21 skolēns iegūst atestātu par vidējo izglītību

2019. gada 20. Jūnijs

Sestdien, 15.jūnijā, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā notika 62.izlaidums, kurā tika sumināts 21 absolvoents, kas ieguva vidējo izglītību. Tajā neiztrūka tradīciju – skolas un Latvijas karogu ienešana, kopīga himnas dziedāšana, skolas direktora, Skrīveru novada domes priekšsēdētāja un Skolas padomes vadītājas uzrunas un protams, visus priecēja arī mazie dejotāji. Tāpat jāizceļ absolventu sagatavotā deja, kurā piedalījās arī klases audzinātājs skolotājs Edgars Bērziņš un  vecāku sveiciens ar simbolisko dāvanu – kliņģeri “AUV” formā, kur viens burts tika pasniegts skolotājiem, otrs – absolventiem un trešais – 11.klases skolēniem, jo bez viņu līdzdalības un izpalīdzības pasākums nebūtu izdevies. 

Lūk, kā klases audzinātājs Edgara Bērziņš uzrunāja klātesošos:

Absolventi, vecāki un kolēģi,

Sirsnīgi sveicu visus klātesošos izlaiduma svētkos. Jūsu priekšā ir ziedoši, zinoši un zinātkāri jaunieši, kas tūlīt iegūs juridisku un valsts atzītu apliecinājumu par vidējās iezglītības iegūšanu. Vidusskolas posmu tradicionāli uzskatām par akadēmiskās izaugsmes un ‘akadēmisko muskuļu’ trenēšanas, formēšanas un veidošanas laiku. Pie tam, mācoties skolā, kuras nemainīgs uzstādījums un sauklis ir „Andreja Upīša Skrīveru vidusskola – vieta Tavai izaugsmei”, puse uzvaras jau ir rokā. Savukārt otru pusi veidoja viņi paši, mācoties, domājot un darbojoties skolā skolas direktora, skolotāju un manā vadībā.

Šodien es vēlos sarunāties ar jums par trīs būtiskām iezīmēm, kas veido šo klasi par tādu, kāda tā izveidojās – radošu, neatkarīgu un domātspējīgu. Aizvadītie trīs gadi bija acīmredzamas un skaidri saskatāmas izaugsmes laiks. Mēs kopīgi mācījāmies viens no otra – es no viņiem un viņi no manis. Līdz ar to pirmā iezīme ir mācīšanās. Mācīties sadzīvot, sākotnēji 29 skolēnu lielā klasē, bija liels izaicinājums.

Kā otro iezīmi es vēlos izcelt sadarbību. Neatkarīgi no vietas, laika un notikuma būtības šie jaunieši spēja sadarboties un ar mirdzumu acīs vienmēr paveikt uzticētos darbus. Labos darbus, protams, papildināja arī nedarbi, bet kur nu bez tiem, jo kā labie darbiņi, tā nedarbiņi veido skolas laiku (šeit īpaši domājot par vidusskolas posmu) aizraujošu, interesantu un neaizmirstamu. Būtiskākais – viņi to darīja kopā, tādejādi stiprinot klases garu.

Visbeidzot vēlos izcelt neatlaidību gan mācību, gan ārpusskolas aktivitātēs plašākā un šaurākā mērogā, kas iezīmēja stabilu virzību pretī kopējiem un protams saviem individuālajiem mērķiem. Neatlaidība sadarbībā, neatlaidība izaugsmē un prasme atskatīties uz paveikto ir tas, kas viņus padara īpašus.

Šie jaunieši ir mana pirmā audzināmā klase, kuru, pateicoties direktora ierosinājumam, uzņēmos vadīt, virzīt un attīstīt līdz uzvarošajam finālam, proti, šim skaistajam brīdim – izlaidumam. Pirms uzņēmos šos pienākumus, es pieņēmu domu, ka tas būs kā projekts ar konkrētu sākumu un beigām, bet šobrīd esmu pārliecināts, ka nobeiguma punkta nav – sadarbība, sarunas un draudzība turpināsies arī turpmāk.

Paldies par nerimstošo un mutuļojoso enerģiju, izaicinājumiem un sadarbību šo triju gadu garumā kā maniem kolēģiem, kur īpaši gribu izcelt absolventu sākumskolas un pamatskolas audzinātājas, tā arī lielum liels paldies vecākiem. Mums izdevās izveidot stipru sadarbību, kas kulminē šodien, jo pēc svinīgās daļas sekos balle, kas jau labu laiku mūsu skolā nav bijusi.

Noslēgumā vien jāuzsver divas spārnotas frāzes – viena no skolas himnas – „apaušu kājas un iešu un iešu” un otrā tēlnieka Voldemāra Jākobsona teiktais: „Visskaistākais zieds ir dvēseles zieds, ko cilvēks cilvekam sniedz”. To arī novēlu manai audzināmajai klasei un katram absolventam – vienmēr virzīties uz priekšu un neapstāties, esot empātiskiem un cilvēcīgiem, lai pasaule, kurā dzīvojam, kļūtu labāka.

Komentāri

Šajā lapā tiek izmantotas sīkdatnes (cookies). Papildus informācija

Lai nodrošinātu Jums vislabāko mūsu mājaslapas pārlūkošanu, šī mājaslapa izmanto sīkdatnes ("cookies").
Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes.

Aizvērt