Jau tālajā 1972.gadā tika nodots ekspluatācijā skolas jaunais korpuss, skola viena no pirmajām Latvijā ieviesa kabinetu sistēmu. Ar jaunām un plašām telpām skolas dzīve papildinājās ar jauniem pavērsieniem. Viens no tiem, kurā skolēni savu aktivitāti un zināšanas varēja izpaust, bija zinātniskā biedrība „Meklētāji”. Tajā bija vairākas sekcijas, kuplākās iesaistījās jaunie matemātiķi, literāti, ģeogrāfi un biologi.
Katra sekcija izvēlējās savu vadītāju, izdomāja emblēmu un devīzi. Gada laikā katram ZB sekcijas dalībniekam bija jāizstrādā kāds īpašs pētījums, jāuzraksta referāts vai jāveic praktisks darbs.
Viena no elitārākajām sekcijām bija gidu sekcija, to vadīja mācību pārzine, latviešu valodas un literatūras skolotāja Vilma Brikmane .Gidos gan darbojās tikai meitenes.
Gidi gada laikā izstrādāja ekskursiju maršrutus pa A.Upīša dzīves un darbos attēlotajām vietām, rīkoja tikšanos ar A.Upīša muzeja darbiniekiem, literatūras profesoriem, dendroloģiskā parka zinātājiem Kundziņu un Saliņu, sastādīja A.Upīša darbu citātu kartotēkas.
Starp ZB sekcijām tika rīkoti konkursi.
Tā laika gidi vadīja ekskursijas autobusos bez mikrofoniem, varēja vadīt ekskursijas arī pa A.Upīša muzeju. Visvairāk gidu tika nodarbināti Andreja Upīša 100. dzimšanas dienas gadā. Parasti pavasara un rudens sezonā gidi vai ik nedēļu katrs novadīja vienu ekskursiju, reizēm vairāk. Kad vadīsi ekskursiju, nebija zināms. Kad klases durvis atvērās un mācību pārzine izsauca ārā, tad bija uzreiz jāiet uz Stacijas laukumu, jākāpj autobusā, viss jāstāsta un citāti bija jāskandē no galvas.