Katrīna Celmiņa, 4.klase

Šis būs stāsts par 4.klases ekskursiju. Piektdien, 22.maijā, pēc vairākām aukstām nedēļām beidzot ausa saulains rīts un šķita, ka būs skaista diena. Pulksten 8.30 no rīta, mēs – 21 skolēns, 14 vecāki un viena skolotāja, devāmies ceļā uz Bausku. Ceļš bija garš, bet visu laiku bija ko darīt. Pa ceļam daži bērni un mammas jau sāka ēst savu līdzi paņemto maizīti. Citi runājās par to, kas mūs sagaida alus un kvasa ražotnē.

Kad bijām klāt, visi izsprāga no autobusa un priecīgi drūzmējās pie „Bauskas alus” ieejas vārtiņiem. Kamēr gaidījām, daži sāka taisīt foto sesijas. Pie mums atnāca ekskursijas vadītāja Aelita un mēs devāmies iekšā lielajā ēkā. Pirmais, kas mums bija jāizdara, bija jāuzvelk balti un tumši zili halāti un cepures. Mēs visi izskatījāmies pēc ārstiem, kas bija smieklīgi. Bet mammai likās, ka tumši zilajos halātos izskats atgādina tukšo pudeļu pieņemšanas punkta darbinieku. Pēc tam mēs devāmies skatīties, kā top alus un kvass. Gide pastāstīja, ka gandrīz visu uzņēmumā ražoto dzērienu autors ir Kārlis Zālītis, kurš ir vecākus alus meistars Latvijā. Manuprāt, vislabāk visiem, arī mammām un tētiem, patika dzērienu degustācija. Mēs nogaršojām iesala dzērienus „Porteris” un „Veselība” un kvasu. Man vislabāk garšoja „Porteris”. Vecāki varēja nogaršot arī sešas dažādus alus veidus. Sapirkušies dzērienus un kausus, jautri devāmies uz autobusu, kurš mūs veda tālāk uz Iecavu.

Iecavas Minizoo „Dobuļi” mēs redzējām ponijus, kaziņas, ēzelīšus un lamu, kas arī spļāva, bet par laimi, ne uz mums. Man visvairāk patika divkrāsainās kaziņas, kuras izskatījās kā nokrāsotas – puse balta, puse melna. Minizoo apskatījām arī putnu un mazo dzīvnieciņu mājas, kur mēs redzējām strausus, kas spēlēja „ķerenes”, pāvu, kas kliedzot mūs pievilināja, un tad izpleta krāšņo asti. Ūbeles nebija mājās, toties bija Patagonijas mara, kas atgādināja trusi ar suņa kājām. Klasesbiedrs Jānis bija nopircis spalvu rotaļlietiņu, ko nočiepa zaglīgie jenoti. Dažiem vislabāk patika pērtiķis, kas ar skaļu troksni ielēca un iekārās būrīša restēs, tā visus nobiedējot. Citi jūsmoja par cēlo gulbi, kas bija ligzdu uzvijis pašā taciņas malā. Pēc tam, kad visi zvēriņi bija apskatīti, braucām uz Iecavas „Labirintiem”.

„Labirinti” ir zemnieku sēta, kurā ierīkotas vienkāršas , bet aizraujošas atrakcijas zaļā pļavā. Vispirms visi kā vēja plēsti uzklupa velokartingiem. Kad kartingi bija apnikuši un nauda beigusies (vai arī otrādi), metāmies izmēģināt visu pārējo.  Saimnieks piedāvāja braucienu ar kartingu par velti visām mammām un tētiem. Vai tēti brauca, es neredzēju, bet mammas gandrīz visas šo foršo iespēju izmantoja. Pēc tam, kad bijām izskrējušies, mūs gaidīja vecāku sarūpētais pikniks.

Šī bija mūsu pēdējā eksursija kopā ar mūsu mīļo un gādīgo audzinātāju Anitu Kataju-Paegli. Mēs viņu sveicām ar pārsteigumu – atmiņu albumu ar mūsu fotogrāfijām un novēlējumiem. Četri pirmie skolas gadi ir pagājuši kopā ar mūsu audzinātāju un tie vienmēr paliks mūsu atmiņā. Paldies, Skolotāj!

Vēlā pēcpusdienā saulē izdauzījušies un noguruši, bet priecīgi devāmies mājupceļā. Mājupceļš pagāja ātri, daži aizsnaudās, daži dziedāja, daži nevarēja atturēties no interneta telefonā. Kopumā viss bija forši un paldies tiem vecākiem, kas brauca kopā ar mums.

Foto atskats pieejams GALERIJĀ!