Mika Kiršteina (9.b klase) konkursa darbs “Mūžīgais pavadonis”

Cilvēks ir kā augs. Kā kopsi, kā rūpēsies, tāds tas izaugs, dos ziedus un prieku apkārtējiem. Tā arī mēs dzīvojam – mācāmies no ģimenes, draugiem un visiem ceļā sastaptajiem gan labiem, gan arī ne tik pareiziem cilvēkiem.

Lasīt tālāk …

Kalvja Kalniņa (5.klase) konkursa darbs “Nekas nav neiespējams”

Planēta Zeme ir mājvieta vairāk nekā 7 miljardiem cilvēku, taču šajā pasaulē mēs neesam vienīgie, kas cīnās par vietu zem saules. Esam attīstītākās radības zemes virsū, bet tas mūs nepadara par labākajām un spēcīgākajām būtnēm. Mūsu spēkos nav apturēt dabas stihijas, mēs nespējam nedz lidot, nedz peldēt jūras dibenā.  Mums nav doti spārni kā putniem, mūsu organisma uzbūve nav radīta tam, lai varētu nirt dziļi okeānā, lai ieraudzītu noslēpumus un brīnišķo skaistumu, ko tas slēpj.

Lasīt tālāk …

M.Kiršteina (9.b klase) konkursa darbs “Viss sākas no mazumiņa”

Mana iecienītākā vide ir sporta zāle, kur es pavadu ļoti daudz sava brīvā laika un kopā ar draugiem leju sviedru litrus garajās treniņu stundās. Tas viss tikai tāpēc, ka handbols ir kļuvis par mūsu vajadzību un nepieciešamību, bez tā vairs nevaram iztikt. Sākam kļūt atkarīgi no komandas un rokasbumbas spēles.

Lasīt tālāk …

M.Kiršteina (9.b klase) konkursa darbs “Krustceles”

Ir tik daudz to brīžu, kad neesam saskaņā ar sevi,

Un tik daudz to mirkļu, kad nesaprotu pat tevi.

Mēs katrs veidojam savu dzīves ceļu…

Taču uzmanies – tajos ar’ gaidīs daudz meļu.

Lasīt tālāk …

K.Buko (9.a klase) konkursa darbs

Šeit atrodas krustceles,

Kuras šķērso krustpeles.

Lasīt tālāk …

B.Blumbergas (9.b klase) konkursa darbs “Es un mani draugi, mana vide””

Uzticamā draudzene jeb uzklausi, lūdzu, mani, mīļā dienasgrāmata!

Sveika, mana dienasgrāmata!

Ir pagājis jau pirmais mācību mēnesis – septembris. Tik jauki bija satikt draugus un klasesbiedrus, kurus visu vasaru nebiju sastapusi un redzējusi! Klausoties citu piedzīvojumos par vasaru, sāk likties, ka esmu nosēdējusi to četrās sienās.

Lasīt tālāk …

A.Bērziņa (9.b klase) konkursa darbs “ Es esmu Latvija”

Nereti prātoju par dzīvi un aizdomājos, kas mēs būtu bez saviem vectēviem un vecmāmiņām? Vai bieži pasakām viņiem: ”Paldies!” par audzināšanu, pirmo prasmju ierādīšanu, izziņas kāres radīšanu un savas dzīves gudrības nesavtīgu nodošanu? Vai, pieminot senčus, atceramies, ka viņi, dzīvojot ikdienā, domāja par nākotni, respektīvi, izcīnīja un iekopa “savu kaktiņu un stūrīti zemes”, rūpējoties par mums – nākamajām paaudzēm? Te man prātā nāk reiz vēstures stundā lasītas K.Skalbes rindas: “Lai skalda latviešus, kā grib, mēs gribam redzēt viņus kā vienotu tautu. Tauta ir valsts. No šķiru skabargām mums jātop par apvienotu tautu, par valsti. Ja mēs to nepratīsim, mūsu tauta arī vēl priekš nākošiem gadu desmitiem stāvēs saliekta un nopostīta, kā koks bez galotnes.”¹ Šie vārdi bija domāti 20.gadsimtam, taču, manuprāt, ir attiecināmi arī uz tagadējiem laikiem un, iespējams, pat uz Latvijas nākotni.

Lasīt tālāk …

P.Zālītes radošais darbs (iegūta 2.vieta Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas saglabāšanai veltītajā literārajā konkursā)

Pavasaris bērnībā.  Es te biju pilnīgi viens, tikai zāles zaļums mani apņēma kā mīkstām rokām…

… es ieeju dārzā, apkārt man lido taureņi, griezdamies savā dejā, viņu spārni zaigo saules gaismā, bet viņi nemana, ka debesis pārvēršas par tumšu jo tumšu spoguli, kas reizē rāda patiesību, bet reizē māna. Varbūt ar vienu acs katiņu tauriņi to redz, varbūt ar mazo snuķīti to sajūt, bet viņi par to neuztraucas, jo tareņiem svarīgs ir šis mirklis.

Lasīt tālāk …

A.Albekeites radošais darbs (iegūta atzinība Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas saglabāšanai veltītajā literārajā konkursā)

Es te biju pilnīgi viens, tikai zāles zaļums mani apņēma kā mīkstām rokām.
Es te biju pilnīgi viens, tikai zāles zaļums
mani apņēma kā mīkstām rokām.
Bija sācies pavasaris.

Viss zaļoja, un es likos tik viegls.
Biju iegūlies mātes zemes mīkstajās un maigajās skavās
Un baudīju tās siltos apskāvienus.

Es te biju pilnīgi viens, tikai zāles zaļums
mani apņēma kā mīkstām rokām.
Pienākusi vasara.

Drīz Līgo svētki,
Bet es vēl joprojām slīgu visuvarenās mātes dabas siltajās skavās
Un negrasījos laisties vaļā.

Es te biju pilnīgi viens, tikai zāles zaļums un dzeltenbrūni oranžīgās lapas
mani apņēma kā mīkstām rokām.
Rudens.

Citi bērni iet skolā.
Man no skolas bail.
Es labāk vāļājos pa gaisīgajām lapām.

Es te biju pilnīgi viens, tikai sniega baltums
mani apņēma kā mīkstām rokām.
Pirmais sniegs un ziema klāt.

Ilgi nevaru gulēt zem klajas debess,
Jo ziemā zemes mātes skavas vairs nav tik siltas…
Jāgaida pavasaris.

Un atkal no jauna es te biju pilnīgi viens, tikai zāles zaļums
mani apņēma kā mīkstām rokām.
Un sākās viss no gala.

Apbalvotais skolēnu radošais darbs: Ģimene, mājas – vieta, kur atgriezties (laimīga cilvēka memuāri)

Armands Bērziņš, 8.b klase. Pedagogs: Santa Krasovska

Sveika, pasaule, esmu piedzimis! Ir skaista novembra diena, birst krāsainas koku lapas. Mana ģimene ir lieliska! Brālis! Man ir brālis!  Es toreiz pat nenojautu, ka sešus gadus pēc manas piedzimšanas man uzradīsies maza būtne, kas tā izmainīs mūsu visu dzīves! Es runāju par savu māsu Sintiju. Es viņu auklēju, un tas bija pat aizraujoši! Līdz laikam, kad viņa sāka aiztikt manas mantas un runāt.

Lasīt tālāk …

Apbalvotais skolēnu radošais darbs: Tāda ir vienkāršā latviešu zemnieka dzīve

Rūdis Eiduks, 12.a klase. Pedagogs: Santa Krasovska

Ir rīts… Caur aizkariem izlaužas spoži saules stari. Es atveru acis, un 2. jūlija diena ir sākusies. Ielecu šortos, uzrauju mugurā T-kreklu un esmu gatavs jaunām uzvarām. Šodien jāārda un jāpresē siens. Vakarā vēl kāds gabals būtu jānopļauj, bet to darīs tētis. No rīta viņa nav mājās. Aizbraucis vest pienu. Mans tētis Imants strādā PKS “Bites” par piena mašīnas šoferi jau 22 gadus. Mammai Inesei tikko sācies atvaļinājums no darba LLKIC. Vasarās miegam mums atliek pavisam nedaudz laika. Tāpēc ātri paēdam brokastis, kuras ir sarūpējusi vecmamma Anna, dārzā piebāžam pilnas kabatas ar gurķiem un zirņiem un dodamies pie darba.

Lasīt tālāk …

Apbalvotais skolēnu radošais darbs: InDividualitāte (ID)

Andris Ērglis, 12.a klase. Pedagogs: Santa Krasovska

Laikam ritot, cilvēks paliek aizvien individuālāks. Tam ir vairāki iemesli. Tagadējā gadsmitā cilvēku dzīve stipri atšķiras no tās, kas bija pirms 100 – 200 gadiem. Piemēram, Latvijā lauku viensētu ģimenēs visiem bija kopības sajūta, jo vairāki cilvēki dzīvoja vienā istabā. Šobrīd mājā katram ir sava telpa ar datoru, televizoru un mobilo telefonu.

Lasīt tālāk …

Apbalvotais skolēnu radošais darbs: Mūzika

Andris Ērglis, 12.a klase. Pedagogs: Santa Krasovska

Prologs

Cilvēks bija nomedījis mamutu un to apēdis. Vakarā, zem koka guļot un izdzirdot lakstīgalas dziesmu, viņš pēkšņi aptvēra, ka pasaulē ir kas vairāk par medīšanu un ēšanu…

Lasīt tālāk …

Apbalvotais skolēnu radošais darbs: No alīsijas par Alīsiju!

Agne Simanoviča, 12.a klase. Pedagogs: Santa Krasovska

Sveiks/a!

Esmu cītīga žurnāla  „Color” lasītāja. Rakstu, jo man nav neviena cita, kam izstāstīt savu bēdu, un domāju, ka varēsi palīdzēt. Man ir 16 gadi.  Es dzīvoju mazpilsētā un mācos vidusskolā 10.klasē. Manas atzīmes ir diezgan labas, taču vecāki, protams, vēlas, lai tās būtu izcilas. Bet es nespēju koncentrēties mācību stundās un man nepatīk iet uz skolu, kur nu vēl pildīt kaut kādus mājasdarbus. Lasīt tālāk …

Apbalvotais skolēnu radošais darbs: Panākumu atslēga slēpjas sevī

Didzis Požarskis, 12.a klase. Pedagogs: Santa Krasovska

Ikviens cilvēks dzīvē vēlas sasniegt kādu mērķi. Kāds sniegsies pēc lieliem panākumiem, cits priecāsies un izbaudīs dzīvi pieticīgos apatākļos. Tomēr, lai arī kādi būtu šie mērķi, tie ir jāsasniedz, un  bez smaga darba nekas dzīvē uz priekšu neies.

Lasīt tālāk …

Apbalvotais skolēnu radošais darbs: Trenodors

Autors: Karlita Ārīte, 7.b klase. Pedagogs: Daina Vancāne-Viļuma

Mēs ar klasi devāmies ekskursijā pa Latviju, lai apskatītu daudz pieminekļu, dabas veidojumu un vēsturisku vietu. Mūsu mērķis, dodoties šajā ekskursijā, bija vairāk uzzināt par Latvijas vēsturi. Mēs apskatījām bīskapa Meinarda pieminekli Ikšķilē, Ikšķiles pili un baznīcu, kā arī Kokneses, Dobeles, Ludzas, Bauskas un Siguldas pilsdrupas. Beigu beigās nonācām Rīgā. Noklausījāmies teiku par Rīgas izcelsmi un par to, kā Rīga dabūjusi savu vārdu.

Lasīt tālāk …

Apbalvotais skolēnu radošais darbs: Es to nožēloju…

Autors: Līga Rubene, 7.b klase. Pedagogs: Daina Vancāne-Viļuma

Katru dienu nākas redzēt vecus, vientuļus cilvēkus, kurus dzīve nav lolojusi. Tieši šī iemesla dēļ Mētra dodas uz veco ļaužu pansionātu. Šajā tumšajā, drūmajā namā ir pilns ar jaukiem cilvēkiem, kuri nespēj šo īpašību izrādīt ārēji. Tieši pirms dienas uz pansionātu pārcēlies kāds klaidonis. Tagad viņu tā nevarētu nosaukt, jo ir pieklājīgi apģērbts un – pats svarīgākais – viņam ir jumts virs galvas. Ieraugot Mētru, vīrs rupjā, aizsmakušā balsī ierunājas: „Ko tu te meklē? Nāc smieties par veciem cilvēkiem? Domā mūsu dzīvēs jau nav gana daudz nelaimju?” Kāda sieviete ar sirmiem matiem, bet ar mīlestības pilnu smaidu aizstāv jauno meiteni: „Aloiz, nomierinies. Viņa gan jau negrib mūs apbēdināt.” Mētra steigšus ierunājas: „Protams, es tikai vēlos dzirdēt jūsu stāstus, kas mainītu manas domas par pasauli un tās vērtībām.”

Lasīt tālāk …

A.Burkas (8.b klase) konkursa darbs “Oskars Kalpaks – cilvēks leģenda”

Kā rodas cilvēki – leģendas? Ļoti vienkārši un  reizē sarežģīti. Viņi  ar visu sirdi un dvēseli mīlējuši savu zemi, pašaizliedzīgi darot to, kas Dzimtenei vēsturiskajos brīžos visvairāk ir vajadzīgs. Un šī spēja Tēvzemes mīlestību nostādīt pāri savam personīgajam komfortam visos laikos ir izpelnījusies cieņu – vienīgo atzinību, kas nav pērkama ne par kādu naudu.

Lasīt tālāk …

L.Krasovskas (7.b klase) konkursa darbs “Teiksma par Oskaru Kalpaku”

„Čau, vecmamm!” Anna, ienākot priekšnamā, jautri uzsauca vecmammai. „Mmm… Kā te smaržo!”
„Sveika, meitiņ! Es jau tevi gaidīju! Re, re, tavas mīļākās pankūciņas!”
„Vecmāmiņ, tu esi zelts,”Anna sirsnīgi noskūpstīja vecmammu uz vaiga.
„Nu, nāc, nāc, bērns! Kā skolā gāja?” uzlūkodama Annu, vecmamma mīļi noprasīja.
„Nu… normāli… Ai, iedomājies, kādi tie skolotāji spēj būt, viss prieks par šo nedēļas nogali šeit pie tevis sabojāts!” Anna pukodamās sacīja.

Lasīt tālāk …

P.Zālītes (6.a klase) konkursa darbs “Teiksma par Oskaru Kalpaku”

Kluss, kluss vakars, es eju pa ielu. Ceļu izgaismo tikai dažas laternas, kuru gaisma ar katru manu soli paliek aizvien blāvāka un blāvāka, līdz caur tumšiem miglas vāliem es pamanu cilvēku, viņš stalti nāk man tuvāk. Kad dūmakā tītais tēls iet, pazūd migla, mēness, zvaigznes… Šķiet, es pati uz mirkli pazūdu. Viņš uzlūko mani, atklājot savu seju… Tas ir neticami, tas ir brīnums, manā priekšā stāv pulkvedis Oskars Kalpaks. Viņš sniedz man roku, aicinot doties līdzi…

Lasīt tālāk …

Šajā lapā tiek izmantotas sīkdatnes (cookies). Papildus informācija

Lai nodrošinātu Jums vislabāko mūsu mājaslapas pārlūkošanu, šī mājaslapa izmanto sīkdatnes ("cookies").
Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes.

Aizvērt