Jorģim Zemitānam – 140 [+Foto!]

2013. gada 30. Janvāris

Daina Vancāne – Viļuma

Februāri skolā atzīmē kā Jorģa Zemitāna mēnesi un ne bez pamata – daļa ievērojamā karavīra un cilvēka dzīves tika aizvadīta Skrīveros. Jorģis Zemitāns (23.02.1873 – 16.01. 1928) dzimis Skrīveru pagasta „Līču” mājās lauksaimnieka ģimenē. Bērnībā izjutis dabas skaistumu, jo dzīvojis netālu no skaistās un straujās Braslas upītes. Pavasara, vasaras un rudens mēnešos strādājis visus lauku darbus.

Jorģis Zemitāns skolas gaitas uzsāka Skrīveru pagastskolā. Viņa skolotājs ir rakstnieks Jānis Purapuķe. Un tieši Skrīveru pagastskolā zēns  gūst  daudz atziņu, kas pāraug ideālos. Lai piepildītu savus mērķus, Jorģis Zemitāns savas mācības turpina Skrīveru pagasta Ministrijas skolā. Te mācības notiek krievu valodā, bet jaunekļa mērķis ir  skaidrs – viņš būs karavīrs. Pēc skolas beigšanas  Jorģis vēl paliek Ministrijas skolā un  tur pastrādā, lai uzlabotu savas krievu valodas zināšanas. Viņam ļoti palīdz skolotāji, pats Jorģis katru brīvo brīdi pavadījis mācoties. Arī laukā dzenot vagu, viņš mācījies, grāmatu piesējis pie arkla. Kā eksternis Jorģis Zemitāns beidza Jelgavas reālskolu un kārtoja iestājeksāmenus Viļņas karaskolā. Tajā laikā daudzi zemnieku dēli izvēlējās militāro karjeru, lai iegūtu stabilu vietu sabiedrībā. Pašmācības ceļā Jorģis Zemitāns apguva vijoļspēli . Viņa mīļākie skaņdarbi bija Hendeļa “Largo” un Sarazates “Čigānu melodijas”.

19 gadu vecumā (1892.gada 27.decembrī) Jorģis Zemitāns kā brīvprātīgais iestājās 107. Troickas pulkā un pēc gada, nokārtojot instruktora pārbaudījumus, tiek paaugstināts par kaprāli. Trīs gadus (1895-1897) Jorģis Zemitāns mācījās Viļņas junkuru karaskolā, iegūstot cariskās Krievijas karaskolas militāro izglītību. Tad seko gadu ilgs dienests 116. Malojaroslaveckas pulkā, kur Zemitāns uzdienējas par virsleitnantu. 1910.gadā Jorģis Zemitāns saņēma Svētā Staņislava III šķiras ordeni. Neilgi pirms 1.pasaules kara- 1914.gada aprīlī-  tiek paaugstināts par kapteini. Tajā pat  pulkā kā rotas komandieris kapteiņa dienesta pakāpē karojis pret Vāciju, tās bija smagas kaujas Austrumprūsijā un Augustovas mežos. Tur krīt vācu gūstā. Līdz tam Jorģis Zemitāns ir piedalījies 17 kaujās. Viņš ir saņēmis Svētā Vladimira IV šķiras ordeni. No gūsta Zemitāns atgriežas Latvijā 1918.gada decembra sākumā un jau 7.decembrī iestājas Latvijas nacionālajā  armijā. Būdams pieredzējis virsnieks, viņš ieņem Rīgas apsardzības un latviešu karaspēka daļu priekšnieka un formētāja posteni. Viņa vadībā izveido 3 Rīgas apsardzības rotas. 1919.gada 10.janvārī iecelts par Latvijas militāro pilnvaroto Igaunijā, bet jau 2.februārī par Ziemeļarmijas komandieri. 1919.gada 3.martā Jorģi Zemitānu paaugstināja pulkveža pakāpē. Zemitāna triumfa brīdis bija 1919.gada 6.jūlijā, kad pēc uzvarām Cēsu kaujās, Rīgā iesoļoja Ziemeļlatvijas brigādes karavīri, dziedādami  “Div dūjiņas gaisā skrēja”. Viņu priekšgalā uz balta zirga galvaspilsētai tuvojās Jorģis Zemitāns.

Jorģis Zemitāns bija vispusīgi  izglītots cilvēks. Savas plašās zināšanas daudzās nozarēs, viņš bija ieguvis daudz lasot. Viņš bija ļoti apdāvināts valodu apguvē. Brīvi pārvaldīja vācu, franču, itāļu, krievu valodas.

1919.gada 15.jūlijā Jorģis Zemitāns tika iecelts par Vidzemes divīzijas un Rīgas frontes komandieri un amatā bija līdz 12.oktobrim.

1924.gadā par Ziemeļlatvijas brigādes nodibināšanu, Ziemeļlatvijas atbrīvošanu un vācu karaspēka sakaušanu pie Cēsīm J.Zemitānu apbalvoja ar Lāčplēša Kara Ordeņa III šķiru (ordenis Nr. 1678).  Zemitāns apbalvots arī ar I šķiras 2.pakāpes Igaunijas Brīvības krustu.

 Vēlāk darbojies kara likumprojektu un reglamentu komisijās un kara tiesā, vadīja karavīru pensijas likuma izstrādi.

Atvaļinājies ar 1922.gada 1.aprīli. (Iemesls- piemērota  amata trūkums.)   Pēc atvaļināšanās J.Zemitāns dzīvoja Rīgā. Viņš bieži apmeklēja Otto Švarca  restorānu un dzēra melnu kafiju ar citronu, kupināja pīpi, gremdējās atmiņās un pārsprieda dienas notikumus. Sabiedrībā J.Zemitānu sauca par Bulvāru Mefistofeli- viņa savdabīgā persona bija intriģējoša.  Kā ģimeņu draugs bija dāsns,tā kā ar apģērbiem tolaik bija ļoti trūcīgi, J.Zemitāns savu cara laika uniformu atdeva kādai ģimenei, lai no tās sašuj meitenēm mēteļus,  savas izcilās matemātikas zināšanas un krievu valodas prasmes  Zemitāns  arī lika lietā- draugu ģimeņu bērniem  saprotami izskaidroja dalīšanas  un reizināšanas funkcijas, kā arī saprotami izskaidroja domrakstu rakstīšanu krievu valodā.

Pašam savas ģimenes nebija. Viens Jorģa Zemitāna brālis saimniekoja tēva mājās “Līčos”, vēlāk  savās mājās “Lielkažokos” , bet  jaunākais brālis bija virsnieks cara laika krievu armijā, viņš bija izcils lidotājs, kurš pirms 1.pasaules kara vienīgais bija sasniedzis toreizējo augstuma rekordu.

Divdesmito gadu vidū sevi lika manīt pēc kontūzijas iegūtā smadzeņu trauma- audzējs, kas bija cēlonis   Jorģa Zemitāna pāragrajai nāvei. Mira Jorģis Zemitāns 1928.gada 16.janvārī. Pēdējā gaitā Zemitānu izvadīja 1928.gada 20.janvārī mācītājs J.Teriņš no Māras baznīcas uz Brāļu kapiem. Goda sardzē pie zārka stāvēja Vidzemes divīzijas virsnieki , atvadīties no atvaļinātā pulkveža ieradās Valsts prezidents G.Zemgals, kara ministrs ,ģenerālis Bangerskis,  armijas komandieris , ģenerālis  Radziņš,  galvenā štāba priekšnieks, ģenerālis Peniķis. Saeimu pārstāvēja Petrevics, bet valdību ministru prezidents M.Skujenieks.

Jorģa Zemitāna piemiņu Skrīveros īpaši godināja 1933.gada 28.maijā. Šajā dienā notika plašas svinības Ziemeļlatvijas armijas virspavēlnieka pulkveža Jorģa Zemitāna godināšanai. Skrīveru-   Aizkraukles luterāņu baznīcā, kur  bija kristīts J.Zemitāns, atklāja Zemitāna piemiņas plāksni, uz kuras ar zelta burtiem izcirsts uzraksts-

Pulkvedis

Jorģis Zemitāns

Ziemeļlatvijas armijas

virspavēlnieks

dzimis 23.febr.1873.gadā-

mir.16.janv.1928.gadā

Svinībās piedalījās ģenerālis Kalniņš, pulkvedis Dannebergs, pulkvedis Šenfelds, pulkvedis Lavenieks, pulkvedis Auniņš, kapteinis Akmentiņš, karavīri, izglītības resora pārstāvji, biedrības “Ziemeļnieki” biedri, vietējo sabiedrisko organizāciju pārstāvji, aizsargi, skolēni, skrīverieši un aizkrauklieši.

Kanceles runu teica mācītājs Teriņš, uzaicinot klātesošos būt tādiem kā pulkvedis Zemitāns, kurš visus aicināja “nešķelties, bet vienoties, lai valsts būtu stipra”. Pēc dievkalpojuma svētku dalībnieki sakārtojās kopējam gājienam, lai dotos uz Skrīveru pagastskolu, virs kuras plīvoja Latvijas un Igaunijas karogi. Skolas aktu zālē svētrunas teica mācītāji Zemnieks un Teriņš, uzsvērdami, ka “pagasts, dodot skolai, kuru apmeklējis pulkvedis Zemitāns, karavīra vārdu, pasvītro armijas vārdu, kas mūsu zemē notiek reti, bet cēli”. Izglītības ministrijas pārstāvis pēc mācītāju runām paziņo par skolas jauno nosaukumu -Skrīveru pulkveža Jorģa Zemitāna 6-klasīgā pamatskola. Pārdēvēto skolu pirmie sveica biedrības “Ziemeļnieki” Rīgas nodaļas biedri, uzdāvinot skolai pulkveža Jorģa Zemitāna ģimetni. Biedrība pēc pāris gadiem skolai dāvina karogu pēc mākslinieka Ciekura zīmējuma, kuram vienā pusē ir atvērta grāmata, ap kuru devīze “Darbam mīlestību, nākotnei ticību”, bet otrā pusē blakus ozolam un Daugavai – uzraksts Skrīveru pulkveža Jorģa Zemitāna pamatskola.

Jorģa Zemitāna vārdā ir nosaukta dzelzceļa stacija ,laukums un tilts   Rīgā, 20.gadsimta 30.gados arī daudzas ielas Latvijas pilsētās, tagad Jorģim Zemitānam ir piemineklis(atklāts 1995.gada 27.septembrī) Rīgā.

Jāatceras ģenerāļa Peniķa vārdi: “Zemitānu atcerēsies visi, kamēr dzīvo Latvijā!”

Dzīvosim pēc pulkveža Jorģa Zemitāna moto: “Visu var sasniegt, pateicoties darbam!”

Komentāri

Šajā lapā tiek izmantotas sīkdatnes (cookies). Papildus informācija

Lai nodrošinātu Jums vislabāko mūsu mājaslapas pārlūkošanu, šī mājaslapa izmanto sīkdatnes ("cookies").
Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes.

Aizvērt