2019. mācību gadiem.

Sanāksmes pirmajā daļā skolas direktors A.Rakstiņš aicināja izvērtēt izvirzītos mērķus pašlaik aktuālajā skolas attīstības plānā. Analizējot izvirzītos mērķus, sanāksmes dalībnieki – skolotāji – novērtēja izvirzīto mērķu īstenošanu, izmantojot trīs vērtējumus – “ir izpildīts”, “nav izpildīts” vai “daļēji izpildīts”, paredzot laiku arī diskusijām un komentāriem.

Direktors uzsver: “Aktuālo plānu izstrādājām, ņemot vērā reālo situāciju un iespējas, kas mums bija trīs gadus atpakaļ, neieslīgstot neveselīgā sapņošanā, proti, to izstrādājām ne tādēļ, ka to pieprasa likums, bet tādēļ, ka tas palīdzēja mums paveikt to, ko esam sasnieguši tagad. Tikpat būtiski ir tas, ka aizvadītajos trīs gados visi kopīgi esam strādājuši pie tā īstenošanas, kas norāda uz kolektīvo atbildību un interesi strādāt skolas labā.”

Noslēdzot analīzes daļu, CLIL virzības skolā projekta vadītājs E.Bērziņš ieskicēja projektā izvirzītos mērķus un lūdza kolēģus tos novērtēt. Rezultāti iezīmējās analogi attīstības plānam – praktiski viss plānotais tika paveikts.

Aicināts vērtēt skolotāju izteiktās domas par esošā plāna īstenošanu, direktors uzsver: “Attīstības plāna novērtējums nepārsteidza, jo kolēģi to veica godīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Kopumā skolotāju veiktais plānā ietverto mērķu novērtējums sakrita ar paša veikto analīzi par 80-85%, kas ir adekvāts rādītājs.”

Skolotāju darbs turpinājās ar jaunā plāna izstrādi, kuras laikā katrā no skolas darbības jomām tika izvirzītas problēmas, kuras pēcāk, strādājot pāros, tika analizētas, meklējot optimālākos iespējamos risinājumus. Iegūtie dati ir apjomīgi – par katru no 29 jomām izteicās 28 kolēģi.

Darba procesu raksturo skolotāja Daina Vancāne-Viļuma: “Tā noteikti bija darbīga un radoša vide, veicot ļoti svarīgu darbu – iesaistoties skolas attīstības plāna sastādīšanā. Process, kurā vienlaikus notika rezumēšana, analizēšana, būtiskā atlase, visu jomu pārzināšana un savu ideju iekļaušana. Strādāšana kolektīvā tikai veicināja analīzes procesu un viedokļu apmaiņu, kas rezultējās ar kvalitatīvi paveiktu darbu.” Dainas viedoklim piekrīt direktors, akcentējot divus citus būtiskus aspektus: “No uzrakstītajām problēmām ap 80% sakrīt ar tām, par kurām esmu pats domājis, līdz ar to esam “uz viena viļņa”. Tajā pašā laikā esmu patīkami pārsteigts, ka sešu stundu laikā, ko skolotāji pavadīja, strādājot plecu pie pleca, nosakot, analizējot, izkristalizējot un meklējot risinājumus, bija dzirkstošas enerģijas un “iedegšanās” pilns.”

Jāuzsver, ka plāna izstrādes laikā tika lietotas arī IT tehnoloģijas, jo katrs aspekts tika analizēts, izmantojot mājaslapas administratora Edgara Bērziņa īpaši tai radītu elektronisko anketu. Tas deva iespēju skolotājiem izpausties plašāk, pielietojot savas prasmes, strādājot ar datoru. Jāuzsver, ka darba gaisotne datorklasē bija ļoti radoša un tajā pašā laikā jēgpilni mērķtiecīga, jo, pateicoties direktora vietniecēm I.Mačuļskai un V.Merožai, ik brīdi katrs skolotāju pāris saņēma arvien jaunas un jaunas kolēģu uzrakstītas problēmas, lai tām meklētu risinājumus.

Kopumā raugoties uz plānošanas procesu, tas bija veiksmīgs un ļāva sasniegt izvirzīto mērķi. To apstiprina ar matemātikas skolotājas Ilzes Gaņinas secinājums: “Šāda darba organizācija ļāva labāk iepazīt savus kolēģus, strādājot pie kopīga uzdevuma, jo veicināja prasmi sadarboties, vienoties par kopīgu problēmas risinājumu. Jāuzsver, ka, šādi darbojoties, katram bija iespēja izteikt savu domu, kādā virzienā mūsu skolai attīstīties, kādi ir aktuālie izaicinājumi, kas noteikti ir jāpārvar. Tāpat būtiski ir tas, ka mēs pilnveidojām prasmi īsi, kodolīgi formulēt problēmu un piedāvāt savu risinājumu.”

Līdzīgās domās ir fizikas skolotāja Sintija Rūze, kas uzsver trīs būtiskākos aspektus, kas viņu pārsteidza kopīgās darbošanās laikā: “Primāri tas bija plašais nozaru klāsts, ko mums bija jāaptver, tajā pašā laikā kolēģiem to darot ar pilnu atdevi. Otrkārt, tās bija kolēģu radošums un rezultatīvā sadarbība un pēdējais, bet ne mazsvarīgākais – tika akcentēta ne tikai mūsu pašu vēlme uzlabot skolas darbību, bet arī sniegt ieguldījumu skolas attīstībā.”

Ar attīstības plānu varēs iepazīties jau augusta beigās, kad to primāri skatīs skolas pedagoģiskais kolektīvs, kur apstiprinājuma gadījumā tas tiks nodots izskatīšanai Skrīveru novada domē.

Foto galerija

Komentāri

Šajā lapā tiek izmantotas sīkdatnes (cookies). Papildus informācija

Lai nodrošinātu Jums vislabāko mūsu mājaslapas pārlūkošanu, šī mājaslapa izmanto sīkdatnes ("cookies").
Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes.

Aizvērt