Apbalvotais skolēnu radošais darbs: No alīsijas par Alīsiju!

2014. gada 21. Maijs

Agne Simanoviča, 12.a klase. Pedagogs: Santa Krasovska

Sveiks/a!

Esmu cītīga žurnāla  „Color” lasītāja. Rakstu, jo man nav neviena cita, kam izstāstīt savu bēdu, un domāju, ka varēsi palīdzēt. Man ir 16 gadi.  Es dzīvoju mazpilsētā un mācos vidusskolā 10.klasē. Manas atzīmes ir diezgan labas, taču vecāki, protams, vēlas, lai tās būtu izcilas. Bet es nespēju koncentrēties mācību stundās un man nepatīk iet uz skolu, kur nu vēl pildīt kaut kādus mājasdarbus. Kāpēc man nepatīk apmeklēt skolu? Jo es jūtos atstumta. Man nav neviena drauga, taču agrāk to bija daudz – visi gribēja ar mani draudzēties, un man bija arī puisis. Taču jaunajā gadā dzīve izmainījās – draugs mani pameta, un līdz ar to es arī novērsos no visiem citiem. Viņš ir iemesls, kāpēc mana ikdiena tik pēkšņi mainījās. Neatceros, kad pēdējo reizi bija labs garastāvoklis. Pati esmu pamanījusi, ka staigāju pa skolu kā pūķis, bet es neko nevaru un negribu mainīt, jo man nepatīk tur atrasties. Bieži vien jūtos vientuļa. Viss kaitina. Mācīties es negribu. Uz skolu iet… arī negribu. Man vairs nav nekādu mērķu. Viss ir apnicis. Nezinu, ko darīt. Vaina taču nav manī? Vēlos kaut ko mainīt, bet nezinu, kā.

alīsija

Sveika, Alīsij!

Tā ir daudzu jauniešu problēma, par kuru Tu runā savā vēstulē. Jums ir grūti palīdzēt, jo esat ļoti impulsīvi, pie neveiksmēm ātri novēršaties un jūtaties nenovērtēti, kā arī sabrūk pašapziņa.

Izskatās, ka jaunais gads Tev nav nesis patīkamas ziņas un pārmaiņas. Taču tas nav arī nekas slikts. Dzīvē tā notiek, ka ir gan veiksmes, gan neveiksmes, un Tev ar otrajām jāiemācās sadzīvot. Spriežot pēc vēstules, es atstājusi novārtā gan savus draugus, gan arī mācības, un tas nav labi. Es Tev ieteiktu pamainīt savu ikdienu – sāc rītu ar labām domām! Ja pamodīsies un domāsi, ka šī diena būs brīnišķīga, tad tāda tā arī kļūs. Dodies sabiedrībā, atjauno kontaktus ar esošajiem draugiem vai iepazīsties ar jauniem! Smejies, esi priecīga un smaidīga – tādi cilvēki pievelk apkārtējos kā magnēti, jo vienmēr šķiet pozitīvi, veiksmīgi un laimīgi. Pats galvenais – padomā, kādu attieksmi tu paud apkārtējiem, un tad, iespējams, sapratīsi apkārtējo attieksmi pret sevi! Atver sevi pasaulei, un Tev viss izdosies! Tavas veiksmes un neveiksmes ir spogulis Taviem darbiem un nedarbiem. Atstāj labu iespaidu uz skolotājiem, velti laiku arī mācībām! Vispirms pilnveido sevi, izzini sevi, un tad Tavs ceļš uz pasauli būs vienkāršāks!

P.S. Pēc negaisa vienmēr ir saule, pēc bēdām vienmēr būs prieks, pēc nelaimes – laime, tāpēc nepārdzīvo un baudi dzīvi!

Žurnāls „Color”

Sveiks/a!

Saņemot Tavu vēstuli, esmu daudz ko pārdomājusi. Es izanalizēju situāciju, paskatījos uz to no cita skatpunkta un sapratu, ka nav nemaz tik traki, kā iepriekš domāju. Pati biju vainīga. Es atgrūdu visus, biju nejauka, domāju sliktas domas. Mana attieksme pret citiem tiešām nebija laba, un tagad saprotu, ka saņēmu tieši tādu pašu pretī no apkārtējiem. Šobrīd mana dzīve ir lieliska. Esmu atguvusi visus savus draugus un pat iepzinusies ar jauniem. Es vairs nejūtos viena, jo apkārt allaž ir daudz cilvēku. Man patīk iet uz skolu, manu sekmju atspoguļotājas – atzīmes – ir spožas. Šobrīd arvien vairāk veltu laiku sevis iepazīšanai, savu emociju apzināšanai un kontrolēšanai. Saprotu, ka dzīves pamats esmu es pati un viss ir atkarīgs tikai no manis. Tagad katrs mans rīts sākas ar smaidu sejā un priecīgām domām.

Mans padoms citiem jauniešiem: „Ja vēlaties kaut ko mainīt, tad sāciet ar sevi, jo ceļš uz sevi ir arī ceļš uz pasauli!”

Alīsija

Komentāri

Šajā lapā tiek izmantotas sīkdatnes (cookies). Papildus informācija

Lai nodrošinātu Jums vislabāko mūsu mājaslapas pārlūkošanu, šī mājaslapa izmanto sīkdatnes ("cookies").
Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes.

Aizvērt